Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Pēc diviem mēnešiem atkal dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu deputātus 15. Saeimā. Pirms tam būs jau ierastā izrāde ar vairāksolīšanu, citu partiju noniecināšanu, savas partijas biedru «spalvu spodrināšana» un apnicīgas reklāmas kampaņas uz katra stūra. To visu atjaunotās Latvijas trešdaļgadsimta mūžā esam redzējuši un ik reiz vērojam tikpat garlaikoti kā vecu, daudzkārt skatītu filmu.

Vai personisko drošību var uzlikt par pienākumu? Drošību var veicināt, regulēt un noteikt kā obligātu prasību konkrētās situācijās, taču cilvēku nevar padarīt atbildīgu tikai tāpēc, ka pienākums ierakstīts likumā. Noteikumi var mainīt rīcību, bet tie paši par sevi vēl neveido izpratni, attieksmi un paradumus.

Uzņēmumi rūpīgi vērtē, ko maksās kļūdains lēmums, bet daudz retāk – ko maksās vilcināšanās. Kamēr vadītājs gaida vēl vienu saskaņojumu vai pilnīgu pārliecību, neefektīvs process turpinās un uzņēmums maksā par zaudēto laiku. Labs vadītājs prot atšķirt lēmumus, kuriem vajadzīga padziļināta analīze, no tiem, kurus var pieņemt ar jau pieejamo informāciju un vajadzības gadījumā koriģēt. Operatīvos jautājumos kavēšanās var izmaksāt vairāk nekā kļūda, savukārt lēmumi ar būtiskām un grūti novēršamām sekām jāizvērtē rūpīgāk. Izšķirošais jautājums ir, vai papildu analīze vēl var mainīt izvēli; ja nevar, turpmākai gaidīšanai vajadzīgs tikpat skaidrs pamatojums kā rīcībai.

Šī gada eksāmenu rezultāti liecina, ka situācija kopumā nav dramatiski pasliktinājusies, tomēr vairākās jomās progress ir minimāls. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas publicēto informāciju pamatizglītībā latviešu valodas centralizētā eksāmena vidējais rezultāts ir 56,2% (2025. gadā – 58,5%), savukārt matemātikā tas ir nedaudz uzlabojies, sasniedzot 54,8% (2025. gadā – 53,8%). Vidējās izglītības optimālā līmeņa centralizētajos eksāmenos uzlabojies latviešu valodas vidējais rezultāts – 58,9% (2025. gadā – 55,9%), kā arī angļu valodas vidējais rezultāts – 67,3% (2025. gadā – 60,7%). Matemātikas optimālā līmeņa centralizētā eksāmena vidējais rezultāts saglabājies līdzīgā līmenī – 42,4% (2025. gadā – 43,7%). Domājot par šiem rezultātiem, svarīgi atcerēties, ka skolēnu iespējas tiem sagatavoties bijušas ļoti atšķirīgas, jo skolās un pašvaldībās aizvien atšķiras gan mācību līdzekļu nodrošinājums, gan pedagogu pieejamība.

Izglītības un zinātnes ministre nesen paudusi, ka Latvijas skolās lielāka uzmanība būtu jāvelta Latvijas vēstures apguvei, jo jauniešu zināšanas šajā jomā ne vienmēr ir pietiekamas. Šis vērtējums mudina jautāt, vai skolēni patiešām zina pārāk maz vai tomēr problēma ir citur?

Diskusijās par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās 9. klasē izskan dažādi argumenti. Vieni bažījas par papildu slodzi skolēniem, citi uzdod jautājumu, vai vēl viens eksāmens patiešām uzlabos izglītības kvalitāti.

Priekšvēlēšanu periods vienmēr ir laiks, kad politiskā konkurence kļūst asāka un publiskajā telpā pieaug emociju īpatsvars. Taču šajās vēlēšanās īpaši izteikta kļuvusi vēl kāda tendence - arvien biežāk politiskās diskusijas tiek veidotas, nevis strīdoties par idejām un risinājumiem, bet apšaubot cilvēku, organizāciju vai veselu sabiedrības grupu leģitimitāti.

Eiropas Savienība nupat iepazīstinājusi mūs ar plašo dienaskārtību, kuru būs jāfinansē un jāievieš visās dalībvalstīs. Digitālā vide kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – šī pamatpatiesība iegūst jaunu tvērumu. Tā ir nozīmīgs bērnu labbūtības, patērētāju aizsardzības, valsts drošības un Eiropas stratēģiskās neatkarības jautājums.

Šobrīd Latvijas Saeimā norisinās diskusijas par grozījumiem Civillikumā, paredzot tajā nostiprināt principu, ka dzīvnieks nav lieta. Ļoti līdzīgas diskusijas pirms vairāk nekā divdesmit gadiem notika arī Šveicē, kur kopš 2003. gada Civillikumā ir noteikts, ka “dzīvnieki nav lietas”, vienlaikus paredzot, ka Civillikuma normas uz dzīvniekiem attiecas tikai tiktāl, ciktāl šo jautājumu neregulē speciāli normatīvie akti. Latvijas diskusijās bieži dzirdami argumenti par īpašuma tiesībām, taču daudz retāk tiek runāts par dzīvnieka emocionālo vērtību - tieši šis aspekts bija viens no būtiskākajiem Šveicē.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka valsts pakalpojumu digitalizācijas ziņā Latvija ierindojas 4. vietā Eiropas Savienībā. Šāds rezultāts nav nejaušs – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas publicētā informācija liecina, ka vien Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros valsts pārvaldes un pašvaldību digitālajai transformācijai novirzīti vairāk nekā 129 miljoni eiro. Valsts pārvalde iegulda arvien jaunās informācijas sistēmās, uzņēmumi ievieš mākslīgā intelekta risinājumus, bet pakalpojumi un procesi tiek digitalizēti. Tajā pašā laikā regulāri izskan jautājums, vai līdz ar investīcijām pieaug arī produktivitāte un efektivitāte un kā panākt, lai ieguvēji būtu visi – valsts pārvalde, uzņēmēji un sabiedrība kopumā?