Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Pēdējos gados arvien biežāk runājam par valsts drošību, taču retāk par kultūras nozīmi sabiedrības noturībā. Drošība nav tikai militārās spējas, tā ir arī sabiedrības saliedētība, savstarpējā uzticēšanās un kopīgas vērtības. Un tieši kultūra ir viena no jomām, kas palīdz stiprināt šīs vērtības, radot emocionālu saikni starp cilvēkiem un valstīm. Šajā kontekstā īpaša loma ir militārajiem orķestriem, kas pārstāv ne tikai bruņotos spēkus, bet arī savu valsti, tās vēsturi un kultūras tradīcijas. Strādājot ar NATO un citu partnervalstu militārajiem orķestriem, arvien vairāk pārliecinos, ka mūzika kļūst par kopīgu valodu, kas palīdz veidot uzticēšanos un ilgtermiņa sadarbību.

Eiropas Savienības Tiesa norāda uz ilgstoša Latvijas regulatora kļūdainu Eiropas Savienības tiesību jēdziena piemērošanu

Lasītprasmes pamatlīmeni Latvijā sasniedz mazāks skolēnu īpatsvars nekā vidēji OECD valstīs: PISA 2025 pētījumā vismaz šo līmeni sasniedza 59 % Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu, salīdzinot ar 69 % vidēji OECD valstīs. Šādi rezultāti nav radušies vienā dienā un, ja vēlamies, lai pusaudžu vecumā lasītprasme būtu labāka, izaicinājumi jāspēj pamanīt jau pirmsskolā. Pirmajā izglītības posmā ir svarīgi ne tikai mācīties pazīt burtus, bet arī pārrunāt dzirdēto vārdu nozīmi, saviem vārdiem atstāstīt dažādus notikumus u.tml.

Jūrniecība ir ekonomiskajai izaugsmei un valsts drošībai stratēģiski nozīmīga nozare, kurā paaudžu nomaiņas jautājumi ir nemainīgi aktuāli visā pasaulē. Pašreizējās demogrāfiskās tendences liecina, ka jūrnieku skaits Latvijā turpinās samazināties, un tas jau kļūst par valstiska mēroga izaicinājumu.

Latvijā ap vēlēšanu laiku bieži parādās jautājums: kāpēc Igaunijā var nobalsot internetā, bet Latvijā nē. Ļoti bieži dzirdam skarbu un kategorisku “nē”, kam gan padziļināta izvērtējuma un pamatojuma. Viens arguments ir, ka to aizliedz Satversme, otrs spēcīgāks,  ka tas nav gana droši. Abas atbildes nav līdz galam korektas. Elektroniskā balsošana Latvijā ir iespējama gan juridiski, gan tehniski. Bet tā nav iespējama tagad, un iemesls ir cits.

Tiesas uzdevums ir piemērot un interpretēt likumu, taču kurā brīdī interpretācija kļūst par jauna regulējuma radīšanu? Šo jautājumu aktualizē Senāta Civillietu departamenta 2026. gada 11. marta spriedums lietā Nr. SKC-154/2026. Lai gan lieta ir par konkrētu strīdu, kam maz sakara ar mantošanu, tajā skartais jautājums ir daudz plašāks – cik tālu tiesa drīkst iet, interpretējot tiesību normas, un vai kasācijas instance drīkst veidot argumentāciju, kas nonāk pretrunā ar šajā pašā lietā jau konstatētiem faktiem?

Zemākā vēlētāju aktivitāte kopš neatkarības atjaunošanas. Šis apzīmējums neizdzēšami paliks vēsturē 15. Saeimas vēlēšanu kontekstā. Vismaz līdz nākamajām vēlēšanām, kad varētu tikt uzstādīts nākamais antirekords.

Pērn vidējā darba alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas sasniedza 1815 eiro, bet kaimiņvalstīs tā jau ir pārsniegusi 2000 eiro slieksni. Vienlaikus dati liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Baltijas valstīs nesamazinās. Kas veicina šo tendenci, un ko tā nozīmē reģiona ekonomikai?

No Latgales 15. Saeimas deputātu krēslos pārsvarā redzēsim jaunas, proti, vismaz iepriekšējā sasaukumā neredzētas sejas. Pašiem latgaliešiem tie gan pārsvarā ir jau zināmi aktīvisti – auto jomas eksperts, alus brūveris, arī Krievijas pensionāru aizstāve.

Kultūras sākotnējā definīcija ir elementāra un apzīmē pavisam konkrētu darbu cilvēka eksistences uzturēšanai: lauka apsaimniekošanu. Kopš 18. gadsimta kultūras jēdziens ir piedzīvojis plašu sazarošanos, līdz kļuvis grūti pārredzams. Kultūra tostarp ir arī politisks instruments mūsdienās, zaudējot savu sākotnējo dabu un nevainību līdz pat absurdajai situācijai, kad tā tiek likta lietā kā ierocis. Katrā gadījumā kultūras, tai skaitā mākslas, dziļākā nozīme tālu pārsniedz tā saukto radošo industriju ekonomisko pienesumu valsts kasēm vai arī virspusējo politiski stratēģisko funkciju demonstrēt piederību noteiktai nācijai.