Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Valsts kontroles dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā policistu skaits samazinājies par vairāk nekā 1 000 un aptuveni ceturtā daļa amata vietu ir vakantas. Tas ir pamats, lai runātu par sistēmisku kapacitātes krīzi Valsts policijā, taču svarīgi uzsvērt, ka tā nav reducējama tikai uz policistu skaita samazinājumu. Dati liecina par ilgstošu cilvēkresursu nepietiekamību, taču praksē redzams, ka krīze izpaužas plašāk - kā strukturāla problēma, kas ietver arī vadības lēmumus, resursu pārdali, kompetenču trūkumu un procesu neefektivitāti.

Lai gan nespeciālista acij varētu šķist, ka papīra un plēves iepakojuma savākšana un pārstrāde ir viena no vienkāršākajām atkritumu pārstrādes sadaļām, patiesība ir pilnīgi pretēja – tā ir viena no sarežģītākajām un grūtākajām.

Ik gadu Bērnu slimnīcā tiek veiktas vidēji 7000–8000 ķirurģiskas operācijas. Šī gada janvārī un februārī Bērnu slimnīcā veiktas jau 1199 operācijas, tai skaitā mikroķirurģijā, neiroķirurģijā, oftalmoloģijā, ortopēdijā un vēl citās jomās. Šajos gadījumos ārsti lēmuši, ka nav bijis iespējams ārstēt saudzējošāk, un ķirurģisks ceļš ir optimālākais risinājums bērniem un jauniešiem. Bērnu slimnīcā virzāmies pēc pasaules labāko bērnu slimnīcu prakses – ārstēšanu veikt maksimāli mazāk invazīvi, kas bērnu likumiskajiem pārstāvjiem varētu šķist konservatīvi, jo vecāki un citi bērniem blakus esošie gribētu īsākā laikā sasniegt rezultātu.

ASV un Izraēlas militārās darbības pret Irānas režīmu pēdējās dienās aktualizējušas jautājumu par elektroenerģijas cenu stabilitāti. Lai gan konflikts notiek tālu no Latvijas, elektroenerģijas tirgos šādi notikumi atspoguļojas ļoti ātri. Tāpēc būtiskākais jautājums šobrīd ir - vai marta sākumā piedzīvotais elektroenerģijas cenu kritums nepārvērtīsies jaunā cenu rekordā, ko izraisīs  pieaugošās dabasgāzes cenas?

Pēdējo mēnešu laikā diskusijas par Rīgas Namu Pārvaldnieka (RNP) iespējamo akciju kotēšanu biržā bijušas plašas un nereti pretrunīgas. Taču šobrīd situācija ir kļuvusi skaidrāka – uzņēmuma valde un Rīgas dome ir vienojušās par konkrētu mērķi virzīt sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO) līdz 2027. gada pirmajam ceturksnim. Tas ir nozīmīgs pavērsiens, jo Latvijā gadiem ilgi ir runāts par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos uz biržu, taču praktisku piemēru līdz šim faktiski nav bijis.

Politikas filozofs, Eiropas Savienības kandidātvalsts līdere un godalgots matemātiķis ienāk bārā… Šāds anekdotes sākums nav tālu no tā, cik unikāls ir kopš 1945. gada Austrijas ciematā notiekošā Alpbahas Eiropas foruma formāts. Vien šī anekdote sāktos pārgājienā Tiroles kalnos un šai trijotnei līdzi dotos un sarunās iesaistītos jaunieši no visas Eiropas.

Eiropas fiskālā politika ir būtiski attālinājusies no 2010. gadu stingrās taupības loģikas. Līdz ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) 2024. gada reformu, kas šobrīd ir pilnībā ieviesta, Eiropas Savienība (ES) ir pārgājusi uz sistēmu, kurā finanšu instrumentu stratēģiska izmantošana ir nepieciešamība, nevis greznība.

Dažiem jau atņem. Tulkošanas nozarē tas izskatās nenovēršami. Jau 2024. gada Lielbritānijas Autoru biedrības aptaujā trešdaļa tulkotāju norāda, ka ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) dēļ ir zaudējuši darbu, 43% — ka ienākumi sarukuši [1]. Īru valodas tulkotājs, kas gadiem strādāja Eiropas Savienības iestādēm, stāsta par 70% ienākumu zaudējumu [2]. Tulkošana ir teju ideāli piemērota MI — milzīgi treniņdati, skaidri definēts rezultāts un iznākumā ļoti grūti atšķirt labu MI tulkojumu no cilvēka darba.

Vai zinājāt, ka katrs ieguldītais eiro cietumu modernizācijā ilgtermiņā ietaupa trīs eiro no mūsu – nodokļu maksātāju – naudas? Daudziem šis apgalvojums var šķist pretrunīgs. Cietumi sabiedrības apziņā bieži asociējas tikai ar sodu – ar vietu, kur “ieslēdz un aizmirst” tos, kuri pārkāpuši likumu.

Baltijas valstu energosistēma ir nonākusi pagrieziena punktā. Gadu desmitiem Igaunija, Latvija un Lietuva ir darbojušās nošķirti, katra valsts elektroenerģijas ražošanu un risinājumus plānoja galvenokārt savās robežās. Šodien – augstu elektroenerģijas cenu, pieaugošas elektrifikācijas un ģeopolitisko risku apstākļos – Baltijas valstīm savstarpējā sadarbība ir jāpadziļina.