Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

No 2026. gada 9. jūnija jebkuram uzņēmumam, kas piegādā preces vai pakalpojumus valstij, pašvaldībai vai jebkurai citai publiskā sektora iestādei, ir jauna saistība: nodrošināt, ka piegādes ķēdē nav Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preču vai pakalpojumu.  Šis aizliegums nav sankciju saraksta atvasinājums un attiecas uz visām Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem, pat ja uz tām neattiecas Eiropas Savienības sankciju režīms.

Vai jūs ticētu, ja es teiktu, ka mākslīgā intelekta drošības noteikumus var apiet, rakstot dzejā?

Ikviens Latvijas jauniešu izlases panākums rada pamatotu prieku un lepnumu. Mēs redzam divpadsmit jauniešus laukumā, trenerus uz soliņa un emocijas pēc spēles. Taču aiz šiem divpadsmit spēlētājiem ir gadiem ilgs darbs sporta klubos un  skolās, treneri, ģimenes un tūkstošiem citu jauniešu, kuri ik nedēļu dodas uz basketbola treniņiem.

Ikviens cilvēks dzīvē var kļūdīties, taču viena kļūda ne vienmēr nosaka to, kas cilvēks būs nākotnē. Īpaši svarīgi to apzināties, runājot par bērniem un jauniešiem, kuru personība, vērtības un spēja pieņemt lēmumus vēl tikai veidojas.

Pēdējos gados arvien biežāk runājam par valsts drošību, taču retāk par kultūras nozīmi sabiedrības noturībā. Drošība nav tikai militārās spējas, tā ir arī sabiedrības saliedētība, savstarpējā uzticēšanās un kopīgas vērtības. Un tieši kultūra ir viena no jomām, kas palīdz stiprināt šīs vērtības, radot emocionālu saikni starp cilvēkiem un valstīm. Šajā kontekstā īpaša loma ir militārajiem orķestriem, kas pārstāv ne tikai bruņotos spēkus, bet arī savu valsti, tās vēsturi un kultūras tradīcijas. Strādājot ar NATO un citu partnervalstu militārajiem orķestriem, arvien vairāk pārliecinos, ka mūzika kļūst par kopīgu valodu, kas palīdz veidot uzticēšanos un ilgtermiņa sadarbību.

Eiropas Savienības Tiesa norāda uz ilgstoša Latvijas regulatora kļūdainu Eiropas Savienības tiesību jēdziena piemērošanu

Lasītprasmes pamatlīmeni Latvijā sasniedz mazāks skolēnu īpatsvars nekā vidēji OECD valstīs: PISA 2025 pētījumā vismaz šo līmeni sasniedza 59 % Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu, salīdzinot ar 69 % vidēji OECD valstīs. Šādi rezultāti nav radušies vienā dienā un, ja vēlamies, lai pusaudžu vecumā lasītprasme būtu labāka, izaicinājumi jāspēj pamanīt jau pirmsskolā. Pirmajā izglītības posmā ir svarīgi ne tikai mācīties pazīt burtus, bet arī pārrunāt dzirdēto vārdu nozīmi, saviem vārdiem atstāstīt dažādus notikumus u.tml.

Jūrniecība ir ekonomiskajai izaugsmei un valsts drošībai stratēģiski nozīmīga nozare, kurā paaudžu nomaiņas jautājumi ir nemainīgi aktuāli visā pasaulē. Pašreizējās demogrāfiskās tendences liecina, ka jūrnieku skaits Latvijā turpinās samazināties, un tas jau kļūst par valstiska mēroga izaicinājumu.

Latvijā ap vēlēšanu laiku bieži parādās jautājums: kāpēc Igaunijā var nobalsot internetā, bet Latvijā nē. Ļoti bieži dzirdam skarbu un kategorisku “nē”, kam gan padziļināta izvērtējuma un pamatojuma. Viens arguments ir, ka to aizliedz Satversme, otrs spēcīgāks,  ka tas nav gana droši. Abas atbildes nav līdz galam korektas. Elektroniskā balsošana Latvijā ir iespējama gan juridiski, gan tehniski. Bet tā nav iespējama tagad, un iemesls ir cits.

Tiesas uzdevums ir piemērot un interpretēt likumu, taču kurā brīdī interpretācija kļūst par jauna regulējuma radīšanu? Šo jautājumu aktualizē Senāta Civillietu departamenta 2026. gada 11. marta spriedums lietā Nr. SKC-154/2026. Lai gan lieta ir par konkrētu strīdu, kam maz sakara ar mantošanu, tajā skartais jautājums ir daudz plašāks – cik tālu tiesa drīkst iet, interpretējot tiesību normas, un vai kasācijas instance drīkst veidot argumentāciju, kas nonāk pretrunā ar šajā pašā lietā jau konstatētiem faktiem?