Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Latvijā patlaban tiek gatavotas izmaiņas psihoterapijas profesionālajā regulējumā, ignorējot nozares pārstāvjus, turklāt paredzot ļoti dīvainu kārtību, ar kuru psihoterapija Latvijā tiktu izrauta no Eiropas kartes, ar jaunu regulējumu būtiski mainot izpratni par psihoterapiju, kuru nedrīkst ielikt tikai medicīnas rāmī.

Septembra sākumā Rēzeknē norisinājās viens no apjomīgākajiem  militārās nozares forumiem Latvijā , kurā piedalījās vairāk nekā 150 dalībnieku no 19 valstīm un ap 120 Latvijas uzņēmumu, kas piedāvā dronus, pretdronu detekciju, sakarus, sensorus un enerģijas risinājumus. Aizsardzības ministrija šim notikumam bija kā līdzorganizators, bet lielā daļa šo tehnoloģiju ir divējāda lietojuma preces, un to lietotājs miera laikā un krīzē nav tikai armija.

Jau vairākas Saeimas un pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir parādījušas jaunu realitāti komunikācijā – politiķi arvien vairāk sāk atgādināt influencerus jeb digitālā satura autorus. Daļa no partijām pat atsakās no tradicionālajām reklāmām, visu savu saziņu ar vēlētājiem pārceļot uz sociālajiem tīkliem. Un, tuvojoties 3. oktobra Saeimas vēlēšanām, to var redzēt arvien vairāk.

Septembra vidū visā pasaulē atzīmējām Pasaules pacientu drošības dienu, arī Bērnu slimnīcā organizējām vairākus izglītojošus seminārus. Bērnu slimnīcā pacientu drošība nav vienas dienas tēma vai atsevišķa iniciatīva. Tā ir ikdienas darba sastāvdaļa un vienlaikus prasība nemitīgi pārskatīt ierasto: vai mūsu procesi ir pietiekami droši, vai esam gatavi pamanīt riskus laikus un vai spējam par tiem atklāti runāt.

Katras attīstītas sabiedrības viena no lielākajām vērtībām ir tās cilvēki. Tieši izglītoti, veseli un lojāli cilvēki, īpaši jaunieši, lielā mērā veido un nosaka katras valsts, arī Latvijas, ekonomisko attīstību un ilgtspēju aizvien vairāk uz zināšanām balstītā globālā konkurencē. Tāpēc gudras sabiedrības iegulda savu cilvēku izglītībā un veselībā. 

Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ierosinājuma aktualizēts jautājums par stratēģiskā valsts pasūtījuma noteikšanu augstskolām, ciešāk sasaistot to ar tautsaimniecības vajadzībām. LTRK norāda, ka valsts finansēto studiju vietu sadale šobrīd nav pietiekami sasaistīta ar darba tirgus pieprasījumu. Tomēr diskusiju nevajadzētu reducēt tikai uz jautājumu, cik budžeta vietu piešķirt vienai vai otrai studiju programmai, daudz svarīgāk ir vienoties, kādas prasmes un kompetences Latvijai būs nepieciešamas nākotnē un kā ar publisko finansējumu veidot cilvēkkapitālu, kas spēj pielāgoties mainīgam darba tirgum.

Daudzās darbavietās sākas atgriešanās ierastajā darba ritmā. Šogad to pavada arī plašāka diskusija par to, kur mums būtu jāstrādā. Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski rosinājis pārskatīt attālinātā darba praksi valsts pārvaldē, norādot, ka netic attālinātā darba efektivitātei un ka tikai neliela daļa cilvēku spēj būt pietiekami pašdisciplinēti, strādājot no mājām.

Septembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), atbildot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai par mācību līdzekļu finansēšanu, atzina divas būtiskas lietas - ministrijai ir zināmas mācību grāmatu un darba burtnīcu tirgus cenas un aptuvenās izmaksas uz vienu skolēnu un ministrija pašlaik neplāno izstrādāt ne oficiālu mācību līdzekļu izmaksu grozu, ne daudzgadu finansēšanas modeli, ne atsevišķu monitoringa sistēmu. Šīs abas atziņas kopā rada ļoti vienkāršu jautājumu: ja valsts zina, cik izmaksā mācību līdzekļi, kas nepieciešami tās pašas noteiktā izglītības satura īstenošanai, kāpēc mēs joprojām nevaram skaidri pateikt, kādu daļu no šīs vajadzības valsts faktiski finansē?

Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta kampaņa “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu”, kas īstenota Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) līdzfinansētā projektā “Atbalsts probācijas klientu resocializācijai”, aktualizē jautājumu par to, kas notiek pēc soda izciešanas un kas nepieciešams, lai cilvēks patiesi mainītu savu dzīvi. Arī šajā gadījumā ar soda izciešanu vien pārmaiņas nenotiek.

Nacionālā lidsabiedrība Air Baltic Corporation AS (turpmāk – Air Baltic) ir nākusi klajā ar paziņojumu par parādu restrukturizācijas uzsākšanu ASV, kas tiek īstenota saistībā ar ASV spēkā esošo regulējumu Chapter 11. Pasažieri tiek mierināti ar apgalvojumu, ka lidojumi turpinās, biļetes tiek tirgotas un ikdienas dzīvē no tā nekas nemainīsies.