Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Digitālos atkritumus ikdienā neredzam, tomēr tas nenozīmē, ka to nav vai ka tiem nav negatīva ietekme uz vidi. Tieši pretēji - digitalizācija, mākslīgā intelekta (MI) attīstība, mākoņpakalpojumi un lietu internets nozīmē, ka ģenerējam aizvien vairāk datus, tostarp arī nevajadzīgus, kas kļūst par digitālajiem atkritumiem. Plaši izplatīta ir arī lieko, novecojušo vai mazvērtīgo datu uzkrāšana, kas rada būtisku papildu slogu energoapgādes sistēmām, t.sk. palielinot elektroenerģijas patēriņu kopumā un novirzot atjaunojamās enerģijas resursus datu uzglabāšanai. Žurnāls “Journal of Business Strategy” norāda, ka aptuveni 55% datu, ko uzglabā organizācijas, ir digitālie atkritumi.

Jūnijā pieņemtas izmaiņas Būvniecības likumā, kas nosaka – no 1. augusta lielus būvniecības projektus varēs virzīt pa posmiem: būvdarbus konkrētā projekta daļā drīkstēs sākt pēc tās apstiprināšanas būvvaldē, kurai lēmums būs jāpieņem 10 darba dienu laikā. Šāds instruments var saīsināt ceļu līdz būvlaukumam, īpaši pamatu, nulles cikla vai inženiertīklu darbos, tomēr galvenais jautājums paliek izpildē. Ja būvvaldēm nebūs pietiekamas kapacitātes, skaidras aizvietošanas kārtības un vienotas lēmumu prakses, jaunie termiņa noteikumi nesamazinās birokrātiju un nesniegs investoriem vajadzīgo paredzamību, bet projektu virzība arī pēc likuma grozījumiem būs atkarīga no vecā darba ritma.

Valsts finansējums mācību līdzekļiem šogad ir 35,20 eiro vienam bērnam. Viena mācību grāmata maksā aptuveni 20 - 25 eiro, tāpēc ar gada finansējumu pietiek pusotrai grāmatai, lai gan skolēnam gadā ir 12 - 16 mācību priekšmeti. Daļā no tiem vajadzīgas arī darba burtnīcas, papildu uzdevumu materiāli vai praktiskie līdzekļi, piemēram, matemātikā, valodās, dabaszinībās un fizikā. Skolas ikdienā šie skaitļi pārvēršas ļoti konkrētā izvēlē: ko iegādāties vispirms un ko atlikt.

Pēdējos gados daudz runājam par uzņēmumu ilgtspēju. Parasti ar to saprotam investīcijas tehnoloģijās, procesu efektivitātē vai biznesa attīstībā. Taču ilgtermiņā neviena stratēģija nedarbojas bez cilvēkiem, un jo sarežģītāka kļūst ekonomiskā vide, jo lielāku nozīmi iegūst jautājums par darbinieku finansiālo drošību un stabilitāti.

Kopš Trampa nākšanas pie varas Baltajā namā ir pagājuši gandrīz 2 gadi. Trampa reitingi ir piedzīvojuši smagu krišanu, īpaši kopš ASV uzsāktā kara pret Irānu. Tuvojoties vidusposma vēlēšanām šajā novembrī, kur izskatās būs sīva cīņa un demokrātiem ir iespēja atgriezt sev varu Kongresā, Trampa acīmredzemo vecumu un kūtrumu, sabiedriskos pasākumos mēdz pacelties jautājums par Republikāņu partiju pēc Trampa. Diemžēl, iespējamie Trampa MAGA kustības mantinieki neizskatās pēc “atgriezējiem pie normālas politikas” un Baltijas valstu drošības aizstāvjiem. Tieši pretēji, viņi ir ar ekstrēmiem uzskatiem un naidīgu redzējumu pret Eiropu.

Kad uzņēmumā notiek kiberuzbrukums, nereti pirmā reakcija ir pavērst skatienu informācijas tehnoloģiju (IT) nodaļas virzienā. Tomēr šāda pieeja vairs neatbilst realitātei, jo mūsdienās kiberdrošība ir vadības līmeņa jautājums.

Mākslīgais intelekts attīstās neatkarīgi no tā, vai to gribam. Toties mēs varam izvēlēties, kas būsim šajā procesā: pasīvi vērotāji, gudri progresa patērētāji vai inovatori, kuri šo progresu būvē. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību notiek arī sabiedrības evolūcija, mainoties tam, cik gatavi un prasmīgi esam izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Mazināt plaisu starp tehnoloģisko revolūciju un sociālo evolūciju ir liels globāls izaicinājums, jo lietotāji adaptējas lēnāk, nekā inovatori traucas uz priekšu. To savās interesēs izmanto arī tie, kuru nolūki nav paši godprātīgākie, un no tā jābaidās daudz vairāk nekā no automatizācijas, kas joprojām ir daudzu darba tirgus dalībnieku bubulis.

Naftas cenu kāpums un no tā izrietošā inflācijas paātrināšanās Latvijas ekonomiku šogad ietekmēs būtiskāk, nekā sākotnēji prognozēts. Tas nozīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi, augstākas enerģijas un ikdienas preču cenas, kā arī lielākus kredītmaksājumus.

XXI gadsimta ekonomiskā varenība arvien mazāk tiek mērīta zeltā, naftā vai ogļu krājumos. Arī rūpnīcu skaits vairs nav galvenais valsts spēka rādītājs. Mūsdienu pasaulē arvien lielāku nozīmi iegūst spēja piesaistīt, izglītot un noturēt talantīgus cilvēkus. Valstis vairs necīnās tikai par resursiem zem zemes. Tās sacenšas par prātiem, kuri spēj radīt mākslīgo intelektu, biotehnoloģijas, kiberdrošības risinājumus, jaunus enerģijas modeļus un nākotnes uzņēmumus.

Savā ikdienā esam pieraduši pie ātruma. Ātri pasūtījumi, ātras piegādes, ātri lēmumi un bieži arī ātri pirkumi. Veikalu plaukti un interneta platformas piedāvā šķietami neierobežotu izvēli, mudinot iegādāties vairāk, biežāk un lētāk. Tomēr pēdējos gados arvien skaidrāk vērojama pretēja tendence – cilvēki sāk pievērsties tā sauktajai lēnajai iepirkšanās kultūrai, kuras pamatā ir apzināta izvēle, kvalitāte un produkta stāsts.