Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Mēs Latvijā par OCTA runājam kā par laikapstākļiem – gandrīz vienmēr par dārgu un gandrīz vienmēr neatbilstoši gaidām. Bet reti kurš uzdod sev neērto jautājumu, vai mēs paši darām visu, lai tā būtu lētāka?

Vēl pirms dažiem gadiem diskusijas par dronu radītajiem apdraudējumiem šķita attālas un vairāk saistījās ar karadarbību citviet pasaulē, taču pēdējo mēnešu notikumi Latvijā apliecina, ka bezpilota lidaparātu ielidojumi Rēzeknē, Krāslavā, Ludzā un kopumā valsts teritorijā vairs nav hipotētisks scenārijs. Tie ir signāls, ka līdztekus energoefektivitātei, ilgtspējai un funkcionalitātei infrastruktūras projektēšanā jādomā arī par noturību pret apdraudējumiem. Skaidrs, ka šādi riski var kļūt par būtisku problēmu Latvijas ikdienas procesos, tomēr rodas sekojošs jautājums, vai infrastruktūra, kas tiek projektēta šodien, spēs nodrošināt nepārtrauktu darbību arī krīzes situācijās.

Valsts pētījumu programma “Sports” (VPP “Sports”) iezīmē būtisku pagrieziena punktu Latvijas sporta nozares attīstībā – tā virza sportu kā zināšanās balstītu sabiedrības veselības, izglītības un valsts attīstības politikas daļu. Programmā iegūtās zināšanas palīdz labāk saprast, kā veidojas fiziski aktīvs un vesels cilvēks un kādi lēmumi nepieciešami, lai sporta vide būtu droša, attīstoša un vērsta uz ilgtermiņu.

Latvijā daudz runā par jaunu investīciju piesaisti, tostarp nekustamajos īpašumos, tomēr daļa jau esošu ēku ilgstoši paliek neattīstītas juridiskas nenoteiktības dēļ. Tā kā pārvaldām un attīstām vairāk nekā 300 000 m² komercplatību Rīgā un citviet Latvijā, galvenokārt atjaunojot vēsturiskas industriālas ēkas un kvartālus, un daļa šo objektu atrodas dalītā īpašuma situācijā, esam pārliecinājušies, ka tieši šādos projektos visskaidrāk redzamas spēkā esošā regulējuma nepilnības.

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja no modes vārda kļuvusi par vienu no svarīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības virzieniem. Eiropas Savienība pieņem arvien stingrākus normatīvos aktus, uzņēmumi pārskata savas piegādes ķēdes, bet patērētāji arvien biežāk izvēlas produktus, kuru iepakojums ir pārstrādājams vai ražots no videi draudzīgākiem materiāliem.

Publiskajā telpā aktualizējoties diskusijai par konkurences līmeni Baltijas valstu pasta un piegādes pakalpojumu tirgū, nepietiekoša uzmanība ir pievērsta kādam nozīmīga faktam. Kamēr Igaunijas un Lietuvas pasta operatori par universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšanu pieprasa vai saņem kompensāciju no valsts miljonu eiro apmērā, “Latvijas Pasts” par 2025. gadu neprasa ne centu. Turklāt šāds rezultāts sasniegts laikā, kad saglabājam plaši pieejamu pakalpojumu pārklājumu visā valstī.

Diskusijas par jaunā Valsts kancelejas direktora izraudzīšanos vēlreiz aktualizējušas jautājumu par to, kā izvēlēties piemērotāko vadītāju augstākajiem amatiem. Pēc tam, kad Saeima grozīja Valsts civildienesta likumu, paredzot iespēju Ministru prezidentam atsevišķos gadījumos Valsts kancelejas vadītāju iecelt bez atklāta konkursa, sabiedrībā raisījušās diskusijas ne tikai par atlases procedūru, bet arī par kritērijiem, pēc kuriem vispār iespējams novērtēt kandidāta piemērotību tik atbildīgam amatam.

Kā zināms, pirmais Cīņas kluba noteikums ir – nerunāt par Cīņas klubu. Šis princips attiecas gan uz karu Tuvajos Austrumos, gan uz tirdzniecību, kas balstās uz šo karu. Iet bojā cilvēki, tiek sagrautas ēkas un cilvēku likteņi. It kā taču notiek karš? Taču publiski tiek runāts vien par "darījumu", kas tiek īstenots "pašaizsardzības" ietvaros "speciālās operācijas" laikā.

Arvien biežāk dzirdam stāstus par cilvēkiem, kuri nosūta desmitiem darba pieteikumu, taču uzaicinājumu uz darba interviju tā arī nesaņem. Tajā pašā laikā darba devēji atzīst, ka atrast patiešām piemērotus darbiniekus kļūst arvien sarežģītāk. Šķietami paradoksāla situācija - kandidātu netrūkst, tomēr atrast īsto cilvēku ir grūtāk nekā jebkad agrāk. Kas mūsdienās patiesībā nosaka cilvēka konkurētspēju darba tirgū?

Latvijā ik gadu tiek uzsākti vairāki desmiti kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tomēr tikai daļa no tiem nonāk līdz tiesai. Saskaņā ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūras datiem aptuveni 35 % gadījumu piemērotais soda mērs ir sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzība vai īslaicīgs liegums turēt dzīvnieku, bet tikai ceturtajā daļā gadījumu tiek piemērota reāla brīvības atņemšana.