Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Dzirdot saukļus un aicinājumus ļaut izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, man rodas pārdomas par to, kur savā attīstībā mēs kā sabiedrība šobrīd esam. Vai mēs esam gatavi pārvarēt instinktu baudīt tagad, lai saņemtu vairāk nākotnē un parūpētos par sevi 2050. gadā? Vai mēs spētu pārvarēt vēlmi šodien nopirkt tikpat lielu platekrāna televizoru kā draugam, ja mums tam būtu pieejama nauda, kas uzkrāta pensiju 2. līmenī?

Šogad ir Lidijas Doroņinas-Lasmanes gads. Daudz piedzīvojušās pretošanās kustības dalībnieces mūžs iesoļojis otrajā gadu simtā, kas ir patiesi apbrīnojami, ņemot vērā ieslodzījumā aiz Urāliem skarbos apstākļos pavadītos gadus. Lidija ir mana varone un iedvesmotāja. Esmu sekojis viņas gaitām un pārdzīvojis par padomju varas netaisnīgajiem spriedumiem. Kā Amerikas latvieti mani savulaik ļoti «aizķēra» viņas teiktais, ka latviešiem ir jāatgriežas mājās. Mēs esam maza tauta un katram latvietim ir liela nozīme, lai saglabātu mūsu Latviju. Vienīgo vietu pasaulē, kur varam brīvi runāt latviešu valodā.

Kas notiek, ja valsts vispirms uzbūvē pilnu mobilo lietotni un tikai tad pajautā iedzīvotājiem, vai to ir ērti lietot? Parasti atbilde ir dārga. Un bieži – politiski neērta.

Globālā ekonomika atrodas dinamisku un neparedzamu pārmaiņu laikā - nesenās pandēmijas un karu ietekmē inflācija aug, piegāžu ķēdes joprojām nav stabilas un daudzu valstu monetārās politikas paredz arvien stingrākus pasākumus, kamēr tehnoloģiju un zaļās enerģijas sektori saglabā spēcīgu izaugsmes potenciālu. Kad ārējie mainīgie nav prognozējami un kontrolējami, valstu ekonomiskā elastība globālu satricinājumu apstākļos arvien vairāk balstās uz spēju efektīvi un ilgtspējīgi izmantot cilvēkkapitālu. Šajā kontekstā sieviešu iesaiste uzņēmējdarbībā un tās atbalsts joprojām ir viens no vismazāk apgūtajiem resursiem ar milzīgu potenciālu.

Mirušu piemiņa ir būtiska Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās latviešu dzīvesziņas daļa. Apbedīšana daudzām tautām ir būtiska kultūras zīme. Agrāk eksistēja senču kulti. Ar kristīgās ticības izplatīšanos Baznīca cenšas iedzīvināt kristīgās ticības skatījumu uz nāvi un apbedīšanu. Kapusvētku tradīcija mums ir viens no dzīvākajām nemateriālās kultūras mantojuma veidiem. Līdz ar to nav jāpierāda, ka latviešiem kapiņi ir svarīgi.

Par Z paaudzi (bieži saīsināta kā Gen Z) jeb zūmeriem pastāv dažādi stereotipi, īpaši saistībā ar viņu attieksmi pret darbu. Nereti tiek uzskatīts, ka zūmeri ir slinki, nav gatavi strādāt virsstundas, izvirza augstas prasības pret darba devēju un tiklīdz kaut kas nepatīk, gatavi uzreiz pamest darbu. Patiesībā Z paaudze vienkārši prot novilkt veselīgas robežas, rūpējas par darba un privātās dzīves līdzsvaru. Ir daudzas lietas, ko citas paaudzes var mācīties no viņiem.

Saeimā turpina spriest par izmaiņām Izglītības likumā, kas paredz pakāpeniski ierobežot iespējas mācīties tālmācībā. Grozījumi paredz, ka mācības tālmācībā vai ģimenē 1.–6. klasē būs atļautas tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Viens no iemesliem, kādēļ tika uzsākts darbs pie šiem grozījumiem, bija centralizēto eksāmenu rezultāti, kuri atsevišķās tālmācības skolās bija zemāki par vidējiem valstī. Taču taisnības labad jāpiebilst, ka vairākās tālmācības skolās vidējie eksāmenu rezultāti būtiski neatšķiras no klātienes skolām vai ir pat augstāki. Tas vēlreiz apliecina, ka visu nozari nevar vērtēt, balstoties tikai uz atsevišķiem gadījumiem vai fragmentāriem datiem. Šobrīd tiek sodītas visas skolas - arī tās, kas mērķtiecīgi iegulda mūsdienīgā mācību vidē, pedagogu kvalifikācijā un kvalitātes sistēmās.

Stāsts par sievieti, kura bijusi uz barikādēm divu dažādu pasaules malu politiskajos karstajos punktos ar vairāku desmitgažu starpību, pats par sevi būtu aizraujošs pētījums. Taču Sjūzena Larsone — ilggadēja ASV Armijas izglītības speciāliste un ziemeļvalstu valodu pētniece ar doktora grādu no Bērklija Universitātes — ir patiesi unikāla personība. 1991. gadā viņa fiziski palīdzēja celt barikādes Rīgā tajās vēsturiskajās janvāra dienās. Janvārī viņa piedzīvoja konfrontācijas starp maskētiem ASV federāliem “likumsargiem” un iedzīvotājiem savās mājās — "Dvīņu pilsētās" Mineapolisā un Sentpolā, Minesotas štatā — par kurām ziņas ir aplidojušas pasauli tāpat kā tas notika pirms daudziem gadiem par barikādēm Rīgā.

Pacientam un viņa ģimenei nevajadzētu būt izolētiem viņu grūtībās, tāpēc līdzeklis ir pacientu organizācijas, kādām aicinu pacientus pievienoties. Ja jūsu diagnozei tādas nav, tad kopā ar līdzgaitniekiem paši dibiniet savu pacientu biedrību, kādu Latvijā ir par maz.

Eiropas veselības aprūpes sistēmas saskaras ar nepatīkamu patiesību – mūsu spēja nodrošināt svarīgākos pirmās nepieciešamas medikamentus ir krietni nestabilāka nekā vairums cilvēku to apjauš. Patentbrīvie jeb ģenēriskie medikamenti, kas ir mūsdienu veselības aprūpes stūrakmens, veido lielāko daļu ārstēšanas līdzekļu, ko pacienti saņem katru dienu. Tās stabilizē hronisku pacientu veselības stāvokli, nodrošina slimnīcu darbību un sniedz pieejamu ārstēšanu, uz ko valdības paļaujas, veidojot veselības aprūpes budžetu. Un tomēr aizvien pieaug šo zāļu deficīta risks.