Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Kad dzirdam vai lasām ekonomistus un politiķus runājam par Latvijas konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi vai nākotnes attīstības perspektīvām, nereti tiek pieminēti datu centri – mākslīgā intelekta (MI) infrastruktūras mugurkauls. Tas šķiet loģiski, jo mums ir daudz ūdens resursu dzesēšanas vajadzībām, daudz brīvas platības ar labiem optiskās šķiedras interneta savienojumiem, taču arvien nedraudzīgākais politiskais klimats investīcijām lētākas enerģijas ražošanā šo sapni par datu centriem un MI izaugsmi Latvijā draud atstāt tikai sapņu līmenī.

Latvijā atkal aktīvi diskutējam par skolēnu vērtēšanu – centralizētajiem eksāmeniem, minimālo vērtējuma slieksni un iespējām uzlabot summatīvos vērtējumus. No šī mācību gada 4. - 9. klašu skolēni varēs uzlabot ne vairāk kā trešdaļu attiecīgajā mācību priekšmetā iegūto summatīvo vērtējumu, savukārt jautājums par atteikšanos no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos pagaidām atlikts.

Dzimstības veicināšana atkal nonākusi politiskās dienaskārtības centrā, un līdz ar to aktualizējies jautājums par to, kāds valsts atbalsts ģimenēm patiešām var ietekmēt lēmumu par bērnu. Lai gan diskusijās nereti priekšplānā nonāk pabalstu apmērs, finansiālais atbalsts ir tikai viens no daudziem faktoriem – ģimenēm būtiska ir arī ekonomiskā stabilitāte, iespēja savienot darbu ar bērnu audzināšanu un pieejami pakalpojumi. Viens no ļoti konkrētiem soļiem būtu valsts un pašvaldību atbalsts pirmsskolas apmeklējumam jau no brīža, kad ģimenei tas ir nepieciešams, nevis tikai no pusotra gada vecuma.

Dažkārt diskusijās rodas pārpratumi tādēļ, ka, tēlaini sakot, viens domā par ābolu, otrs par bumbieri, bet trešais vispār par tomātu. Šķiet, ka līdzīga situācija ir izveidojusies arī diskusijā par nevalstiskajām organizācijām jeb NVO, kuras no tām ir pelnījušas valsts atbalstu un kuras ne.

Vai ģimenes uzņēmuma mantošana dod biznesam kādu īpašu kvalitāti, jeb mantinieku savstarpējās ķildas nodara neatgriezenisku kaitējumu?

Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju radīto atkritumu apjoms vairs nepalielinās un ir ar tendenci uz mazināšanos: 2023. gadā tika radīti 464 kg atkritumu uz iedzīvotāju, vēl 2020. gadā tie bija 478 kg. Paredzēts, ka 2027. gadā katrs radīsim 450 kg atkritumu gadā.

Pēdējo mēnešu notikumi Latvijā atgādina, ka kiberuzbrukums nav teorētisks risks, kas varētu skart kādu citu un kiberdrošības jautājumos vairs nevaram paļauties tikai uz uzņēmuma IT nodaļu. Tā ir uzņēmuma vadības un ikviena darbinieka, kurš ar viedtālruni, planšetdatoru vai datoru piekļūst uzņēmuma informācijai, atbildība. Šādos apstākļos jautājums vairs nav – vai uzņēmumam vajadzīga kiberdrošība, bet gan – vai uzņēmuma drošības sistēma ir pietiekami visaptveroša?

Investoru Klubs jau piecus gadus ir veidojis un attīstījis Latvijas investoru kopienu – caur ziņu portālu, festivāliem, konferencēm un dažādām iniciatīvām, kas uzrunā cilvēkus ar atšķirīgu zināšanu un pieredzes līmeni. Taču, to visu darot, mēs atkal un atkal pārliecināmies par vienu: investēšanā nozīme ir ne tikai zināšanām un informācijai. Svarīgi ir arī cilvēki.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 10. septembrī paaugstināja visas trīs galvenās procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Līdz ar to ECB noguldījumu iespējas likme sasniedza 2,50%. Lēmums bija vienprātīgs, taču ECB nesniedza solījumu par nākamajiem soļiem un uzsvēra, ka arī turpmāk lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē atsevišķi, vērtējot jaunākos ekonomikas datus.

Augusta nogalē Latviju skārušās vētras sekas vēl ilgi tiks analizētas gan uzņēmumos, gan valsts institūcijās. Taču jau šobrīd ir redzams, ka šis notikums devis vairākas svarīgas mācības par valsts noturību un kritiskās infrastruktūras gatavību situācijām, kuras arvien biežāk kļūst par valsts drošības jautājumu.