Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Rēzekne ir viena no divām politiskajām anomālijām Latvijā, kas publiskajā telpā apzināti godina agresorvalsts Krievijas Federācijas galvaspilsētu Maskavu ar ielas vārdu. Tas ir rupji. Tas ir bezgaumīgi. Tas ir nekrietni. Tas ir bezkaunīgi. Es uzskatu, ka tas piesmej latgaliešu pilsētu un ka 2026. gadā šāds vārds ielai ir kā īpaši vulgārs apģērbs, kura esības mērķis ir atsegt un uzbudināt viszemiskākos politiskos rudimentāros instinktus.

Drošība, noturība un ekonomikas izaugsme ir cieši saistītas. Taču laikā, kad Eiropa strauji palielina ieguldījumus aizsardzībā, svarīgākais jautājums nav, kur atrast naudu. Svarīgākais jautājums ir, vai spējam pieņemt lēmumus, kas šo naudu pārvērš izaugsmē.

Vēja enerģijas attīstība nedrīkst notikt uz dabas aizsardzības rēķina. Dabas aizsardzības pārvaldes prasību ignorēšana, kā rezultātā ziņots par Liepājas vēja parkā bojāgājušiem sikspārņiem, turklāt aizsargājamu sugu pārstāvjiem, ir nepieņemama. Vēja enerģijas asociācija (VEA) stingri nosoda šādu rīcību. Atbildīga saimniekošana nozīmē ne tikai elektroenerģijas ražošanu, bet arī pienākumu novērst kaitējumu dabai un ievērot uzraugošo institūciju lēmumus.

Cilvēks pēc insulta dodas mājās no slimnīcas. Akūtā ārstēšana ir noslēgusies, bet priekšā vēl ir medikamentu lietošana, pārbaudes un rehabilitācija. Varbūt viņš dzīvo viens. Varbūt ģimene ir gatava palīdzēt, taču nezina, ar ko sākt. Izrakstā norādījumi ir, bet vai pacients saprot, kas viņam jādara rīt? Vai vajadzīgā palīdzība būs pieejama?

Latvijā šobrīd praktiskās īstenošanas posmā ieiet līdz šim nebijuša mēroga pieejamu cenu īres mājokļu programma “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem”. Programmas pirmajā lotē līdz 2030. gadam paredzēts uzbūvēt 1290 jaunus, energoefektīvus īres dzīvokļus sešās pašvaldībās - Rīgā, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs, Gulbenē un Daugavpilī. Tie paredzēti valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem un viņu ģimenēm. Taču neparasts ir ne tikai projekta mērogs. Pirmo reizi Latvijā mājokļu būvniecības programma tiek īstenota publiskās un privātās partnerības jeb PPP formā.

Latvijas noturības un aizsardzības spējas stiprināšana ir kolektīva valsts un privātā sektora atbildība. Ar lēmumiem Saeimas un ministriju gaiteņos nebūs pietiekami, jo Latvijas gatavība krīzēm jāstiprina valsts un pašvaldību ciešā sadarbībā ar militārās un divējāda lietojuma nozares uzņēmumiem, plānojot un reālos apstākļos testējot situācijas un tehnoloģijas, kuras būs jāspēj pārliecinoši pielietot krīzes brīdī.

Noklīduši droni Baltijas gaisa telpā un citviet Eiropā ir nopietns trauksmes signāls drošībai. Tā ir jauna realitāte, ar kuru vairs nedrīkstam nerēķināties. Fokusam no dronu spēju analīzes būtu mērķtiecīgāk jāmainās uz efektīvas gaisa telpas aizsardzību. Latvijai jāstiprina nacionālās aizsardzības spējas un, izmantojot esošās priekšrocības, jāiegulda pretdronu sistēmu attīstībā, kas kalpos kā spēcīgs impulss valsts ekonomikas un militārās industrijas attīstībai.

Darba sludinājumu platformās šobrīd ir teju 30 izglītības iestāžu, lielākoties skolu, direktoru vakances. Lai gan situācija salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad vasarā bija pat 50 direktoru vakances, ir uzlabojusies, daudzviet Latvijā šis jautājums aizvien ir aktuāls.

Runājot par taisnīgu atalgojumu, viens no pieņēmumiem ir tāds, ka cilvēkiem, kuri dara līdzīgu darbu, būtu jāsaņem vienāda alga, taču praksē diviem darbiniekiem ar līdzīgiem amata nosaukumiem atalgojums var pamatoti atšķirties, savukārt divi šķietami ļoti atšķirīgi amati var būt līdzvērtīgi atalgojuma ziņā. Atalgojuma noteikšanu ietekmē amata vērtība organizācijā, atbildības līmenis, nepieciešamās kompetences, darba tirgus situācija un konkrētu prasmju pieejamība, tāpēc pārdomātas atalgojuma sistēmas uzdevums nav visiem maksāt vienādi. Tās mērķis ir panākt, lai atalgojums tiktu noteikts pēc skaidriem un konsekventiem principiem, un tas ļauj organizācijām piesaistīt speciālistus ar nepieciešamajām kompetencēm.

Tūkstošiem bērnu Latvijā ik gadu gaida garās rindās uz valsts apmaksātu redzes pārbaudi. Mums ir speciālisti, kuri varētu nodrošināt pieejamāku redzes aprūpi, taču pašreizējā sistēma šo resursu pilnvērtīgi neizmanto. Tā ir būvēta ap oftalmoloģiju, lai gan mūsdienīgā redzes aprūpē nepieciešama dažādu speciālistu sadarbība, skaidri sadalītas kompetences un pacienta vajadzībām, nevis administratīvai loģikai pakārtots pakalpojumu ceļš.