Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Pirms diviem gadiem ar komandu sākām risināt tieši šo problēmu Latvijas juridiskajā jomā – kā panākt, lai mākslīgais intelekts (MI) jurista darbā sniegtu patiesu atbildi, ne pārliecinošu izdomāšanu. Šodien, kad mūsu izveidotā platforma ir integrēta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studiju procesā un to ikdienā lieto advokātu biroji, kā arī valsts pārvaldes iestādes – arvien vairāk pārliecinos, ka problēma nav tehnoloģijā. Mēs nereti atpaliekam izpratnē par to, kā to lietot.

Mūsdienās dzīve rit aizvien ātrāk - dažu sekunžu laikā varam atrast informāciju, saņemt atbildes uz jautājumiem, izveidot attēlus, uzrakstīt tekstu vai pat radīt dziesmu ar mākslīgā intelekta palīdzību. Arī sociālie mediji rada iespaidu, ka panākumi rodas vienā dienā, ka pietiek ar vienu veiksmīgu video vai populāru ierakstu, lai dzīve mainītos. Taču svarīgākās lietas dzīvē joprojām nav iespējams paātrināt - tās prasa laiku, pacietību un gatavību iet garāko ceļu.

Lai gan vasarā daudzi bauda brīvdienas un atpūtu, lielā daļā ģimeņu šis laiks ir arī gatavošanās skolas gaitu sākšanai, kas ir nozīmīgs posms ikviena bērna dzīvē. Pirmajā klasē bērns pierod pie cita dienas ritma – klausās, kad skolotājs skaidro uzdevumu visai klasei, atrod savu vietu gan telpā, gan klasē, parūpējas par savām mantām un lūdz palīdzību, ja kaut kas nav saprasts. Gatavību skolai apliecina ne tikai pirmie soļi lasīšanā un rakstīšanā, bet arī spēja iejusties klases kārtībā, pagaidīt savu kārtu un turpināt darbu pēc kļūdas.

Valsts drošībā un noturībā aizvien lielāku lomu spēlē kritiskā infrastruktūra, tostarp energoapgāde, sakaru tīkli, datu pārraides sistēmas un citi risinājumi, kas nodrošina sabiedrības un valsts funkcionēšanu gan ikdienā, gan krīzes situācijās. Pēdējo mēnešu notikumi, Latvijas gaisa telpā vairākkārt ielidojot bezpilota lidaparātiem, ir apliecinājuši, cik būtiska loma apdraudējuma brīdī ir stabilai sakaru infrastruktūrai un uzticamai informācijas apritei.

Pēdējo divdesmit gadu laikā tehnoloģiju uzņēmumos valdīja skaidrs darba sadalījums. Produkta vadītāji definēja prasības, dizaineri veidoja lietotāja pieredzi, izstrādātāji rakstīja kodu, bet testētāji pārbaudīja gala rezultātu. Katrs zināja savu lomu un atbildības jomu. Šāda pieeja nodrošināja efektīvu un pārredzamu darbu, taču mūsdienās tā vairs nav pietiekama.

Pirms četriem gadiem, runājot par valsts drošību, mēs primāri domājām par tankiem, sauszemes un pretgaisa aizsardzību, kā arī munīciju. Šodien Ukraina ir iemācījusi vēl vienu skarbu patiesību – valsts drošība sākas ar spēju sniegt pirmo medicīnisko palīdzību un nodrošināt visas veselības sistēmas noturību.

Nauda vienmēr ir mainījusies līdzi tehnoloģiskajam progresam, tautsaimniecības attīstībai un sabiedrības paradumiem. No naudaszīmēm, kurām pašām par sevi piemīt vērtība, līdz vērtību reprezentējošām banknotēm, no skaidras naudas līdz karšu maksājumiem, internetbankām un mobilo maksājumu lietotnēm – katrs attīstības posms ir mainījis to, kā cilvēki uzkrāj un izmanto naudu maksājumos.

Jūlijā lielākajā daļā Latvijas augstskolu sākas jauno studentu uzņemšana, un tas nozīmē, ka daudzās ģimenēs šobrīd tiek diskutēts par piemērotākā studiju virziena izvēli. Nereti vecāki vēlas palīdzēt, balstoties savā pieredzē un pārliecībā par to, kas bērnam būtu vislabākais. Tas ir saprotami, jo ikviens vecāks vēlas redzēt savu bērnu laimīgu un veiksmīgu, taču rodas jautājums, vai vecāki mūsdienās joprojām ir labākie padomdevēji studiju izvēlē?

Latvijas uzņēmējiem uzņēmības netrūkst – ik gadu tiek dibināti aptuveni desmit tūkstoši jaunu uzņēmumu. Taču salīdzinoši maz uzņēmumu sasniedz tādu attīstības mērogu, kas ļauj regulāri investēt pētniecībā, produktu attīstībā un sekmīgi konkurēt starptautiskajos tirgos.

Sabiedriskajā telpā Rail Baltica visbiežāk tiek apspriesta izmaksu kontekstā – runājot par budžetu, termiņiem un auditiem. Tie ir svarīgi un pilnīgi pamatoti jautājumi. Taču šāda pieeja liek uz dzelzceļu raudzīties galvenokārt kā uz izdevumu pozīciju, nevis kā uz instrumentu, kas rada ekonomisku vērtību. Ja valsts diskutē tikai par to, cik infrastruktūra maksā, uzmanības centrā nepaliek daudz būtiskāks jautājums – cik lielu ekonomisko atdevi tā spēj radīt.