Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Pēdējo mēnešu notikumi Latvijā atgādina, ka kiberuzbrukums nav teorētisks risks, kas varētu skart kādu citu un kiberdrošības jautājumos vairs nevaram paļauties tikai uz uzņēmuma IT nodaļu. Tā ir uzņēmuma vadības un ikviena darbinieka, kurš ar viedtālruni, planšetdatoru vai datoru piekļūst uzņēmuma informācijai, atbildība. Šādos apstākļos jautājums vairs nav – vai uzņēmumam vajadzīga kiberdrošība, bet gan – vai uzņēmuma drošības sistēma ir pietiekami visaptveroša?

Investoru Klubs jau piecus gadus ir veidojis un attīstījis Latvijas investoru kopienu – caur ziņu portālu, festivāliem, konferencēm un dažādām iniciatīvām, kas uzrunā cilvēkus ar atšķirīgu zināšanu un pieredzes līmeni. Taču, to visu darot, mēs atkal un atkal pārliecināmies par vienu: investēšanā nozīme ir ne tikai zināšanām un informācijai. Svarīgi ir arī cilvēki.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 10. septembrī paaugstināja visas trīs galvenās procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Līdz ar to ECB noguldījumu iespējas likme sasniedza 2,50%. Lēmums bija vienprātīgs, taču ECB nesniedza solījumu par nākamajiem soļiem un uzsvēra, ka arī turpmāk lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē atsevišķi, vērtējot jaunākos ekonomikas datus.

Augusta nogalē Latviju skārušās vētras sekas vēl ilgi tiks analizētas gan uzņēmumos, gan valsts institūcijās. Taču jau šobrīd ir redzams, ka šis notikums devis vairākas svarīgas mācības par valsts noturību un kritiskās infrastruktūras gatavību situācijām, kuras arvien biežāk kļūst par valsts drošības jautājumu.

Noticis noziegums. Vainīgais noskaidrots, vaina atzīta, sods piespriests un izciests. Taču, vai taisnīgumu var panākt tikai šādi?

Viena no manām vērtīgākajām profesionālajām pieredzēm pēdējos gados ir bijusi dalība CHIEF – Children’s Hospitals International Executive Forum. Tā ir starptautiska bērnu slimnīcu vadītāju kopiena, kuras spēks nav tikai pieredzes apmaiņā, bet ļoti ciešā savstarpējā sadarbībā, atklātībā un gatavībā dalīties gan ar panākumiem, gan neveiksmēm. Man tas joprojām šķiet īpašs fenomens. Veselības aprūpē un arī citās nozarēs neesmu bieži redzējis, ka pasaules vadošo institūciju vadītāji tik dabiski un tik atklāti strādātu kopā – nevis kā konkurenti, bet kā kolēģi ar kopīgu misiju.

Pēc nesenā notikuma ar kiberuzbrukumu CSDD un iepriekš arī LVM sistēmām, kurā tika nozagti fiziskie personu dati, aktuāls ir kļuvis jautājums - cik drošas ir mūsu IT sistēmas? Un es gribētu pievērst uzmanību ne tikai valsts iestādēm, bet arī privātajiem uzņēmumiem un parunāt arī par mājsaimniecību datoriem.

Mājoklis vairs ne vienmēr ir pirkums uz mūžu – cilvēki arvien biežāk maina dzīvesvietu, pielāgojoties ģimenes, darba vai finanšu situācijas izmaiņām. Tāpēc, iegādājoties īpašumu, svarīgi domāt ne tikai par to, kā tas kalpos šodien, bet arī par to, cik viegli to nākotnē būs pārdot vai izīrēt. Lai izvēlētos mājokli, kas saglabās savu vērtību ilgtermiņā, vērts pievērst uzmanību ne tikai tā atrašanās vietai, bet izvērtēt arī citus nozīmīgus kritērijus.

Mājokļa iegāde tradicionāli ir bijis viens no finansiāli nozīmīgākajiem un vienlaikus emocionālākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Pircējs apskata sludinājumus, salīdzina cenas, dodas uz īpašumu apskatēm un konsultējas ar banku vai nozares speciālistiem. Taču līdz ar mākslīgā intelekta, mašīnmācīšanās un datu analītikas attīstību šis process sāk mainīties.

Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir jārēķinās ar dārgāku elektroenerģiju. Ne tikai tāpēc, ka mēs nevaram paredzēt nākamās ziemas laikapstākļus, gāzes cenu vai situāciju Eiropas energotirgū, bet arī tāpēc, ka Latvija pati gatavojas ierobežot lētas elektroenerģijas ražošanu.