Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Izglītības un zinātnes ministre nesen paudusi, ka Latvijas skolās lielāka uzmanība būtu jāvelta Latvijas vēstures apguvei, jo jauniešu zināšanas šajā jomā ne vienmēr ir pietiekamas. Šis vērtējums mudina jautāt, vai skolēni patiešām zina pārāk maz vai tomēr problēma ir citur?

Diskusijās par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās 9. klasē izskan dažādi argumenti. Vieni bažījas par papildu slodzi skolēniem, citi uzdod jautājumu, vai vēl viens eksāmens patiešām uzlabos izglītības kvalitāti.

Priekšvēlēšanu periods vienmēr ir laiks, kad politiskā konkurence kļūst asāka un publiskajā telpā pieaug emociju īpatsvars. Taču šajās vēlēšanās īpaši izteikta kļuvusi vēl kāda tendence - arvien biežāk politiskās diskusijas tiek veidotas, nevis strīdoties par idejām un risinājumiem, bet apšaubot cilvēku, organizāciju vai veselu sabiedrības grupu leģitimitāti.

Eiropas Savienība nupat iepazīstinājusi mūs ar plašo dienaskārtību, kuru būs jāfinansē un jāievieš visās dalībvalstīs. Digitālā vide kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – šī pamatpatiesība iegūst jaunu tvērumu. Tā ir nozīmīgs bērnu labbūtības, patērētāju aizsardzības, valsts drošības un Eiropas stratēģiskās neatkarības jautājums.

Šobrīd Latvijas Saeimā norisinās diskusijas par grozījumiem Civillikumā, paredzot tajā nostiprināt principu, ka dzīvnieks nav lieta. Ļoti līdzīgas diskusijas pirms vairāk nekā divdesmit gadiem notika arī Šveicē, kur kopš 2003. gada Civillikumā ir noteikts, ka “dzīvnieki nav lietas”, vienlaikus paredzot, ka Civillikuma normas uz dzīvniekiem attiecas tikai tiktāl, ciktāl šo jautājumu neregulē speciāli normatīvie akti. Latvijas diskusijās bieži dzirdami argumenti par īpašuma tiesībām, taču daudz retāk tiek runāts par dzīvnieka emocionālo vērtību - tieši šis aspekts bija viens no būtiskākajiem Šveicē.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka valsts pakalpojumu digitalizācijas ziņā Latvija ierindojas 4. vietā Eiropas Savienībā. Šāds rezultāts nav nejaušs – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas publicētā informācija liecina, ka vien Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros valsts pārvaldes un pašvaldību digitālajai transformācijai novirzīti vairāk nekā 129 miljoni eiro. Valsts pārvalde iegulda arvien jaunās informācijas sistēmās, uzņēmumi ievieš mākslīgā intelekta risinājumus, bet pakalpojumi un procesi tiek digitalizēti. Tajā pašā laikā regulāri izskan jautājums, vai līdz ar investīcijām pieaug arī produktivitāte un efektivitāte un kā panākt, lai ieguvēji būtu visi – valsts pārvalde, uzņēmēji un sabiedrība kopumā?

Mākslīgā intelekta straujā ienākšana dažādās nozarēs būtiski palielina pieprasījumu pēc speciālistiem, kuri spēj analizēt datus, izstrādāt digitālus produktus, stiprināt kiberdrošību, ieviest finanšu tehnoloģiju risinājumus un automatizēt uzņēmumu procesus. Šīs prasmes visbiežāk saistītas ar STEM jomām - zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku. Saskaņā ar Eurostat 2025. gada datiem sievietes Latvijā veido 25,9 % no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistiem, kas ir par 6,4 procentpunktiem vairāk nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Tomēr aptuveni trīs ceturtdaļas IKT speciālistu Latvijā joprojām ir vīrieši. Nelielā darba tirgū šī disproporcija tieši ietekmē valsts spēju attīstīt tehnoloģiju uzņēmumus, piesaistīt investīcijas un saglabāt konkurētspēju.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās paredz, ka nozarē saglabājas minimālā mēnešalga 1050 eiro apmērā un minimālā stundas likme 6,29 eiro apmērā. Šāda atlīdzība būs jāmaksā visiem būvniecībā nodarbinātajiem. Tas ir nozīmīgs signāls gan darbiniekiem, gan uzņēmējiem, gan pasūtītājiem par to, ka nozare turpina virzīties uz caurspīdīgāku, sociāli atbildīgāku un godīgāku uzņēmējdarbības vidi. Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka 1050 eiro būvniecībā nav alga, par kuru iespējams ilgtermiņā piesaistīt pieredzējušus speciālistus. Patiesībā tas ir atalgojuma līmenis, kas vairāk atbilst būvnieka palīgam vai darbiniekam bez iepriekšējas pieredzes.

Mūsdienās daudz runājam par to, kādas zināšanas un prasmes bērniem būs nepieciešamas nākotnē - diskutējam par tehnoloģijām, mākslīgo intelektu un izglītības reformām, taču daudz retāk aizdomājamies par to, kas patiesībā veido cilvēku. Vissvarīgākais nav tas, cik daudz bērns iemācās noteiktā vecumā, bet gan tas, vai viņš aug vidē, kur jūtas drošs, pamanīts un pieņemts. Tieši no šīs sajūtas rodas vēlme mācīties, uzdrošināties mēģināt un nepadoties pēc pirmās neveiksmes.

2025. gadā “CleanR Grupa” uzņēmumi apsaimniekoja vairāk nekā 730 tūkstošus tonnu atkritumu, no kuriem 96 % tika pārstrādāti vai atgriezti apritē. Ja Latvijas atkritumu apsaimniekošana kopumā strādātu ar šādu rezultātu, valsts 2035. gada mērķis par ne vairāk kā 10 % atkritumu noglabāšanu poligonos būtu izpildīts jau pērn.