Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Jaunais gads bieži vien nāk ar jaunām apņemšanām, un viena no vērtīgākajām var būt apņemšanās vairāk rūpēties par savu mentālo veselību. Tomēr psiholoģiskā konsultēšana, lai arī kļūst arvien pieejamāka un sabiedrībā atzītāka, joprojām ir joma, kas nereti tiek pārprasta, jo pats par sevi process ir individuāls un intīms. Psihologs Emīls Ūdris sniedz ieskatu konsultēšanas patiesajā būtībā un kliedē izplatītākos mītus un pieņēmumus, kas var atturēt cilvēkus no savlaicīgas palīdzības meklēšanas.

Jautājums, vai mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumu akcijas šobrīd ir pārvērtētas, ir kļuvis par vienu no visbiežāk apspriestajiem finanšu tirgos. Skeptiķi brīdina par MI akciju “burbuļa” pazīmēm, optimisti par jaunas ekonomiskās ēras sākumu. Tomēr realitāte ir vienkārša un reizē neērta: skaidru atbildi par to, vai MI nozare atrodas “burbulī”, iegūsim tikai tad, kad tas būs jau atstājis savas sekas

Janvāris bieži vien laiks, kad daudzos uzņēmumos un iestādēs darbinieki un vadītāji vienojas par sasniedzamajiem mērķiem. Šajā kontekstā tiek runāts gan par uzņēmuma kopējiem mērķiem, gan darbinieku individuālajiem attīstības mērķiem. Kā uzstādīt mērķus, kas vienlaikus iedvesmo un ir reāli sasniedzami? Un kā nodrošināt, lai uzstādītie mērķi nepaliek tikai “uz papīra”, bet patiešām tiek sasniegti? Tieši mērķu definēšana un izsekošana ir daudzu vadītāju klupšanas akmens.

Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. 2025. gadā minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. Šogad tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas  pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Daudz jau runāts par to, ka pēdējo gadu laikā obligācijas kļuvušas par nozīmīgu finansējuma piesaistes instrumentu Baltijas valstīs, taču mazāk par to, ka Latvijā šī izaugsme koncentrējas ap patēriņa kreditēšanas un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem. Tas liek uzdot jautājumus, kādas ir iespējas šajā tirgū izveidot diversificēt obligāciju portfeli?

Aizvadītā gada nogalē Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par zemes likumiskās lietošanas maksu un šādā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību. Satversmes tiesa secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp būvju un zemes īpašnieku interesēm. Tajā pašā laikā Saeima izskatīšanai ir saņēmusi likumprojektu “Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums”, kura mērķis ir radīt priekšnoteikumus jaunu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldības zemes.

Tas, ka lasīt ir svarīgi, nav jāpierāda. Lasīšana palīdz paplašināt teorētiskās zināšanas un celt profesionalitāti jebkurā pozīcijā – no asistenta līdz pat uzņēmuma vadītājam. Citu vadītāju pieredze par to, kā vadīt komandas – it sevišķi lielos uzņēmumos vai tajos, kur lauvas tiesa darba notiek starptautiskā komandā, tiekoties tikai attālināti (kā tas ir arī Roche), – ir nenovērtējama. Bet ir vēl viens ne mazāk svarīgs aspekts – lasīšana ļauj paplašināt kultūras apvāršņus un izprast citu valstu vēsturi un sabiedrības uzbūvi, kas starptautiskos uzņēmumos var būt atslēga uz veiksmīgu komunikāciju ar savu komandu.

Ja vecākiem šķiet, ka bērnu sarakste izskatās kā slepena valoda, tā patiesībā arī varētu būt. Emocijzīmes, slengs, saīsinājumi un toņa indikatori mūsdienu jauniešiem nav rotaļa, bet pilnvērtīgs izteiksmes līdzeklis. Emocijzīmes palīdz izteikt emocijas, piederību grupai un reizēm arī paslēpt domas no pieaugušo acīm, jo īpaši, ja padomā ir kas neatļauts.