Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Jaunās Saeimas pirmās sēdes iesākumā izskanēja priekšlikums deputātiem svinīgo solījumu nolasīt kopīgi, lai ietaupītu laiku un ātrāk ķertos pie darba. Pasaulē, kurā ātrumu bieži pielīdzinām efektivitātei, šāda doma var šķist praktiska. Tomēr solījuma došana Latvijas tautas priekšā jau ir deputāta darba sākums. Arī tam atvēlētais laiks pasaka kaut ko būtisku par mūsu attieksmi pret valsti un atbildību, kuru uzņemamies.

Ir jautājumi, kurus darba intervijā sagaidi gandrīz vienmēr. Par algu, darba laiku, pienākumiem. Taču pēdējos gados sarunas ar kandidātiem ir kļuvušas arvien garākas. Cilvēki vēlas saprast daudz vairāk par to, kas viņus sagaida pēc darba līguma parakstīšanas. Kādas būs apmācības? Vai būs iespēja augt? Kā izskatīsies mana ikdiena? Vai būs bonusi? Un kāda būs mana komanda?

Latvijā bieži runājam par finansējuma trūkumu un banku piesardzību kreditēšanā. Taču vai problēma vienmēr ir naudas nepieejamība? Iespējams, tikpat būtisks jautājums ir tas, cik plaši uzņēmēji izvērtē dažādas kapitāla piesaistes iespējas. Kamēr Latvijā bankas kredīts joprojām bieži tiek uztverts kā galvenais finansēšanas risinājums, Lietuvā nekustamo īpašumu attīstītāji arvien aktīvāk izmanto arī kolektīvās finansēšanas platformas. Turklāt tās vairs nav tikai rezerves variants gadījumiem, kad banka atsaka kredītu, bet gan daļa no uzņēmumu ilgtermiņa finansēšanas stratēģijas.

Pēdējo mēnešu kiberuzbrukumi liek jautāt: vai uzņēmumi kļūst neaizsargātāki? Ne vienmēr – bieži mainījies pretinieka darba temps. Mākslīgais intelekts (MI) un automatizācija ļauj paveikt vairāk, ātrāk un ar mazākiem resursiem. Tas, kas agrāk prasīja vairāku speciālistu darbu, tagad vismaz daļēji var notikt nepārtraukti – arī naktī un brīvdienās.

Par patēriņa cenu izmaiņām 2026. gada oktobrī

Neatkarīgi no tā, kurš uzņemsies atbildību par izglītības nozari un ieņems izglītības un zinātnes ministra amatu, Latvijas izglītības sistēmas būtiskākās problēmas paliks tās pašas: skolotāju noslodze, finansējuma sadale, administratīvais slogs, nepietiekams atbalsts skolēniem un jautājumi par izglītības kvalitāti. Šie izaicinājumi nav atrisināmi viena politiskā cikla laikā, tāpēc no nākamā ministra liela daļa nozares gaida nevis kārtējās reformas, bet konsekventu darbu pie jau identificētajām problēmām. Ir vismaz pieci jautājumi, kuriem nākamajos gados jābūt izglītības politikas prioritāšu augšgalā.

Šķiet, gandrīz katru dienu dažādos medijos lasām par to, kā mākslīgais intelekts (MI) mainīs mūsu ikdienu. Nereti šīm prognozēm pievienojas arī visai apokaliptiskas ainas – par profesijām, kas izzudīs, darbavietām, kuras pārņems tehnoloģijas, un pasauli, kurā cilvēka loma kļūs arvien mazāka.

Tuvojoties ziemas sezonai, parasti aug ne tikai pieprasījums, bet arī elektrības biržas cenas. Dienas kļūst īsākas, atjaunīgās enerģijas ražošanu arvien vairāk ietekmē laikapstākļi. Ja vēl gāze kļūst dārgāka un rodas ierobežojumi lētas elektroenerģijas importam, biržā iespējamas pamatīgas cenu svārstības. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka maksāsim vairāk. Prognozējot elektrības cenas, jāņem vērā gan laikapstākļi, gan situācija globālajā enerģētikas tirgū un arī tas, kādu elektroenerģijas iegādes modeli katrs lietotājs ir izvēlējies un cik elastīgi spēj pielāgot savu patēriņu.

No vadītājiem sagaidām, ka viņi ne tikai sasniegs uzņēmuma mērķus, bet arī palīdzēs katram darbiniekam profesionāli augt. Taču vai talantu attīstību varam uzticēt tikai vienam cilvēkam?

Latvija izvirzījusi mērķi līdz 2027. gadam panākt, lai 54% pieaugušo gada laikā iesaistītos izglītībā, taču mūžizglītība nav tikai valsts noteikta prioritāte - arī paši cilvēki tajā saskata iespēju profesionāli attīstīties. OECD dati liecina, ka aptuveni 60% pieaugušo izglītības dalībnieku Latvijā kā vienu no galvenajiem mācīšanās iemesliem min vēlmi uzlabot savas darba izredzes vai profesionālo sniegumu. Tātad gan valsts līmenī, gan individuāli uzsvars tiek likts uz zināšanu un prasmju pilnveidi, taču vai ar to pietiek, lai sasniegtu vēlamo karjeras izaugsmi?