Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Stāvot ar abām kājām politikā, objektīva esošās situācijas analīze top, maigi sakot, izaicinoša. Tomēr skats no iekšienes — nevis no malas — sniedz savas priekšrocības. Es redzu un jūtu ikdienas politisko gaisotni. Es dzirdu, kā mainās sarunu tonis un saturs. Līdztekus, būdams aktīvs sarunu dalībnieks, esmu šīs kopējās noskaņas veidotājs. Šis viedokļraksts nebūt nav neitrāls. Un mans vēstījums ir vienkāršs — Latvijai tuvojas politiska zemestrīce.

Latvija šobrīd atrodas krustcelēs, kur lēmums par izstāšanos no Konvencijas pret vardarbību (1) kļūst ne tikai par juridisku, bet arī vērtību izvēli. Ja mēs izstātos, Latvija kļūtu par vienīgo Eiropas Savienības valsti, kas vienpusēji aizietu no starptautiska cilvēktiesību dokumenta. Tas nozīmētu soli atpakaļ — ne tikai no Eiropas Padomes, bet arī no tās vērtību telpas, kurā cilvēka dzīvība, drošība un cieņa ir visaugstākā valsts prioritāte.

Pēdējās nedēļās mani un dažus domubiedrus ir mēģinājuši nomētāt ar visdažādākajiem apvainojumiem — nevis diskutējot par idejām, bet mēģinot diskreditēt pašu kustību Bez partijām. Es to saprotu: katra pārmaiņa izraisa pretestību. Bet daudz produktīvāk par personīgu apvainojumu apmaiņu ir vienkārši runāt par pašu ideju. Tā nav ne sarežģīta, ne bīstama — tā ir pavisam vienkārša: mums beidzot jābalso par cilvēkiem, nevis partiju mašīnām.

Vēja parki tiek apspriesti kā liela mēroga enerģētikas projekti, tomēr to ietekme sniedzas daudz tālāk par elektroenerģijas ražošanu. Tie spēj būtiski mainīt vietējo kopienu dzīvi, radot darbavietas, jaunas iespējas un uzlabojot dzīves kvalitāti. Vējš var kļūt par resursu, no kura ieguvēji ir ne tikai investori, bet arī ikviens iedzīvotājs.

Uzņēmumu vērtības palielināšana, ja plānots pārdošanas darījums, ir jo īpaši svarīga šobrīd, kad Baltijas ekonomika piedzīvo būtiskas izmaiņas, ko ietekmē klimata pārmaiņas, enerģētikas pāreja, deglobalizācija, ģeopolitiskā situācija un, protams, mākslīgā intelekta (AI) uzplaukums.

Pēdējo nedēļu laikā valsts budžeta plānošanas kontekstā visai skaļi izskan sporta organizāciju neapmierinātība ne vien ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nespēju vai nevēlēšanos rast papildu finansējumu nacionālo izlašu dalībai nākamā gada Eiropas un pasaules čempionātos, bet arī ar ieceri būtiski samazināt sporta federācijām paredzēto finansējumu.

Pēdējā mēneša laikā priekšlikums denonsēt Stambulas konvenciju ir izraisījis plašas un pretrunīgas debates Latvijas sabiedrībā un politikā. Eksperti un sabiedrības vairākums brīdina par iespējamu vardarbības upuru tiesību apdraudējumu un negatīvām sekām valsts starptautiskajai reputācijai.

Mākslīgais intelekts ir ienācis mūsu dzīvē strauji, nebaidīšos teikt – pat pārāk strauji, jo nav paspēts izvērtēt, saprast un lēnām iepazīt. Viena no jomām, kur par MI rīku izmantošanu ir pietrūkušas visu iesaistīto pušu sarunas, ir izglītība, jo īpaši skolas vide.

Plkst. 4.54 no rīta vīrietis, sauksim viņu par Andri, alkohola reibumā izsita loga stiklu un ielauzās mājā, kur gulēja vēl nesenā dzīvesbiedre Baiba ar diviem bērniem. Viņš kliedza, raustīja vannas istabas durvis, kurā ģimene bija iemukusi, un draudēja. Andrim jau bija spēkā tiesas aizliegums tuvoties, ko viņš ignorēja. Policija ieradās brīdī, kad Baiba bija izbēgusi pagalmā, bet bērni caur logu - no mājas.

Diskusijas par llgtspējas informācijas atklāšanas likumu, Ekonomikas ilgtspējas likumu un Piesārņojuma likumu aizvadītajās nedēļās raisīja plašas diskusijas Saeimā, medijos un līdz ar to arī sabiedrībā. Opozīcija nebeidza uzsvērt, ka nākamā gada budžeta sastādīšanā ir jāfokusējas uz Latvijas drošības stiprināšanu, nostādot to pret ilgtspējas attīstības mērķiem. Līdz ar to finansēt valsts apņemšanos izpildīt ilgtspējas prasības - tā tiek uzskatīta par lieku greznību. Diemžēl, tikai neliela daļa sabiedrības un arī politiķu patiesi saprot ilgtspējas nozīmi. Tā nav izvēle. Ilgtspēja ir Latvijas drošība.