Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Skolām jau gadiem nepietiek finansējuma mācību līdzekļu iegādei, un daļa bērnu pēc Skola2030 reformas ieviešanas apgūst izglītības saturu bez nepieciešamā nodrošinājuma. Līdzīgi ir ar mācību stundām – tās it kā ir mācību plānā, bet reāli nenotiek. 2027. gadā valsts budžetā plānots būtisks finansējuma samazinājums mācību grāmatu iegādei – no 9,13 miljoniem eiro šogad līdz 5,68 miljoniem jeb par 38 %.

Sākoties jaunajam mācību gadam, daudzi vidusskolēni atsāk domāt par vienu un to pašu jautājumu – kurā jomā vēlos attīstīties un kādu profesiju izvēlēties? Pēdējos gados šim sarakstam arvien biežāk pievienojas profesijas, kas saistītas ar mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādi un to integrēšanu dažādās nozarēs. Tas nav pārsteigums, jo MI ir kļuvis par vienu no visvairāk apspriestajām tēmām gan biznesa, gan izglītības pasaulē.

Finanšu tehnoloģiju un digitālo aktīvu nozare pasaulē attīstās nepieredzētā ātrumā. Kriptoekonomika jau sen vairs nav nišas eksperiments vai šaura entuziastu loka nodarbe – globālo darījumu apjomi sasniedz desmitiem triljonu eiro, un Eiropas Savienībā (ES), ieviešot vienoto MiCA (Markets in Crypto-Assets) regulējumu, ir sperts izšķirošs solis drošas un skaidras vides izveidē.

Patlaban mūsu atkritumi silda citu valstu ekonomiku tiešā un pārnestā nozīmē, kamēr paši maksājam par to apsaimniekošanu. Šie resursi jānotur Latvijā – vietējai enerģijas ražošanai, darbavietām un nodokļu ieņēmumiem –, bet stingrāki atkritumu apglabāšanas nosacījumi jāievieš kopā ar vietējās pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību.

Ziņa par to, ka visai cienījamā valsts iestādē komandas veidošanai izmanto numeroloģiju, vasarā pāršalca mediju vidi. Un tad noplaka.

Katru rudeni sabiedrības uzmanības centrā nonāk pensiju indeksācija – pensiju pieaugums, kas palīdz senioriem saglabāt pirktspēju laikā, kad aug cenas. Taču šodien strādājošajiem daudz būtiskāka ir pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācija, kas ietekmē mūsu nākotnes pensijas apmēru. Tās rezultātā katru gadu tiek palielināts aprēķinātais pensiju kapitāls, ņemot vērā algu un darba tirgus attīstību. Vienkāršoti sakot, šodienas ekonomikas izaugsme kļūst par daļu no mūsu nākotnes pensijas.

Iedomāsimies scenāriju, par kuru publiski runā gan eksperti, gan izlūkdienesti – Krievija konfrontē NATO valstis un uzsāk nelielas militārās operācijas, un Latvijas sauszemes savienojums ar pārējo Eiropu tiek bloķēts. Tajā brīdī neviens līgums ar ārvalstu piegādātāju negarantēs, ka militāras nozīmes preces pie mums nonāks nolīgtos termiņos un apjomos. Katra valsts vispirms apgādās savu armiju. Jautājums, uz kuru jāatbild šodien: cik daudz mēs no savām vajadzībām aizsardzībai varēsim nodrošināt paši?

Valstij jāstiprina sava digitālā kompetence, lai gudrāk izmantotu budžeta līdzekļus, mazinātu birokrātiju, uzlabotu publiskos pakalpojumus un veicinātu inovācijas.

Rail Baltica šobrīd ir nonākusi situācijā, kurā viens no būtiskākajiem riskiem projekta turpmākajai virzībai ir nevis tehniskā gatavība vai būvniecības kapacitāte, bet politisko lēmumu savlaicīgums un konsekvence. Kamēr Baltijas valstu un Polijas līderi Eiropas līmenī atkārtoti apliecina apņemšanos projektu pabeigt, Latvijā publiskajā diskusijā no jauna izskan jautājums, vai valsts to var atļauties.

Vienā no šī gada priekšvēlēšanu sarunu raidījumiem Jānis Domburs man uzdeva trāpīgu jautājumu – vai Latvijā šobrīd ir novērojams kāds paaudžu konflikts?