Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta kampaņa “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu”, kas īstenota Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) līdzfinansētā projektā “Atbalsts probācijas klientu resocializācijai”, aktualizē jautājumu par to, kas notiek pēc soda izciešanas un kas nepieciešams, lai cilvēks patiesi mainītu savu dzīvi. Arī šajā gadījumā ar soda izciešanu vien pārmaiņas nenotiek.

Nacionālā lidsabiedrība Air Baltic Corporation AS (turpmāk – Air Baltic) ir nākusi klajā ar paziņojumu par parādu restrukturizācijas uzsākšanu ASV, kas tiek īstenota saistībā ar ASV spēkā esošo regulējumu Chapter 11. Pasažieri tiek mierināti ar apgalvojumu, ka lidojumi turpinās, biļetes tiek tirgotas un ikdienas dzīvē no tā nekas nemainīsies.

Valsts ir izdarījusi daudz, lai eksportspējīgākajiem uzņēmumiem palīdzētu pavērt ceļu uz ārvalstu tirgiem. Kā augstvērtīgu eksporta produktu ražotājs zinu, ka tirdzniecības misijas un valsts augstāko amatpersonu ārvalstu vizītes Latvijas uzņēmumiem var būt ļoti vērtīgs instruments ceļā uz jauniem eksporta tirgiem. Tomēr šo darbu var veikt ievērojami kvalitatīvāk un precīzāk. Lai nav tā, ka vizītes ietvaros saplākšņa vai akustisko plākšņu ražotājs otrā pusē sastop ķieģeļu pircēju.

Sociālie mediji ierasti bijusi vieta, kurā rādām savas dzīves skaistāko versiju – veiksmīgākos mirkļus, labākās fotogrāfijas, ceļojumus un sasniegumus. Vienlaikus arvien lielāku vērtību iegūst kaut kas šķietami pretējs – atklātums. Sekotāji vēlas redzēt skaistu saturu, bet vienlaikus - vēlas ticēt cilvēkam, kurš to rada. Tieši šajā pretrunā šodien dzīvo satura veidotāji: cik daudz no sevis parādīt, ko paturēt privātu un vai vispār iespējams veidot rūpīgi pārdomātu publisko tēlu, nezaudējot autentiskumu?

Visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs notiek aktīvs darbs pie nacionālo pozīciju un sarunu mandātu sagatavošanas atjaunīgās enerģijas ietvaram pēc 2030. gada. Dalībvalstu pārstāvji un enerģētikas ministri ES Padomē patlaban aktīvi apspriež atjaunīgās enerģijas attīstību, elektrifikācijas un dekarbonizācijas mērķus 2040. gadam, aizstāvot savu valstu un to uzņēmumu un nozaru intereses un meklējot kopīgu Eiropas risinājumu. Lasot jaunos dokumentus, ar pārliecību jāsecina, ka Eiropas Komisija neplāno atkāpties no ilgtermiņa plāniem tomēr virzīties tīrākas ekonomikas virzienā, tiecoties konkurēt ar ASV. Taču vēlēšanu gaidās partijas savās programmās par enerģētikas un klimata mērķiem izvēlas nerunāt. Pat priekšvēlēšanu debatēs tēma “enerģētika un klimats” ir “tabu”.

Latvijas IT nozare jau sen vairs nekonkurē tikai mūsu valsts robežās – labs programmētājs, datu speciālists vai kiberdrošības eksperts šodien var strādāt uzņēmumam Rīgā, Berlīnē vai Ņujorkā, fiziski nekur nepārceļoties. Tas būtiski maina spēles noteikumus arī Latvijas uzņēmumiem un valstij. Ja augsti kvalificētam speciālistam vienlaikus ir iespēja strādāt pie Latvijas valstij nozīmīgas informācijas sistēmas vai ārvalstu uzņēmuma projektā par būtiski lielāku atalgojumu, ar patriotismu vien šo izvēli ilgstoši ietekmēt nevarēsim.

Kad dzirdam vai lasām ekonomistus un politiķus runājam par Latvijas konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi vai nākotnes attīstības perspektīvām, nereti tiek pieminēti datu centri – mākslīgā intelekta (MI) infrastruktūras mugurkauls. Tas šķiet loģiski, jo mums ir daudz ūdens resursu dzesēšanas vajadzībām, daudz brīvas platības ar labiem optiskās šķiedras interneta savienojumiem, taču arvien nedraudzīgākais politiskais klimats investīcijām lētākas enerģijas ražošanā šo sapni par datu centriem un MI izaugsmi Latvijā draud atstāt tikai sapņu līmenī.

Latvijā atkal aktīvi diskutējam par skolēnu vērtēšanu – centralizētajiem eksāmeniem, minimālo vērtējuma slieksni un iespējām uzlabot summatīvos vērtējumus. No šī mācību gada 4. - 9. klašu skolēni varēs uzlabot ne vairāk kā trešdaļu attiecīgajā mācību priekšmetā iegūto summatīvo vērtējumu, savukārt jautājums par atteikšanos no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos pagaidām atlikts.

Dzimstības veicināšana atkal nonākusi politiskās dienaskārtības centrā, un līdz ar to aktualizējies jautājums par to, kāds valsts atbalsts ģimenēm patiešām var ietekmēt lēmumu par bērnu. Lai gan diskusijās nereti priekšplānā nonāk pabalstu apmērs, finansiālais atbalsts ir tikai viens no daudziem faktoriem – ģimenēm būtiska ir arī ekonomiskā stabilitāte, iespēja savienot darbu ar bērnu audzināšanu un pieejami pakalpojumi. Viens no ļoti konkrētiem soļiem būtu valsts un pašvaldību atbalsts pirmsskolas apmeklējumam jau no brīža, kad ģimenei tas ir nepieciešams, nevis tikai no pusotra gada vecuma.

Dažkārt diskusijās rodas pārpratumi tādēļ, ka, tēlaini sakot, viens domā par ābolu, otrs par bumbieri, bet trešais vispār par tomātu. Šķiet, ka līdzīga situācija ir izveidojusies arī diskusijā par nevalstiskajām organizācijām jeb NVO, kuras no tām ir pelnījušas valsts atbalstu un kuras ne.