Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Kāpēc 2026. gadā mēs vairs nesolām gaišu rītdienu, bet mēģinām to pārvaldīt – un ko tas par mums liecina?

Mainoties laikam, jaunatnes sportistu fiziskās un mentālās veselības jautājumi Latvijā un citviet pasaulē kļūst arvien aktuālāki. No vienas puses, mēs vēlamies redzēt veselus, aktīvus jauniešus, no otras puses – augstus sasniegumus sportā. Diemžēl, ne vienmēr abas šīs vēlmes iet roku rokā, tāpēc īpašu uzmanību jāpievērš tam, kā pasargāt bērnus un jauniešus no pārslodzes riskiem un nodrošināt savlaicīgu veselības problēmu pamanīšanu.

“Parunā ar mani, saprot mani, uzklausa mani”, “man nav vairs tik daudz bailes”, “tagad man ir cilvēks, kuram es varu uzticēties” – tie ir tikai daži bērnu izteikumi*, raksturojot savu sadarbību ar bērna atbalsta speciālistiem. Bērnu aizsardzības centra ikdienas darbā saskaramies ar dažādām problēmsituācijām, kurās nonākuši bērni, taču, domājot par to risināšanu un priekšlaicīgu novēršanu, izkristalizējas kopīga iezīme: pietiek ar vienu pieaugušo – vienu puzles gabaliņu –, kurš pamana, sadzird un nepaliek vienaldzīgs.

Prostatas vēža skrīningā Latvija ir Eiropas Savienības vadībā, bet vīriešu vidējais mūža ilgums un veselīgi nodzīvoto gadu skaits Latvijā ir viens no zemākajiem, un ļoti biežs iemesls tam ir prostatas vēzis. Ko dod izcilība diagnostikā, ja nenovirza pietiekamu finansējumu mūsdienīgai terapijai? Un tā ir stratēģiska kļūda ne tikai veselības aprūpes, bet arī ekonomikas un drošības kontekstā.

Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir virkne problēmu, ar kurām ikdienā saskaras pacienti dažādās diagnožu grupās. Runa nav tikai par manu jomu, iekaisīgajām zarnu slimībām, jo bieži vien sistēmiski izaicinājumi skar pieeju savlaicīgai diagnostikai, modernai ārstēšanai, speciālistu pieejamībai un kompensējamiem medikamentiem kopumā. Taču iekaisīgo zarnu slimību pacientu gadījumā šīs problēmas īpaši spilgti atklāj, cik nozīmīgs ir laiks, efektīvi lēmumi un individuāli pielāgota terapija.

Nestabilitāte pasaulē turpina pieaugt, un starptautiskā drošības vide kļūst arvien sarežģītāka. Lai gan Ukrainas karš joprojām ir viens no būtiskākajiem konfliktiem Eiropas drošības kontekstā, pēdējā laikā to daudzviet aizēno jaunākie notikumi un eskalācija Tuvajos Austrumos.

Mācību gada noslēgums ir laiks, kad atskatāmies uz aizvadītajā gadā paveikto, izvērtējam sasniegumus un sākam domāt par nākamo septembri. Arī šogad daudz runāts par skolēnu matemātikas rezultātiem un kopumā par jauniešu interesi par STEM jomām – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Dzīve ir negaidītu pavērsienu pilna un dažkārt notiek lietas, kas nav rādījušās pat sapņos. Tieši tāda man šķiet iniciatīvas "Dziedam kopā" atsaucība. Pusotra mēneša laikā tai pieteicās 2500 dziedātāju no visas Latvijas – skaits, kas koru mērogā ir līdzvērtīgs vairāk nekā 80 kolektīviem. Tas ir viens no lielākajiem individuāli pieteikto dziedātāju kopkoriem, kāds Latvijā jebkad izveidojies.

Šis gads Latvijā iezīmējies ar plašām diskusijām, vai un kā rīkoties ar iedzīvotāju uzkrājumiem valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī. Šo jautājumu nozīme mērāma miljardos eiro – 2026. gada maijā kopējais uzkrājumu apjoms 2. līmenī pārsniedza 10.4 miljardus eiro.

Pavisam drīz Latvijas augstskolās un universitātēs sāksies jauno studentu uzņemšana un jau šobrīd daudzi pēta studiju iespējas, lai izvēlētos sev piemērotāko. Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra dati liecina, ka šobrīd Latvijā pieejamas vairāk nekā 3 000 dažādas studiju programmas, tostarp, gandrīz 1 000 bakalaura programmas un vairāk nekā 600 maģistra programmas. Papildus tam jāņem vērā arī ārvalstu studiju iespējas – aizvien vairāk augstskolu piedāvā iespēju studēt attālināti, daudzas ES valstis piedāvā arī bezmaksas augstāko izglītību.