Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. 2025. gadā minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. Šogad tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas  pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Daudz jau runāts par to, ka pēdējo gadu laikā obligācijas kļuvušas par nozīmīgu finansējuma piesaistes instrumentu Baltijas valstīs, taču mazāk par to, ka Latvijā šī izaugsme koncentrējas ap patēriņa kreditēšanas un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem. Tas liek uzdot jautājumus, kādas ir iespējas šajā tirgū izveidot diversificēt obligāciju portfeli?

Aizvadītā gada nogalē Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par zemes likumiskās lietošanas maksu un šādā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību. Satversmes tiesa secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp būvju un zemes īpašnieku interesēm. Tajā pašā laikā Saeima izskatīšanai ir saņēmusi likumprojektu “Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums”, kura mērķis ir radīt priekšnoteikumus jaunu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldības zemes.

Tas, ka lasīt ir svarīgi, nav jāpierāda. Lasīšana palīdz paplašināt teorētiskās zināšanas un celt profesionalitāti jebkurā pozīcijā – no asistenta līdz pat uzņēmuma vadītājam. Citu vadītāju pieredze par to, kā vadīt komandas – it sevišķi lielos uzņēmumos vai tajos, kur lauvas tiesa darba notiek starptautiskā komandā, tiekoties tikai attālināti (kā tas ir arī Roche), – ir nenovērtējama. Bet ir vēl viens ne mazāk svarīgs aspekts – lasīšana ļauj paplašināt kultūras apvāršņus un izprast citu valstu vēsturi un sabiedrības uzbūvi, kas starptautiskos uzņēmumos var būt atslēga uz veiksmīgu komunikāciju ar savu komandu.

Ja vecākiem šķiet, ka bērnu sarakste izskatās kā slepena valoda, tā patiesībā arī varētu būt. Emocijzīmes, slengs, saīsinājumi un toņa indikatori mūsdienu jauniešiem nav rotaļa, bet pilnvērtīgs izteiksmes līdzeklis. Emocijzīmes palīdz izteikt emocijas, piederību grupai un reizēm arī paslēpt domas no pieaugušo acīm, jo īpaši, ja padomā ir kas neatļauts.

Neraugoties uz to, ka jaunajos daudzdzīvokļu projektos gāzes pieslēgums vairs netiek uzskatīts par standarta risinājumu, iedzīvotāji, interesējoties par dzīvokļa iegādi, joprojām bieži jautā par gāzes pievada iespēju virtuvē. Nesen notikusī gāzes eksplozija Bauskas ielā Rīgā šo jautājumu aktualizējusi no jauna, izgaismojot gan drošības riskus, gan nozares skaidro virzību uz drošākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem.

Auto noma daudziem sākas ar cerību par ērtu ceļojumu, bet dažkārt realitāte izrādās pavisam citāda. Klienti dalās atsauksmēs par “pēkšņām” maksām, kas parādās tikai pie letes, par depozītiem, kas nobloķē pusi no brīvdienu budžeta, vai par situācijām, kad solītais auto tiek aizstāts ar kaut ko pavisam citu. Daži raksta, ka jutušies apmānīti jau pirmajās minūtēs, bet citi, ka vairs nekad nemēģinās nomāt auto ārzemēs. Auto nomas nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, piedāvājot vairāk iespēju nekā jebkad.

Centrālās statistikas pārvaldes dati jau šobrīd liecina, ka aizvadītais gads būvniecības nozarē iezīmēja atkopšanos pēc sarežģītā 2024. gada. Lai gan dati par 2025. gada noslēdzošo ceturksni vēl nav pieejami, pirmie deviņi mēneši ļauj izdarīt secinājumus - pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 8,9%, otrajā ceturksnī – par 8,1%, bet trešajā sasniedza 9,6% pieaugumu (pret attiecīgo ceturksni 2024. gadā).