Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām jebkura infekcija var noritēt ar augstāku komplikāciju risku, bet īpaši bīstamas ir elpceļu infekcijas, tostarp pneimokoku infekcija, kas rada papildu slodzi organismam, var kļūt par nopietnu pārbaudījumu, un sekas var būt miokarda infarkts, insults, sirds mazspēja, aritmijas un smagākajos gadījumos arī nāve. Tāpēc ārsti atgādina valstij par 300 000 eiro finansējumu profilaksei, lai jau šoruden sāktu vakcinēt augsta riska pieaugušos.

Jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2025 dati rāda satraucošu tendenci: salīdzinājumā ar 2022. gadu par 7,2 % sarucis Latvijas 15 gadus veco skolēnu īpatsvars, kuri atzīst, ka viņus interesē daudzas dažādas lietas, bet par 6,3 % – to skolēnu īpatsvars, kuri pieliek papildu pūles, kad mācību darbs kļūst sarežģīts.

Eiropas attieksme pret mākslīgo intelektu ir mainījusies. Jautājums vairs nav tikai par to, kā mākslīgo intelektu (MI) regulēt. Arvien svarīgāks kļūst cits jautājums – kas šīs tehnoloģijas radīs un kur paliks to radītā ekonomiskā vērtība?

Kas ir ilgtspējīga lauksaimniecība? Šis jautājums noteikti daudziem ir kļuvis aktuāls jau šobrīd. Vienkārši runājot, tā ir ekonomiski dzīvotspējīga saimniecība, kas pielāgojas klimata pārmaiņām. Darbojoties pārdomāti un ilgtspējīgi, mēs saglabāsim spēju ražot un nodrošināt pārtiku arī dažādu faktoru izraisītu krīžu apstākļos.

No 2026. gada 9. jūnija jebkuram uzņēmumam, kas piegādā preces vai pakalpojumus valstij, pašvaldībai vai jebkurai citai publiskā sektora iestādei, ir jauna saistība: nodrošināt, ka piegādes ķēdē nav Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preču vai pakalpojumu.  Šis aizliegums nav sankciju saraksta atvasinājums un attiecas uz visām Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem, pat ja uz tām neattiecas Eiropas Savienības sankciju režīms.

Vai jūs ticētu, ja es teiktu, ka mākslīgā intelekta drošības noteikumus var apiet, rakstot dzejā?

Ikviens Latvijas jauniešu izlases panākums rada pamatotu prieku un lepnumu. Mēs redzam divpadsmit jauniešus laukumā, trenerus uz soliņa un emocijas pēc spēles. Taču aiz šiem divpadsmit spēlētājiem ir gadiem ilgs darbs sporta klubos un  skolās, treneri, ģimenes un tūkstošiem citu jauniešu, kuri ik nedēļu dodas uz basketbola treniņiem.

Ikviens cilvēks dzīvē var kļūdīties, taču viena kļūda ne vienmēr nosaka to, kas cilvēks būs nākotnē. Īpaši svarīgi to apzināties, runājot par bērniem un jauniešiem, kuru personība, vērtības un spēja pieņemt lēmumus vēl tikai veidojas.

Pēdējos gados arvien biežāk runājam par valsts drošību, taču retāk par kultūras nozīmi sabiedrības noturībā. Drošība nav tikai militārās spējas, tā ir arī sabiedrības saliedētība, savstarpējā uzticēšanās un kopīgas vērtības. Un tieši kultūra ir viena no jomām, kas palīdz stiprināt šīs vērtības, radot emocionālu saikni starp cilvēkiem un valstīm. Šajā kontekstā īpaša loma ir militārajiem orķestriem, kas pārstāv ne tikai bruņotos spēkus, bet arī savu valsti, tās vēsturi un kultūras tradīcijas. Strādājot ar NATO un citu partnervalstu militārajiem orķestriem, arvien vairāk pārliecinos, ka mūzika kļūst par kopīgu valodu, kas palīdz veidot uzticēšanos un ilgtermiņa sadarbību.

Eiropas Savienības Tiesa norāda uz ilgstoša Latvijas regulatora kļūdainu Eiropas Savienības tiesību jēdziena piemērošanu