Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Par spīti lejupslīdošajām demogrāfijas tendencēm un strauji rūkošajiem dzimstības rādītājiem, vasaras saulgriežu laiks izrādījies neparasti saspringts Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Neonatologu biedrības, kā arī Latvijas Vecmāšu asociācijas pārstāvjiem. Publiskai apspriešanai līdz 25. jūnijam nodots Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumos Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība." Apjomīgo un sarežģīto grozījumu projekta būtība ir ievērojami ierobežot medicīniski asistētu mājdzemdību pakalpojuma saņēmēju loku. Ierobežot tik tālu, ka saņemt asistētu mājdzemdību pakalpojumu Latvijā joprojām būs atļauts likuma ietvarā, taču praktiski tas kļūs gandrīz neiespējami.

Diemžēl, kā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati, Latvijā braukšana reibumā ir satiksmes realitāte – 2025. gadā uz Latvijas ceļiem katru dienu notika vidēji divi ceļu satiksmes negadījumi, kuros vadītājs bijis alkohola reibumā. Braukšana reibumā bieži tiek skaidrota kā bezatbildīga vai apzināti riskanta rīcība. Tomēr no kriminoloģijas un tiesu psiholoģijas skatījuma situācija ir kompleksāka. Lielākā daļa cilvēku, kuri pieņem lēmumu sēsties pie stūres reibumā, tajā brīdī neuzskata sevi par bīstamiem. Tieši pretēji – viņi bieži ir pārliecināti, ka spēj situāciju kontrolēt, lai gan objektīvi viņu spriestspēja, reakcijas ātrums un spēja novērtēt riskus jau ir būtiski pasliktinājusies.

Ikviens Latvijā labi zina, ko nozīmē priecāties par savējiem pasaulē – esam lepojušies ar animācijas filmas “Straume” starptautiskajiem panākumiem, sekojuši līdzi 3x3 basketbola izlasei, kas kļuvusi par olimpiskajiem, pasaules un Eiropas čempioniem, tāpat arī citiem nozīmīgiem notikumiem. Šādi brīži atgādina, ka valsts lielums nav šķērslis globāliem panākumiem. Ja ir talants, ideja un neatlaidība, Latvija var konkurēt ar jebkuru. Taču ir vēl viena joma, kurā Latvijai ir potenciāls kļūt pamanāmai pasaules mērogā, un par to joprojām runājam pārāk maz. Tā ir digitālā satura ekonomika jeb creator economy.

Pie jebkurām cenu izmaiņām ir jāpierod, taču tas iespējams vien tad, ja pircējam ir skaidrs, par ko viņš maksā; tātad tirgotājs par cenu veidošanos informē godīgi un caurspīdīgi. Un ne tikai tad, ja cenas aug, bet arī tad, ja samazinās. No 1. jūlija Latvijā uz vienu gadu pilotprojekta veidā paredzēta PVN likmes samazināšana atsevišķām pamata pārtikas precēm – 12 % līdzšinējā 21 % vietā. Pozitīvi, ka esam pietuvojošies Eiropas valstīm, kur samazināts PVN pārtikai jau ir ierasta prakse.

Kad šī gada pavasarī sociālajos tīklos izplatījās ziņas par traģisko avāriju Praulienas pusē, kur dzīvību zaudēja trīs cilvēki, sabiedrība gandrīz acumirklī sadalījās divās nometnēs. Vieni sašuta par cilvēkiem, kuri notikuma vietā filmēja un fotografēja, citi aizstāvēja tiesības fiksēt notiekošo. Kā jau parasti šādos gadījumos, emocijas bija skaļākas par veselo saprātu. Taču patiesībā jautājums nav par to, vai fotografēt ceļu satiksmes negadījumu ir labi vai slikti. Jautājums ir daudz vienkāršāks – vai tas tiek darīts ar prātu, un izsverot visus notikuma apstākļus?!

Darba drošība nav tikai iekšējo noteikumu vai normatīvo aktu izpildes jautājums, tā ir uzņēmuma atbildības, cilvēkkapitāla un noturības rādītājs. Taču pat pārdomātas drošības sistēmas ne vienmēr spēj pilnībā pasargāt no negadījumiem, ja organizācijā netiek laikus pamanītas un novērstas nepilnības. Tāpēc būtisks ir jautājums – kas uzņēmumos traucē laikus ieraudzīt darba drošības riskus un pietuvoties mērķim par nulli negadījumiem darba vietās?

Šovasar Rīgā pirmo reizi norisināsies Eiropas Bridža čempionāti EuroBridge2026. Šeit būs daži labi iemesli, kāpēc tas ir vērtīgs ieguvums ne tikai bridža spēlētājiem, bet arī Latvijai kopumā.

Par Ungāriju es rakstu nevis vēlēšanu naktī, bet pēc pirmajām jaunās valdības nedēļām. Tas nav nejauši. Uzvaras vakarā visi runā skaisti - gandrīz katrs jaunais līderis uz kādu brīdi kļūst par demokrātijas čempionu. Pēc tam sākas darbs. Un darbs ir nesaudzīgāks par runām.

Kāpēc 2026. gadā mēs vairs nesolām gaišu rītdienu, bet mēģinām to pārvaldīt – un ko tas par mums liecina?

Mainoties laikam, jaunatnes sportistu fiziskās un mentālās veselības jautājumi Latvijā un citviet pasaulē kļūst arvien aktuālāki. No vienas puses, mēs vēlamies redzēt veselus, aktīvus jauniešus, no otras puses – augstus sasniegumus sportā. Diemžēl, ne vienmēr abas šīs vēlmes iet roku rokā, tāpēc īpašu uzmanību jāpievērš tam, kā pasargāt bērnus un jauniešus no pārslodzes riskiem un nodrošināt savlaicīgu veselības problēmu pamanīšanu.