Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Jaunākie raksti

Ilustrācija — Magnific

Pieci gadi pēc novadu reformas. Vai kritiķi mainījuši viedokli?

Kāpēc piecus gadus pēc novadu reformas kādas Latvijas pašvaldības vadītājam ir kauns iet pa ielu, bet cits atzīst — beidzot redz gaismu tuneļa galā?

Kaucmindes pils saimniece arhitekte Aiva Dreimane-Ozolzīle.

Kaucmindes pils atjaunotāja bez rozā brillēm

Pēc 30 gadus ilguša sabrukuma un neskaitāmu īpašnieku maiņas unikālās Kaucmindes pils logos beidzot iespīdējis cerību stars, jo jaunie īpašnieki apņēmušies to patiešām atjaunot

Polijā nokrīt Krievijas raķete

Kopā Latvijai valdes loceklim 5 gadi par spiegošanu

Rosina dienesta pārbaudi policijas šefam


Īsi par svarīgāko ik rītu — pieraksties jaunumu vēstulei Ir Svarīgākais!

Bumbiermuižas saimnieki Ilze un Kristaps Čabļi senu guļbūvi pārvērtuši neparastā muižiņā.

No brikšņiem līdz sapņu portālam – Ilzes un Kristapa neparastā Bumbiermuiža

Pirms daudziem gadiem Ilze un Kristaps Čabļi no brikšņiem izcēla pamestu lauku māju Ērgļu novadā, izdomāja baronu Bumbieri un iekārtoja vietu, kurā nav elektrības, toties ir simtiem sveču, malkas plīts un iespēja uz brīdi izkāpt no ierastās dzīves

Jaunais Ukrainas aizsardzības ministrs Jevgeņijs Hmara (no kreisās), bijušais Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis, Valsts prezidents Volodimirs Zelenksis un jaunais virspavēlnieks Mihailo Drapatijs.

Sardzes maiņa Ukrainā – kas ir jaunais armijas virspavēlnieks?

Jaunais Bruņoto spēku virspavēlnieks Mihailo Drapatijs (43) daudzkārt pierādījis, cik augstu vērtē ukraiņu karavīru dzīvības, bet — vai viņš spēs reformēt visu armiju?

Anastasija Ringis, speciāli Ir
Inta Skujeniece savā pagalmā Salaspilī. Foto — Rēzija Krieviņa

Ne tikai dzejnieka sieva. Intas Skujenieces pēdas Latvijas ainavā

Daiļdārzniecei, dendroloģei un agronomei Intai Skujeniecei šonedēļ aprit 90 gadu. Kultūrtelpā viņu pazīstam kā dzejnieka Knuta Skujenieka sievu, bet Intai ir pašai savs stāsts un nozīmīgas pēdas, ko viņa atstājusi Latvijas ainavā

Rēzija Krieviņa, speciāli Ir

Raidieraksti

Personības

Matīss Ozols.

No Jaunā Rīgas teātra uz pasaules malu – Matīss Ozols un viņa ceturtdaļmūža krīze

Aizgājis no Jaunā Rīgas teātra un apceļojis pasauli, aktieris Matīss Ozols (26) ir atgriezies Latvijā, lai dalītos stāstā par ceturtdaļmūža krīzi

Anna Fanigina.

Mākslinieces Annas Faniginas runājošās rotas

Rotu māksliniece Anna Fanigina dzīvo starp dažādām pasaulēm — Latviju un Itāliju, matemātiku un mākslu, seno kultūru un šodienu. Viņa tic, ka katrai lietai dzīvē ir savs laiks

Gļebs Panteļejevs.

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs: Pārticība nav brīvība

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs (61) jaunajā izstādē un mūsu intervijā runā par monumentālām personībām, apdraudēto brīvību un vēsturi, kura nebeidzas

Akvelīna Līvmane.

«Kustēties! Un vēlreiz kustēties!» Aktrise Akvelīna Līvmane par dzīvesprieku 75 gados

«Savu dzimšanas dienu nesvinu,» 75. jubilejā saka aktrise un astroloģe Akvelīna Līvmane. Esot pateicīga par dzīvi, kas turpinās, un prieku tajā sagādā sev pati

Miks Galvanovskis.

«Kā Fēnikss no pelniem.» Miks Galvanovskis atjauno nodegušo bāru

Aprīlī nodega Mika Galvanovska (28) bārs The Sinners, bet jau jūlija sākumā tas atkal atvēra durvis. Fēniksa spīts vienmēr ir mūziķa un uzņēmēja dabā

Igors Gubenko.

Nepieskaitāmie. Igors Gubenko par eigēnikas vēsturi un atbildību

Igors Gubenko ir viens no Medicīnas vēstures muzeja izstādes Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks līdzkuratoriem. Tā stāsta par eigēnikas vēsturi un brīdina par atbildību, ko uzliek šodienas tehnoloģiju iespējas manipulēt ar cilvēka bioloģiju

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir

Sports sākas ar zināšanām par bērnu, nevis medaļām

Valsts pētījumu programma “Sports” (VPP “Sports”) iezīmē būtisku pagrieziena punktu Latvijas sporta nozares attīstībā – tā virza sportu kā zināšanās balstītu sabiedrības veselības, izglītības un valsts attīstības politikas daļu. Programmā iegūtās zināšanas palīdz labāk saprast, kā veidojas fiziski aktīvs un vesels cilvēks un kādi lēmumi nepieciešami, lai sporta vide būtu droša, attīstoša un vērsta uz ilgtermiņu.

Agrita Kiopa

Bez prognozējamiem noteikumiem investīcijas paliek uz papīra

Latvijā daudz runā par jaunu investīciju piesaisti, tostarp nekustamajos īpašumos, tomēr daļa jau esošu ēku ilgstoši paliek neattīstītas juridiskas nenoteiktības dēļ. Tā kā pārvaldām un attīstām vairāk nekā 300 000 m² komercplatību Rīgā un citviet Latvijā, galvenokārt atjaunojot vēsturiskas industriālas ēkas un kvartālus, un daļa šo objektu atrodas dalītā īpašuma situācijā, esam pārliecinājušies, ka tieši šādos projektos visskaidrāk redzamas spēkā esošā regulējuma nepilnības.

Agnese Rutka

Ko par ilgtspēju stāsta iepakojums? Ir laiks paskatīties plašāk

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja no modes vārda kļuvusi par vienu no svarīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības virzieniem. Eiropas Savienība pieņem arvien stingrākus normatīvos aktus, uzņēmumi pārskata savas piegādes ķēdes, bet patērētāji arvien biežāk izvēlas produktus, kuru iepakojums ir pārstrādājams vai ražots no videi draudzīgākiem materiāliem.

Edgars Žogla

Kad nulle ir labs rezultāts

Publiskajā telpā aktualizējoties diskusijai par konkurences līmeni Baltijas valstu pasta un piegādes pakalpojumu tirgū, nepietiekoša uzmanība ir pievērsta kādam nozīmīga faktam. Kamēr Igaunijas un Lietuvas pasta operatori par universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšanu pieprasa vai saņem kompensāciju no valsts miljonu eiro apmērā, “Latvijas Pasts” par 2025. gadu neprasa ne centu. Turklāt šāds rezultāts sasniegts laikā, kad saglabājam plaši pieejamu pakalpojumu pārklājumu visā valstī.

Andris Puriņš

Vai protam izvēlēties cilvēkus augstākajiem amatiem?

Diskusijas par jaunā Valsts kancelejas direktora izraudzīšanos vēlreiz aktualizējušas jautājumu par to, kā izvēlēties piemērotāko vadītāju augstākajiem amatiem. Pēc tam, kad Saeima grozīja Valsts civildienesta likumu, paredzot iespēju Ministru prezidentam atsevišķos gadījumos Valsts kancelejas vadītāju iecelt bez atklāta konkursa, sabiedrībā raisījušās diskusijas ne tikai par atlases procedūru, bet arī par kritērijiem, pēc kuriem vispār iespējams novērtēt kandidāta piemērotību tik atbildīgam amatam.

Olga Dzene

Pirmais Cīņas kluba noteikums…

Kā zināms, pirmais Cīņas kluba noteikums ir – nerunāt par Cīņas klubu. Šis princips attiecas gan uz karu Tuvajos Austrumos, gan uz tirdzniecību, kas balstās uz šo karu. Iet bojā cilvēki, tiek sagrautas ēkas un cilvēku likteņi. It kā taču notiek karš? Taču publiski tiek runāts vien par "darījumu", kas tiek īstenots "pašaizsardzības" ietvaros "speciālās operācijas" laikā.

Aleksejs Švedovs

Konkurētspēja darba tirgū: kāpēc ar pieredzi vien vairs nepietiek?

Arvien biežāk dzirdam stāstus par cilvēkiem, kuri nosūta desmitiem darba pieteikumu, taču uzaicinājumu uz darba interviju tā arī nesaņem. Tajā pašā laikā darba devēji atzīst, ka atrast patiešām piemērotus darbiniekus kļūst arvien sarežģītāk. Šķietami paradoksāla situācija - kandidātu netrūkst, tomēr atrast īsto cilvēku ir grūtāk nekā jebkad agrāk. Kas mūsdienās patiesībā nosaka cilvēka konkurētspēju darba tirgū?

Uģis Balmaks

Dzīvnieku pāridarītājus soda tikai «uz papīra»

Latvijā ik gadu tiek uzsākti vairāki desmiti kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tomēr tikai daļa no tiem nonāk līdz tiesai. Saskaņā ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūras datiem aptuveni 35 % gadījumu piemērotais soda mērs ir sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzība vai īslaicīgs liegums turēt dzīvnieku, bet tikai ceturtajā daļā gadījumu tiek piemērota reāla brīvības atņemšana.

Sindija Liepiņa

Vai skola ir droša vieta visiem bērniem?

Izglītības un zinātnes ministre nesen norādīja, ka bērna pārcelšana uz citu skolu neatrisina bulinga problēmu, tā tikai pārceļ problēmu uz citu vietu. Tomēr bieži vien tieši skolas vai pat izglītības formas nomaiņa ir vienīgais veids, kā bērns var atkal justies droši.

Sigita Kliedere

Ķerot maldugunis, kad priekšā vēl cīņa ar Lutausi un Velnu

Pagājušās nedēļas notikumi parādīja, cik ātri viena publiska ieraksta radīta diskusija var pāraugt daudz plašākā stāstā. No jautājuma par valsts finansējumu atsevišķām organizācijām dažu dienu laikā esam nonākuši līdz situācijai, kurā “NVO” sociālajos tīklos teju kļuvis par lamuvārdu. Un zem šiem trim burtiem tiek salikts ļoti daudz kas, radot ērtu mērķi, pret kuru novirzīt sabiedrības neapmierinātību un dusmas.

Elīna Grīnhofa

Satura mārketings

Bizness un ekonomika

Vilmārs Vjakse un Ancis Romanovskis, SIA King Coffee Service vadītāji.

Kafijas noslēpumu zinātāji

20 gadu laikā Rocket Bean no neliela kafijas iekārtu servisa kļuvis par Baltijas mēroga uzņēmumu ar modernu ražotni un ambīcijām aizstāt importa kafiju ar Latvijā ražotu produktu

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Iveta un Reinis Kuncīši, SIA Ideju lidlauks īpašnieki.

Māksla piecelties

Metāla dizaina darbnīcai Ideju lidlauks reklāma nav nepieciešama — klienti to atrod paši. Uzņēmums izgatavo gan lielformāta vides objektus un tonnām smagas teātra dekorācijas, gan metāla sliekšņus viesnīcām

Ivans Dvoreckis, SIA Dvoretsky Distillery dibinātājs.

Īsta daiļrade

Tā nav alkohola ražošana, kam pievērsies Ivans Dvoreckis. Viņu interesē, kā panākt, lai cilvēks jebkurā pasaules malā, atverot pudeli, sajustu tikai Latvijai raksturīgās smaržas un garšas

Gunita Nagle, speciāli Ir

Pētījumi

Rīga ir pirmā pašvaldība Latvijā, kur mācībām 10. klasē šovasar varēja pieteikties, izmantojot centralizētu pieteikšanās sistēmu. Vienotā elektroniskā sistēma pakāpeniski tiks ieviesta visā Latvijā, lai pieteiktos bērnudārzam, pamatskolai (1. klasei) un vidusskolai (10. klasei). Foto — Marta Āboltiņa

Kāpēc Pierīgā trūkst vietu 10. klasēs un kādi ir risinājumi?

Iedzīvotāju skaita pieaugums Pierīgā un jauniešu vēlme mācīties labākajās vidusskolās izveidojusi milzu drūzmēšanos pie 10. klašu durvīm. Ko darīt, lai vidusskolā neuzņemtie nejustos lieki?

Gunita Nagle, speciāli Ir

Kuras valsts amatpersonas pelna visvairāk?

Kuras valsts amatpersonas 2025. gadā visvairāk nopelnījušas, un kuras iekūlušās lielākajos parādos

Par izteiktajiem draudiem Ivars Šteinbergs nav vērsies policijā. Tā vietā viņš pēdējās dienas pavadījis, rakstot jaunu dzeju. «Man šķiet, ka ļaunākais, ko es varu darīt, ir sakņupt un padoties.»

Ams, ams, ams! Vai dzejoļi apdraud bērnus?

Ivara Šteinberga dzejas krājums sociālajos tīklos izraisījis asas diskusijas par tabu tematiem bērnu literatūrā. «Kopā ar grāmatu aicināja dedzināt arī mani pašu, draudēja tādus kā mani arī nošaut,» saka dzejnieks

Videoierakstā redzamas pirmās sekundes, kad laupītāji ielaužas veikalā

Vecrīgas pulksteņu laupītāju kļūdas, kas noveda viņus aiz restēm

Vecrīgas luksusa pulksteņu veikala trīs aplaupītāji atzinuši vainu un saņems cietumsodu, bet ceturtais uzbrucējs joprojām ir brīvībā. Izmeklētāji atklāj, kādas trīs kļūdas palīdzēja tikt šiem noziedzniekiem uz pēdām

Ilustrācija — Magnific

Kādus sarkanos karogus nepalaist garām Saeimas vēlēšanu sarakstos?

Šoruden konkurss uz vietu Saeimā ir krietni mazāks, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, — pieteikti 14 saraksti ar 1434 deputāta kandidātiem jeb par pieciem sarakstiem mazāk nekā pirms četriem gadiem. Tomēr sacensība būs sīva, jo vairākas partijas aptaujās svārstās ap 5% barjeru un trīs mēnešus pirms vēlēšanām 25% vēlētāju joprojām nav izdarījuši izvēli.

Ilustrācija — Magnific

Kā hakeris uzlauza Latvijas Valsts mežus?

Kāpēc kibernoziedzniekam, kuru eksperti nevērtē kā ļoti profesionālu, izdevās uzlauzt Latvijas valsts mežu sistēmas?

Bauskas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Dmitrijs Jemeļjanovs skolā nonāca nejauši un ilgi šaubījās, vai paliks. Taču kāpa atalgojums, uzlabojās citi darba apstākļi, līdz ar profesionālo novērtējumu auga pašapziņa, un Dmitrijs par promiešanu vairs nedomā.

Skolotāju algas aug, bet zināšanu plaisa starp pilsētu un lauku skolām nepazūd

Lai gan skolotāji par algām vairs nesūdzas, izglītības sistēmas galvenās problēmas nav atrisinātas — pedagogu trūkst, un dziļā plaisa starp mācību sasniegumiem laukos un pilsētās nav sarukusi. Turklāt arvien vairāk bērnu nonāk tālmācības privātskolās

Evita Puriņa, Re:Baltica

Cenas krīt, bet ne visam: kādi ir rezultāti pārtikas cenu memoranda pirmajam gadam?

Dažiem pārtikas produktiem PVN uz gadu samazināts līdz 12%. Šis ir tikai viens no jauniem papildinājumiem pārtikas preču tirdzniecības memorandā, kas darbojies jau gadu. Kā mērķus izdevies sasniegt?

Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropai ir vajadzīga Turcija?

Neraugoties uz autoritārisma tendencēm, Turcija ir ES stratēģiskais partneris.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropai joprojām nepieciešami skaidras naudas norēķini?

Eiropa pēc gadiem ilgas virzības uz bezskaidras naudas norēķiniem sāk apzināties šīs pieejas riskus.

ARTE
Ilustrtatīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kā risināt Eiropas nepilngadīgo noziedzības problēmu?

Pieaugot jauniešu noziedzībai, dažas ES valstis vēlas pazemināt kriminālatbildības vecumu.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropa spēj stāties pretī dronu apdraudējumam?

Kopš kara sākuma Ukrainā Eiropā arvien biežāk ielido militārie droni, tāpēc ES plāno veidot pretdronu vairogu.

ARTE
Ilustratīvs attēls/ARTE

VIDEO: Vai futbols piedzīvo identitātes krīzi?

Aiz Pasaules kausa spožās fasādes slēpjas futbola pasaules tumšā puse

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Migrantu atgriešanas centri — risinājums vai pārspīlējums?

Lai paātrinātu izraidīšanu, ES plāno atļaut veidot migrantu atgriešanas centrus ārpus savām robežām.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kā cīnīties ar viltus speciālistiem estētiskās medicīnas nozarē?

Nelegālas botoksa klīnikas un injekcijas bez speciālista uzraudzības apdraud cilvēku veselību.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Cik korumpēta ir Eiropa?

Spānijā un Francijā politiķi stājas tiesas priekšā saistībā ar kukuļošanas skandāliem.

ARTE

Recenzijas

Odiseja lomā Mets Deimons, Atēna — Zendaja. Publicitātes foto

Visas uzvaras ir prātā

Kristofera Nolana filmas Odiseja gudrība ir spējā neglorificēt karu

Kristīne Simsone, Ir kinokritiķe

Grāmata, kuru nesapratu

Ingas Gailes stāsti krājumā Ievērojamu cilvēku dzīve ir kā caurspīdīgas kolbas

Anda Buševica, Latvijas Radio žurnāliste

Simt gadi Ungārijā

Jaunais šveiciešu rakstnieks ar romānu Lāzāri kļuvis par Eiropas literatūras brīnumbērnu

Osvalds Zebris, rakstnieks
No kreisās: Kristiāns Kosītis (basģitāra), Edgars Kaupers (ģitāra un balss), Roberts Vanags (taustiņ­instrumenti un balss) un Emīls Kaupers (bungas un balss). Publicitātes foto

Stāvēt zem ābelēm

Grupas Carnival Youth jaunais ieraksts vēsta par dzīves lielajiem meklējumiem

Jānis Žilde, žurnālists un mūzikas kritiķis

Populārākie raksti