Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Atjaunīgā enerģija – īpaši vēja enerģija – kļuvusi par vienu no “karstākajiem” tematiem Latvijas attīstības plānos, un pamatoti. Enerģētiskā neatkarība. Ekonomiskā izaugsme. Klimatneitralitāte. Tie nav tikai skaļi saukļi –  tie ir priekšnoteikumi Latvijas konkurētspējai nākotnē. Mēs strīdamies par turbīnām, bet vai redzam iespēju? Vai mēs dzirdam to sabiedrības daļu, kas ir pretējā vai vismaz neitrālā nometnē? Gada nogalē veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka iedzīvotāji šo jautājumu uztver nopietni, lai gan attieksmes ir dažādas un nereti – pretrunīgas.

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos aktualizējuši vairākus jautājums, tostarp par energoresursu cenām un migrāciju.

Arvien biežāk masu mēdiji informē par vēja parkiem (VES) . Tiek apgalvots, ka tikai VES nodrošinās Latvijā energoneatkarību, pašpietiekamību,  drošību un elektroenerģija kļūs daudz lētāka. Tas savukārt piesaistīs investīcijas, sāks būvēt dažādas rūpnīcas, pamatā, cita veida enerģijas ražošanai un datu centrus, kas nepieciešami mākslīgā intelekta attīstībai un tiem būs vajadzīgas lielas elektroenerģijas ražošanas jaudas. Izklausās, kā tagad mēdz teikt, pirms šķietami, labi un cerīgi.

Jaunajā gadā turpinām sadzīvot ar globālo politisko nenoteiktību un pieaugošiem hibrīddraudiem valsts drošībai, kamēr Ukraina ir iegājusi piektajā pilna mēroga kara gadā. Valsts līmenī tiek aktīvi strādāts pie valsts aizsardzības un krīžu pārvaldības stiprināšanas, tostarp stiprinot NBS spējas un pilnveidojot pārvaldības modeļus krīzes situācijām, taču kritisko dienestu nodrošinājums ar atbilstošu ekipējumu joprojām lielā mērā paliek ārpus šīs centralizētās pieejas, kamēr pašvaldības un atsevišķi dienesti katra savā veidā cenšas rast risinājumus.

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par plaša mēroga noziedzīgu industriju, no kuras pilnībā pasargāts nevar justies neviens – ne jauns, ne vecs, ne turīgs, ne trūcīgs cilvēks. Cīņa ar krāpniecību būs ilgstoša, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgo un pilnveido savas metodes.

Baltijas darba tirgus šobrīd atrodas interesantā pretrunā – uzņēmumi runā par talantu trūkumu, bet darbinieki par jēgas un iedvesmas trūkumu. Algas pieaug, bonusi kļūst dāsnāki, biroji kļūst modernāki. Taču iesaistes līmenis daudzviet nemainās. Tas nozīmē tikai vienu – motivāciju nevar nopirkt. To var apzināti veidot. Starptautiskie pētījumi to skaidri apstiprina. Gallup dati rāda, ka Eiropā tikai aptuveni piektā daļa darbinieku jūtas patiesi iesaistīti savā darbā. Tajā pašā laikā uzņēmumi ar augstu iesaistes līmeni uzrāda būtiski labākus finanšu rezultātus, zemāku darbinieku mainību un augstāku produktivitāti. Motivācija nav mīksts faktors, tas ir konkurētspējas jautājums. Labā ziņa ir tā, ka iesaisti var radīt. Baltijā jau ir uzņēmumi, kas to veiksmīgi dara.

Pēdējos gados pasaulē arvien skaidrāk iezīmējas jauna tendence digitālo pakalpojumu patēriņā – lietotāji vēlas lielāku elastību un iespēju pašiem kontrolēt savus abonementus. Tas veido jaunu klienta profilu – tā saukto “streaming hopper” jeb straumēšanas nomadu. Šis satura lietotājs brīvi pārvietojas starp dažādām straumēšanas platformām, izvēloties tās atbilstoši aktuālajam saturam un savām interesēm.

Stāsts par “aizmirstu” plānojumu, paviršiem konkursiem un dārgu IVN, kas apstiprinās to, kas jau zināms. Stāsts par procesu birokratizēšanu, lai izvairītos no atbildības.

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa. Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Martā Latvijā norisinājās Digitālā nedēļa, kuras ietvaros tika plaši diskutēts par digitalizācijas iespējām dažādās nozarēs. Uzņēmumu digitālā pārveide ir arī viens no Eiropas Digitālās desmitgades virzieniem, tomēr, domājot par digitalizāciju, nereti vairāk fokusējamies uz valsts pakalpojumiem, finanšu pakalpojumiem, IT jomu, taču digitalizācija var sniegt būtiskus ieguvumus arī tādās nozarēs kā būvniecība un arhitektūra. Viena no mūsdienīgākajām pieejām šajā jomā ir būvju informācijas modelēšana jeb BIM (Building Information Modeling). Tā ir vienota, digitalizēta pieeja, kas nozīmē – visa informācija par būvi tiek pārvaldīta visā tās tapšanas un dzīves ciklā - no pirmās skices līdz pat brīdim, kad būve tiek nojaukta.