Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Jautājums par to, kur ieguldīt naudu, lai nopelnītu visvairāk, ir aktuāls vienmēr. Taču realitātē vienas pareizās atbildes nav. Katrs ieguldījumu veids sev līdzi nes atšķirīgu riska, ienesīguma un svārstību kombināciju. Tieši tāpēc vēsturisko datu analīze ir viens no noderīgākajiem rīkiem investoriem. Tā nepasaka priekšā nākotni, bet palīdz saprast, kā dažādi aktīvi uzvedas dažādos ekonomiskajos apstākļos.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai jaunuzņēmumu ekosistēma kļūtu par vienu no valsts ekonomikas balstiem - laba piekļuve Eiropas tirgum, spēcīgs un konkurētspējīgs IT talantu fonds, daudzvalodīga sabiedrība un salīdzinoši zemākas dzīves un uzņēmējdarbības izmaksas nekā daudzviet Rietumeiropā, tomēr starptautiskajā vērtējumā “Global Startup Ecosystem Index 2025” Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, kamēr Igaunija ir 11. un Lietuva - 19. vietā. Šis reitings liecina, ka esam iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem. Globālā jaunuzņēmumu vide attīstās straujāk, nekā spējam pielāgoties un konkurēt, tāpēc mums ir jārīkojas daudz mērķtiecīgāk, tostarp, domājot par izglītību, kas fokusēta tieši uz jaunuzņēmumiem. Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai teorētiski - ir jātrenē domāšana, spēja eksperimentēt, pieņemt neveiksmi un strādāt komandā.

Profilakse valstij izmaksātu mazāk nekā smagu slimību ārstēšana, turklāt veselāka sabiedrība ir arī ekonomiski aktīvāka, tāpēc ir nekavējoties nepieciešama valsts nodrošināta vakcinācija pret pneimokoku infekciju ne tikai mazuļiem, bet arī pieaugušo riska grupām un senioriem.

Arvien biežāk publiski tiek apspriests uzņēmumu IPO process – gan veiksmes stāsti, gan nebeidzamu likstu apvīti valsts uzņēmumu mēģinājumi piedāvāt uzņēmumu akcijas publiskai iegādei biržā. IPO jeb sākotnējais publiskais akciju piedāvājums uzņēmumiem ļauj piesaistīt kapitālu izaugsmei, bet vienlaikus nozīmē arī būtiski augstāku caurspīdīguma un atbildības līmeni.

Latvijā šobrīd vērojama izteikta veselības aprūpes pakalpojumu centralizācija: primārā veselības aprūpe bieži vien ir vienīgais valsts apmaksātais pakalpojums lauku reģionos, pēc visa pārējā jābrauc uz Rīgu un citām lielajām pilsētām. Nav teikts, ka pacients tiks pie tā, kas viņam vajadzīgs. Pat ja cilvēks ir gatavs pārvarēt vairāk nekā 100 kilometru turp un atpakaļ, atraujot ceļa izdevumus no bieži vien niecīgā ģimenes budžeta, viņu sagaida garas rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Gan valsts kompensētu dzīvību glābjošu medikamentu, gan pamata izmeklējumu pieejamību varētu būtiski uzlabot, sniedzot plašākas pilnvaras ģimenes ārstiem, taču vienlaikus jāmeklē finansējums, lai varētu kompensēt vairāk un ātrāk – vismaz pacientiem, kuriem tā ir vienīgā cerība.

Autovadītāju apmācības nozare Latvijā ilgstoši ir bijusi salīdzinoši konservatīva. Tās pamatprincipi un  darba pieejas daudzviet nav būtiski mainījušies vairākas desmitgades - mācību process joprojām lielā mērā balstās lekcijās klasēs, fragmentētā informācijas apritē un manuālos procesos. Rezultātā studentiem nereti trūkst skaidras pārskatāmības par savu mācību progresu, bet nozarei kopumā – vienota kvalitātes standarta.

Ir daudz lietu, par kurām rūpējamies ļoti nopietni – izvēlamies bērniem labāko skolu, cenšamies iegādāties ekonomiskāko sadzīves tehniku, domājam par veselīgu dzīvesveidu. Taču ir kāds būtisks jautājums, par kuru lielākā daļa cilvēku izvēlas nedomāt vispār – kas notiks ar ģimeni, ja viens no tās pelnītājiem pēkšņi vairs nebūs starp mums.

Apgalvojums, ka mākslīgais intelekts (MI) atņems cilvēkiem darbu, vairs nav nekas jauns. Taču aizvien vairāk tam ienākot mūsu ikdienā, mainās priekšstats par to, kam īsti tas darbs tiks atņemts. Proti, ja sākotnēji šķita, ka bez darba paliks visi vienkāršo darbu darītāji, tad tagad izskatās, ka lielāks drauds MI ir, piemēram, radošo profesiju pārstāvjiem, ko iepriekš bija grūti iedomāties. Tomēr vismaz šobrīd šis drauds ir diezgan nosacīts - sarežģītu uzdevumu risināšanai joprojām neiztikt bez cilvēka.

Mākslīgā intelekta (MI) attīstība rosinājusi diskusiju par daudzu profesiju, tostarp juristu izzušanu. Vienlaikus “Forbes” pērn veiktais pētījums liecina, ka aptuveni 73% juristu plāno integrēt MI savā ikdienas darbā, un 65% advokātu biroju uzskata, ka tieši spēja efektīvi izmantot ģeneratīvo MI tuvāko piecu gadu laikā noteiks, kuri biroji būs veiksmīgi. MI ne tikai mudina meklēt efektīvākus risinājumus, bet arī izgaismo būtisku Latvijas problēmu – tieslietu sistēma strādā uz savas kapacitātes robežas, un cilvēku resurss tajā tiek izmantots līdz maksimumam.

Augošās būvniecības izmaksas, EURIBOR procentu likmju svārstības un stingrāki banku finansēšanas nosacījumi pēdējos gados būtiski mainījuši nekustamo īpašumu attīstības vidi. Svarīgi saprast, ka līdztekus šiem faktoriem ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, kā tiek finansēta dzīvojamo projektu attīstība, jo tieši tas lielā mērā nosaka, cik daudz jaunu mājokļu nonāk tirgū. Kas Latvijas tirgū būtu jāpilnveido?