Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Pēdējo gadu Eiropas un arī Latvijas dati rāda, ka izdegšana vairs nav margināla parādība – tā kļuvusi par vienu no būtiskākajiem mūsdienu darba vides riskiem. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pētījums rāda, ka ar darbu saistītu stresu, trauksmi vai depresijas simptomus izjūt gandrīz trešdaļa darbinieku.

Diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzību parāda, cik būtiski ir saprast, ka mūsdienu pretgaisa aizsardzība vairs nestrādā pēc Aukstā kara loģikas, kur galvenais uzdevums bija nosegt visu valsts teritoriju pret lielām lidmašīnu formācijām vai paredzamām raķešu trajektorijām, turpretī daudzas valstis, tostarp arī Latvija, pāriet uz slāņveida un punktveida pretgaisa aizsardzību.

Eiropas tiesību telpa kļūst arvien sarežģītāka – ik gadu tiek pieņemti simtiem jaunu Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu, attīstās Eiropas Savienības tiesību regulējums, bet nacionālajām tiesām un juristiem jāspēj orientēties arvien plašākā juridiskās informācijas apjomā.

Ziņas par Latvijas un Baltijas gaisa telpas atkārtotu apdraudējumu plaši izskan ne tikai pie mums, bet arī starptautiskajos medijos. Tas rada nopietnu reģionālu spriedzi un negatīvi ietekmē tūrisma un viesmīlības nozares. Tiek atceltas rezervācijas, radot miljoniem lielus zaudējumus uzņēmējiem un valstij. Tomēr jāsaprot, ka neskaidri un satraucoši vēstījumi rada lielākus zaudējumus nekā reālie gaisa telpas incidenti.

Dzīvoju no 90-tajiem Tēriņu ielas sākumā un 2019. gadā man bija insults, kā rezultātā varu paiet, bet ne tālu, braukt ar auto varu, bet man ir jārūpējas par piebraukšanu turpat pie durvīm, lai nav daudz jāiet. Sabiedriskais transports, ko varu lietot ir tikai taksometrs, kas manai pensijai ir par dārgu. Nopietnas papildus slimības dēļ, man ir jātiek lielās medicīnas iestādēs, kurās ir pieejami atbilstoši izmeklējumi un ārsti.

Par apstrādes rūpniecību 2026. gada aprīlī.

Eiropa jau ir novērtējusi Latvijas zinātņietilpīgo jeb deeptech uzņēmumu potenciālu, piemēram, Eiropas Inovāciju padomes pirmsakcelerācijas konkursā divi mūsu uzņēmumi “PrintyMed” un “P-Agro Minerals”, kas ir EIT programmu dalībnieki, kopā ieguvuši 1 miljonu eiro finansējumu, un vēl septiņas Latvijas komandas saņēmušas “Seal of Excellence” atzinību. as nozīmē, ka to projekti pārsniedza Eiropas kvalitātes slieksni, bet finansējumu nesaņēma ierobežota konkursa budžeta dēļ.

Ar Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, 1. jūniju, Latvijā tradicionāli sākas skolēnu vasaras brīvlaiks. Bērniem tas nozīmē vairāk brīvības, vecākiem lielāku atbildību. Vienlaikus vasara ir arī laiks, kad pieaug bērnu traumatisma riski - noslīkšana, ceļu satiksmes negadījumi, velosipēdu un skrejriteņu traumas, kā arī kritieni rotaļu laukumos, uz batutiem un citās atpūtas vietās. Lielākā daļa šo negadījumu nav nejaušība - tie ir novēršami. Tāpēc bērnu drošība nav tikai ģimenes jautājums, bet visas sabiedrības kopīga atbildība.

Vasarā apritēs divi gadi kopš postošās vētras, kas kļuva par skarbu realitātes pārbaudi Jūrmalas pilsētas infrastruktūrai, pārvaldībai un sabiedrisko pakalpojumu noturībai, un izgaismoja arī to, cik gatavi esam situācijām, kuras nevar pilnībā paredzēt. Vētra arī mudināja pārvērtēt pieeju - no reaģēšanas uz sistemātisku noturības veidošanu pilsētas ūdenssaimniecībā.

Latvijas jaunuzņēmumu vide pēdējos 15 gados ir kļuvusi nobriedušāka. Ir vairāk programmu, dibinātāju un cilvēku, kuri uzņēmējdarbību uztver kā reālu karjeras ceļu. Nākamais jautājums ir kvalitāte, jo Latvijai nepieciešami uzņēmumi, kas rada augstu pievienoto vērtību un balstās zināšanās, nevis tikai jaunā idejā. Lielākās iespējas bieži atrodamas nozarēs, kuras publiski neizskatās pievilcīgas. Tās ir tehniskas, šauras un grūti izskaidrojamas vienā teikumā, tomēr tieši tur ir problēmas, kuru risināšanai vajadzīga pieredze, tehnoloģiska kompetence un pacietīgs darbs.