Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

2026. gadā mācību līdzekļiem no valsts budžeta paredzēti 9 129 452 eiro jeb 35,20 eiro vienam bērnam. Šim finansējumam vajadzīgs skaidrs rezultāts klasē: bērnam katrā vecumposmā jāsaņem saprotams mācību līdzekļu pamats, taču pašlaik Latvijā šāda minimuma nav, to norādījusi arī Izglītības un zinātnes ministrija. Sākumskolā šim minimumam jāiekļauj drukāti mācību līdzekļi, jo bērns šajā vecumā vēl apgūst rakstīšanu, darba secību un prasmi pašam sekot līdzi paveiktajam.

Alus nozare joprojām daudziem asociējas ar fiziski smagu un vīrišķīgu darbu. Šim priekšstatam ir vēsturisks pamats - agrāk alus kvalitāte lielā mērā bija atkarīga no spējas vadīt raudzēšanu ar ierobežotām kontroles iespējām, kā arī meistara spēka un izturības. Mūsdienās ikdienas darbu arvien vairāk nosaka laboratorijas pārbaudes, automatizētas iekārtas, kvalitātes kontrole un dažādu speciālistu sadarbība, tāpēc mainās arī prasmes, kas vajadzīgas darbam nozarē.

Publiskajā telpā arvien biežāk izskan viedokļi par valsts pārvaldes efektivitāti un iespējamu ministriju reorganizāciju, tostarp Klimata un enerģētikas ministrijas funkciju nodošanu citām institūcijām. Diskutēt par valsts pārvaldes uzbūvi ir nepieciešams, taču rūpīgi jāizvērtē, vai enerģētika ir joma, kurā valsts šobrīd var atļauties samazināt savu institucionālo kapacitāti.

37 % pieaugušo Latvijā ir nepietiekama lasītprasme vai prasme rēķināt, kas ir vairāk nekā OECD vidējais rādītājs. Tāpat Latvijā noslēdzies Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2026 datu vākšanas posms, kurā izvērtētas vairāk nekā 4500 ceturto klašu skolēnu lasīšanas prasmes. Šie dati aktualizē jautājumu, kas skar ne tikai izglītības sistēmu, bet visu sabiedrību - kā attīstām prasmi lasīt?

Šobrīd politiķi un sporta nozares pārstāvji aktīvi diskutē par Latvijas Sporta fonda izveidi, kas mainīs līdzšinējo sporta finansēšanas modeli, vienlaikus atliekot tā izskatīšanu uz nenoteiktu laiku. Tomēr ir būtiski atcerēties, ka Latvijas sportisti jau tagad gatavojas 2028. vasaras un 2030.gada ziemas olimpiskajām spēlēm. Līdz ar to Latvijai Sporta fonds ir ļoti nepieciešams un tas ir nepieciešams tagad.

Latvijas alus tirgū 2025. gads skaidri parādīja, ka nozares attīstību vairs nevar balstīt uz lielāku patēriņu – patēriņam Latvijā nodoti 117,64 miljoni litru alus, par 6,2 % mazāk nekā 2024. gadā, un pēc īsa kāpuma apjoms atkal noslīdējis zem 2023. gada līmeņa. Vienlaikus alus pēc daudzuma joprojām ir lielākā alkoholisko dzērienu grupa, kas 2025. gadā veidoja 66 % no kopējā apjoma.

Pirms diviem gadiem ar komandu sākām risināt tieši šo problēmu Latvijas juridiskajā jomā – kā panākt, lai mākslīgais intelekts (MI) jurista darbā sniegtu patiesu atbildi, ne pārliecinošu izdomāšanu. Šodien, kad mūsu izveidotā platforma ir integrēta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studiju procesā un to ikdienā lieto advokātu biroji, kā arī valsts pārvaldes iestādes – arvien vairāk pārliecinos, ka problēma nav tehnoloģijā. Mēs nereti atpaliekam izpratnē par to, kā to lietot.

Mūsdienās dzīve rit aizvien ātrāk - dažu sekunžu laikā varam atrast informāciju, saņemt atbildes uz jautājumiem, izveidot attēlus, uzrakstīt tekstu vai pat radīt dziesmu ar mākslīgā intelekta palīdzību. Arī sociālie mediji rada iespaidu, ka panākumi rodas vienā dienā, ka pietiek ar vienu veiksmīgu video vai populāru ierakstu, lai dzīve mainītos. Taču svarīgākās lietas dzīvē joprojām nav iespējams paātrināt - tās prasa laiku, pacietību un gatavību iet garāko ceļu.

Lai gan vasarā daudzi bauda brīvdienas un atpūtu, lielā daļā ģimeņu šis laiks ir arī gatavošanās skolas gaitu sākšanai, kas ir nozīmīgs posms ikviena bērna dzīvē. Pirmajā klasē bērns pierod pie cita dienas ritma – klausās, kad skolotājs skaidro uzdevumu visai klasei, atrod savu vietu gan telpā, gan klasē, parūpējas par savām mantām un lūdz palīdzību, ja kaut kas nav saprasts. Gatavību skolai apliecina ne tikai pirmie soļi lasīšanā un rakstīšanā, bet arī spēja iejusties klases kārtībā, pagaidīt savu kārtu un turpināt darbu pēc kļūdas.

Valsts drošībā un noturībā aizvien lielāku lomu spēlē kritiskā infrastruktūra, tostarp energoapgāde, sakaru tīkli, datu pārraides sistēmas un citi risinājumi, kas nodrošina sabiedrības un valsts funkcionēšanu gan ikdienā, gan krīzes situācijās. Pēdējo mēnešu notikumi, Latvijas gaisa telpā vairākkārt ielidojot bezpilota lidaparātiem, ir apliecinājuši, cik būtiska loma apdraudējuma brīdī ir stabilai sakaru infrastruktūrai un uzticamai informācijas apritei.