Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

1991. gada 19. augustā no rīta pamodos diezgan pavēlu ap deviņiem – pusdesmitiem – baudīju atvaļinājuma mieru. Tēvs labrīt vietā man tūlīt teica: “Maskavā ir noticis “veco komunistu” pučs, un Mihails Gorbačovs ir “kritis”. Vecāki bija pamatīgi uztraukušies. Viņi agri no rīta bija nekavējoties pārtraukuši braucienu uz dārzu Olainē, jo uz ceļa bija redzējuši bruņutransportierus un armijas kravas mašīnas ar karavīriem. Tēvs bija domājis, ka krievi bloķēs tiltus pāri Daugavai un vairs nevarēs tikt atpakaļ mājās.

Eiropas Savienības Darba samaksas pārredzamības direktīvas pārņemšanas termiņš beidzās šā gada 7. jūnijā, taču Latvijā tās prasību ieviešanai nepieciešamais regulējums vēl top. Tas sniegs darbiniekiem plašāku piekļuvi informācijai par algas noteikšanas principiem un vidējo darba samaksu salīdzināmās darbinieku kategorijās. Vidējās darba samaksas dati būs pieejami sadalījumā pēc dzimuma, bet katra kolēģa individuālā alga netiks publiskota.

Pēdējo nedēļu notikumi padarījuši NVO teju par lamuvārdu. Esot nevalstiskajā un sociālās jomas sektorā vairāk nekā 30 gadus, nākas jautāt pašiem sev – vai pietiekami stāstīts, skaidrots un strādāts ne tikai pie sociālo pakalpojumu attīstīšanas, bet arī NVO caurspīdīguma un reputācijas kopumā. Lai cik aktīva būtu sociālās jomas komunikācija, kamēr cilvēks nesastopas ar aprūpes vai citiem izaicinājumiem, viņš šo informāciju palaiž garām kā neaktuālu. Tāpēc pozitīvais moments no šī “publiskā sprādziena”  ir diskusiju vilnis visos iespējamajos līmeņos – sākot no Ministru kabineta un beidzot ar Facebook komentāru sadaļām.

Ceturtdien, 20. augustā, Saeima ārkārtas sēdē otro reizi balsos par jauno Imigrācijas likumu. Jūnijā pieņemto likumu Valsts prezidents neizsludināja un nodeva otrreizējai caurlūkošanai, aicinot Saeimu vēlreiz izvērtēt un apsvērt likumā tomēr saglabāt stingri regulētu iespēju NATO, OECD un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja iegādāts nekustamais īpašums vai veiktas investīcijas. Atbildīgā komisija 12. augustā šo priekšlikumu noraidīja. 20. augustā likums, visticamāk, tiks pieņemts, neņemot vērā prezidenta ieteikumu. Pēc tam prezidents šo likumu atkārtotai caurlūkošanai atgriezt vairs nevarēs. Ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai?

Neviens vairs nešaubās, ka aizsardzības industrija turpmākajā desmitgadē kļūs par vienu no svarīgākajiem Eiropas Savienības (ES) izaugsmes stūrakmeņiem. Dalībvalstīm jau tagad ir pieejams vēsturiski lielākais finansējums militārās kapacitātes stiprināšanai un turpmākajos gados to paredzēts palielināt. Vai Latvija ir gatava izmantot šo iespēju, lai aizsardzības industrija kļūtu par valsts ekonomikas virzītājspēku?

Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2030. gadā Latvijā IKT jomas speciālistu iztrūkums varētu sasniegt 3,6 tūkstošus darbinieku, bet līdz 2040. gadam pieaugt jau līdz 6,4 tūkstošiem. Tajā pašā laikā sabiedrībā arvien biežāk izskan jautājums - vai mākslīgais intelekts tuvākajos gados aizstās programmētājus un citus IT profesionāļus?

2024. gadā pēc dažādām peripetijām un vairākiem skandāliem pie varas Latvijas Olimpiskajā komitejā tika neviennozīmīgi vērtētais bijušais spēka struktūru darbinieks Raimonds Lazdiņš. Tā brīža Ministru prezidente Evika Siliņa bija pārsteigta par Lazdiņa ievēlēšanu LOK prezidenta amatā. Viņu pārsteidzis tas, ka sporta savienībām neizdevās vienoties par kādu jaunāku, uz caurskatāmību vairāk orientētu un ar sportu saistītu kandidātu.

Latvijas skolās digitālie mācību līdzekļi jau ir kļuvuši par ikdienu, un mācību saturs arvien biežāk ir pieejams digitālā formātā. Skolās tiek izmantotas dažādas platformas un tehnoloģijas, savukārt valsts un pašvaldības turpina ieguldīt digitālās infrastruktūras attīstībā. Tas ir būtisks solis uz priekšu, tomēr digitalizācija pati par sevi vēl negarantē labāku mācību procesu.

Mūsdienu biznesa vidē ikgadēja plānošana un budžeta apstiprināšana, balstoties uz optimistiskām prognozēm un garām prezentācijām, arvien mazāk atbilst realitātei. Tirgus mainās daudz ātrāk, nekā uzņēmumi spēj pielāgot savus stratēģiskos plānus.  Rezultātā daudzas stratēģiski nozīmīgas iniciatīvas turpina saņemt finansējumu tikai tāpēc, ka tas tām jau ir piešķirts – pat tad, ja pirmie rezultāti liecina, ka iecerētais nedarbojas un ieguldījums nenes gaidīto vērtību. Šādā situācijā lielākā kļūda nav neveiksmīgs projekts, bet gan nevēlēšanās to laikus apturēt.

Ja Latvijas valsts iestādes un pašvaldības sekmīgi gan izraksta, gan saņem e-rēķinus, tad tikai daļa uzņēmumu šodien ir iesaistīti e-rēķinu apritē. Jāatgādina, ka 2028. gada 1. janvārī e-rēķinu izrakstīšana un saņemšana Latvijā kļūs obligāta visiem uzņēmumiem – ne tikai tiem, kas sadarbojas ar publisko pārvaldi.