Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Pieaugot drošības politikas neparedzamībai, pakāpeniski turpina drupt uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība un sadarbības sistēma. Tomēr 2025. gadā izaugsme ASV un pārējā pasaulē bija labāka, nekā gaidīts, secināts SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā “Nordic Outlook”. Ekonomika auga neskatoties uz kariem un konfliktiem, kā arī spītējot ASV prezidenta D. Trampa politikai un uzbrukumiem Federālo rezervju sistēmas (FRS) neatkarībai. Izaugsmi veicināja spēcīgs darba tirgus (lai gan ASV tas vājinājās), augoši mājsaimniecību ienākumi, investīcijas aizsardzībā, infrastruktūrā un drošībā (Eiropā) un tehnoloģijās (ASV). Izaugsmei par labu nāca arī ekspansīvāka ekonomikas politika un atviegloti finanšu nosacījumi. ASV guva labumu arī no Baltā nama īstenotās deregulācijas politikas.

Migrācijas jautājumi arvien biežāk izvirzās sabiedriskās diskusijas priekšplānā, un tieši arī tādēļ migrācijas tēma arvien biežāk tiek izmantota politiķu retorikā, jo tas ir viegli manipulējams, polarizējošs temats, kurā vienkārši paust nostāju. Taču ar nostājas paušanu vien nepietiek, lai analizētu migrācijas dēļ radītos izaicinājumus un piedāvātu pragmatiskus, reālus risinājumus.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā Latvijā piedzima aptuveni 11 400 jaundzimušo, kas ir par apmēram 1 170 bērniem mazāk nekā 2024. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā dzimstības līmenis Latvijā turpina konsekventi samazināties un atsaukšanās uz to, ka šī problēma ir aktuāla visā Eiropā, nav atbilde.

Aizvadītais gads finanšu tirgos bija aktīvs un mainīgs — to noteica politiskie un tarifu lēmumi, centrālo banku virziens, kā arī straujā mākslīgā intelekta attīstība, kas no skaļiem solījumiem pārgāja uz reāliem biznesa risinājumiem. Šajā kontekstā īpaši izcēlās zelts, kas klusi, bet pārliecinoši kļuva par vienu no ienesīgākajiem portfeļa komponentiem, atspoguļojot pieprasījumu pēc drošības un rezervju diversifikācijas. Ko investoriem sagaidīt šogad?

Par ASV prezidentu D.Trampu ir ārkārtīgi daudz propagandas un arī analītisku rakstu. Publikāciju skaits sit publicitātes rekordus, tādējādi palīdzot medijiem piesaistīt auditorijas savām publikācijām. ASV šī brīža vadība neatlaidīgi stumj savas intereses, un tas daudzos Eiropas kabinetos izraisījis spazmas, fonā atstājot jautājumu par to, vai mēs iespēju apjomā atbalstām un palīdzam amerikāņiem vai tomēr nē. Šajā aspektā Saeimas priekšsēdētājas D.Mieriņas uznāciens savā būtībā ir pareizs un vietā.

Pasaulē ir daudz paradoksālu vietu, taču pat visdīvaināko vidū viena izceļas īpaši. Tā ir Grenlande. Te pretrunas ir pārpārēm. Pasaulē lielākā sala, taču tajā ir mazliet vairāk iedzīvotāju nekā Jelgavā. Ar derīgiem izrakteņiem pārbagāta, taču ekonomiski atpalikusi un pārtiekoša no Dānijas subsīdijām. Tās lielākā teritorijas daļa ir pilnīgi balta, taču nosaukta par «Zaļo zemi».

Nupat kā prezentējām Latvijas Izglītības akseleratora jaunākos jauniešu karjeras aptaujas rezultātus. Pilnie dati, tostarp ļoti atklātas un godīgas jauniešu atbildes, atklāj četras satraucošas tendences, kuras ignorēt vairs nedrīkst.

Kad domājat par cilvēkiem, kuri izmēģina modernākās tehnoloģijas, iespējams, Jums prātā nāk jaunieši, kuri “stāv rindā” pēc jaunākā modeļa viedtālruņa un izmēģina visus tehnoloģiskos atklājumus. Pētījumi gan atklāj, ka šis priekšstats ir maldīgs. Tas, kādēļ daži cilvēki ar entuziasmu pieņem jaunas tehnoloģijas, bet citi - pretojas, ir skaidrojams ar mūsu psiholoģiju. Šajā rakstā caur Latvijas skolotāju pētījuma pieredzi tiek skaidroti mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju pieņemšanas vai nepieņemšanas aspekti.

Vai mākslīgais intelekts aizstās tavu darbu? Šāds un līdzīgi jautājumi pēdējos gados tiek uzdoti arvien biežāk. Tomēr, strādājot ar organizācijām dažādības vadības jomā, arvien skaidrāk redzu – patiesais risks nav tehnoloģijas. Risks ir vadība, kas neapzinās cilvēku dažādības nozīmīgumu un nespēj ar to strādāt pārmaiņu apstākļos.

Karš, bailes, drošība, birokrātija, izaugsme – šie vārdi pēdējos gados arvien biežāk iezīmē mūsu ikdienas fonu. Tie rada iespaidu, ka pasaule atrodas nepārtrauktā turbulencē, kas šūpo – Latviju, Eiropu un visas pārējās valstis. Taču būtiski apzināties: mēs neesam tikai pasīvi pasažieri, kas var vienīgi reaģēt uz sekām. Mums ir iespēja būt pilotiem.