Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Noklīduši droni Baltijas gaisa telpā un citviet Eiropā ir nopietns trauksmes signāls drošībai. Tā ir jauna realitāte, ar kuru vairs nedrīkstam nerēķināties. Fokusam no dronu spēju analīzes būtu mērķtiecīgāk jāmainās uz efektīvas gaisa telpas aizsardzību. Latvijai jāstiprina nacionālās aizsardzības spējas un, izmantojot esošās priekšrocības, jāiegulda pretdronu sistēmu attīstībā, kas kalpos kā spēcīgs impulss valsts ekonomikas un militārās industrijas attīstībai.

Darba sludinājumu platformās šobrīd ir teju 30 izglītības iestāžu, lielākoties skolu, direktoru vakances. Lai gan situācija salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad vasarā bija pat 50 direktoru vakances, ir uzlabojusies, daudzviet Latvijā šis jautājums aizvien ir aktuāls.

Runājot par taisnīgu atalgojumu, viens no pieņēmumiem ir tāds, ka cilvēkiem, kuri dara līdzīgu darbu, būtu jāsaņem vienāda alga, taču praksē diviem darbiniekiem ar līdzīgiem amata nosaukumiem atalgojums var pamatoti atšķirties, savukārt divi šķietami ļoti atšķirīgi amati var būt līdzvērtīgi atalgojuma ziņā. Atalgojuma noteikšanu ietekmē amata vērtība organizācijā, atbildības līmenis, nepieciešamās kompetences, darba tirgus situācija un konkrētu prasmju pieejamība, tāpēc pārdomātas atalgojuma sistēmas uzdevums nav visiem maksāt vienādi. Tās mērķis ir panākt, lai atalgojums tiktu noteikts pēc skaidriem un konsekventiem principiem, un tas ļauj organizācijām piesaistīt speciālistus ar nepieciešamajām kompetencēm.

Tūkstošiem bērnu Latvijā ik gadu gaida garās rindās uz valsts apmaksātu redzes pārbaudi. Mums ir speciālisti, kuri varētu nodrošināt pieejamāku redzes aprūpi, taču pašreizējā sistēma šo resursu pilnvērtīgi neizmanto. Tā ir būvēta ap oftalmoloģiju, lai gan mūsdienīgā redzes aprūpē nepieciešama dažādu speciālistu sadarbība, skaidri sadalītas kompetences un pacienta vajadzībām, nevis administratīvai loģikai pakārtots pakalpojumu ceļš.

Pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām jebkura infekcija var noritēt ar augstāku komplikāciju risku, bet īpaši bīstamas ir elpceļu infekcijas, tostarp pneimokoku infekcija, kas rada papildu slodzi organismam, var kļūt par nopietnu pārbaudījumu, un sekas var būt miokarda infarkts, insults, sirds mazspēja, aritmijas un smagākajos gadījumos arī nāve. Tāpēc ārsti atgādina valstij par 300 000 eiro finansējumu profilaksei, lai jau šoruden sāktu vakcinēt augsta riska pieaugušos.

Jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2025 dati rāda satraucošu tendenci: salīdzinājumā ar 2022. gadu par 7,2 % sarucis Latvijas 15 gadus veco skolēnu īpatsvars, kuri atzīst, ka viņus interesē daudzas dažādas lietas, bet par 6,3 % – to skolēnu īpatsvars, kuri pieliek papildu pūles, kad mācību darbs kļūst sarežģīts.

Eiropas attieksme pret mākslīgo intelektu ir mainījusies. Jautājums vairs nav tikai par to, kā mākslīgo intelektu (MI) regulēt. Arvien svarīgāks kļūst cits jautājums – kas šīs tehnoloģijas radīs un kur paliks to radītā ekonomiskā vērtība?

Kas ir ilgtspējīga lauksaimniecība? Šis jautājums noteikti daudziem ir kļuvis aktuāls jau šobrīd. Vienkārši runājot, tā ir ekonomiski dzīvotspējīga saimniecība, kas pielāgojas klimata pārmaiņām. Darbojoties pārdomāti un ilgtspējīgi, mēs saglabāsim spēju ražot un nodrošināt pārtiku arī dažādu faktoru izraisītu krīžu apstākļos.

No 2026. gada 9. jūnija jebkuram uzņēmumam, kas piegādā preces vai pakalpojumus valstij, pašvaldībai vai jebkurai citai publiskā sektora iestādei, ir jauna saistība: nodrošināt, ka piegādes ķēdē nav Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preču vai pakalpojumu.  Šis aizliegums nav sankciju saraksta atvasinājums un attiecas uz visām Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem, pat ja uz tām neattiecas Eiropas Savienības sankciju režīms.

Vai jūs ticētu, ja es teiktu, ka mākslīgā intelekta drošības noteikumus var apiet, rakstot dzejā?