Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Vardarbība privātajās attiecībās joprojām ir viena no nopietnākajām sociālajām problēmām Latvijā – katru trešo sievieti un katru piekto vīrieti dzīves laikā skar kāda no vardarbības formām. Lai gan sabiedrībā biežāk runājam par vardarbības sekām un cietušā aizsardzību, daudz mazāk uzmanības pievēršam tam, kas notiek, pirms vardarbība kļūst pamanāma.

Kamēr lielvalstu sarunas par mieru Ukrainā piedzīvo aizvien jaunas neveiksmes, neraugoties uz atsevišķu politiķu optimistiskajiem paziņojumiem par «zināmu progresu», pašā kara plosītajā valstī viss ir pa vecam un iemesla pārliekam optimismam nav. Raķešu un dronu uzlidojumi katru nakti, trauksmes sirēnas, sagrautas mājas, nogalināti cilvēki. Un neticība, ka kādam no malas var izdoties noorganizēt taisnīgu mieru.

Latviešu valodā ir tāds teiciens “sporta pēc”, kas norāda uz šķietami bezjēdzīgu aktivitāti, kura labākajā gadījumā ļauj uzturēt veicēja tonusu vai sagādā prieku. Latvijas Golfa federācija ir iesūdzējusi tiesā Izglītības un Zinātnes ministriju (IZM) nedaudz citas motivācijas vadīta - sporta dēļ. Konkrētāk tautas sporta dēļ.

Rīgā ir sākusies ilgi gaidīta un faktiski neizbēgama sociālo pakalpojumu sistēmas reforma. Sociālā joma galvaspilsētā daudzus gadus darbojās pēc sen izveidotiem principiem — struktūra bija sarežģīta, birokrātija apgrūtinoša, darbinieki pārslogoti, bet klienti nereti nonāca rindās, kas neatbilda mūsdienu pakalpojumu standartam. Tāpēc šodien, kad Rīgas Sociālais dienests uzsāk modernizāciju un restrukturizāciju, tas nav tikai administratīvs solis — tā ir sistēmas dzīvotspējas prasība.

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Laikā, kad nebija pieejami viedtālruņi, viena no bērnu izklaidēm bija zvanīt uz svešu telefona numuru, lai parunātu muļķības un ākstītos. Šobrīd izklaide atgriezusies tā dēvēto “čata rulešu” formā – video platformās, kur sarunu biedri tiek atlasīti pēc nejaušības principa un tad saslēgti videozvanā. 

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.