Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Tiem, kuri seko līdzi ASV prezidenta izteikumiem par Ukrainu un tās prezidentu, var rasties saprotams jautājums. Labas attiecības ar ASV ir ļoti svarīgas Latvijas drošībai. Ja Donalds Tramps tik asi izsakās par Volodimiru Zelenski, varbūt arī mums vajadzētu piebremzēt ar atbalstu Ukrainai? Ukrainai, protams, jūtam līdzi, bet kāpēc lieki kaitināt Trampu? Savs krekls taču tuvāks. Izklausās pragmatiski. Bet patiesībā tā ir aplama un Latvijas drošības interesēm bīstama loģika.

Veselības ministra amats mēdz būt ļoti nepateicīgs, to apzinās gan nozare un sabiedrība, gan paši politiķi. Tam līdzi nāk liela atbildība, steidzamība risināt nepatīkamus jautājumus, nepietiekams budžets un samilzušas problēmas: cilvēkresursu trūkums un tam sekojošā veselības aprūpes personāla nepieejamība, nekonsekvence un negodīgums, raugoties no pacienta puses, galu galā arī vajadzība prioretizēt pacienta vajadzības ārstu un citu veselības aprūpē strādājošo vajadzību priekšā.

Krievijas «asiņaino graudu» tranzīta lieta jau vairākus mēnešus skarbā formā demonstrē, ka liela nauda un «lielā politika» spēj iemīt dubļos un nosmacēt viscēlākos ētikas principus. Loģiski domājoša cilvēka skatījumā ir absolūti pašsaprotami, ka kara laikā ienaidniekam nepalīdzam. Taču mēs piektajā gadā kopš visaptverošā iebrukuma Ukrainā joprojām turpinām «uzbarot» Krievijas kara mašīnu.

Pēdējās nedēļās Latvijas publiskajā telpā un sociālajos tīklos daudz tiek diskutēts par Ārlietu ministrijas (ĀM) piešķirtajiem grantiem dažādām nevalstiskajām organizācijām. Tiek vētīti saraksti, uzdoti jautājumi par caurskatāmību un finansējuma lietderību. Šādās reizēs sabiedrības vēlme pārliecināties, ka līdzekļi tiek izlietoti mērķtiecīgi, ir pilnīgi saprotama.

Skolām jau gadiem nepietiek finansējuma mācību līdzekļu iegādei, un daļa bērnu pēc Skola2030 reformas ieviešanas apgūst izglītības saturu bez nepieciešamā nodrošinājuma. Līdzīgi ir ar mācību stundām – tās it kā ir mācību plānā, bet reāli nenotiek. 2027. gadā valsts budžetā plānots būtisks finansējuma samazinājums mācību grāmatu iegādei – no 9,13 miljoniem eiro šogad līdz 5,68 miljoniem jeb par 38 %.

Sākoties jaunajam mācību gadam, daudzi vidusskolēni atsāk domāt par vienu un to pašu jautājumu – kurā jomā vēlos attīstīties un kādu profesiju izvēlēties? Pēdējos gados šim sarakstam arvien biežāk pievienojas profesijas, kas saistītas ar mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādi un to integrēšanu dažādās nozarēs. Tas nav pārsteigums, jo MI ir kļuvis par vienu no visvairāk apspriestajām tēmām gan biznesa, gan izglītības pasaulē.

Finanšu tehnoloģiju un digitālo aktīvu nozare pasaulē attīstās nepieredzētā ātrumā. Kriptoekonomika jau sen vairs nav nišas eksperiments vai šaura entuziastu loka nodarbe – globālo darījumu apjomi sasniedz desmitiem triljonu eiro, un Eiropas Savienībā (ES), ieviešot vienoto MiCA (Markets in Crypto-Assets) regulējumu, ir sperts izšķirošs solis drošas un skaidras vides izveidē.

Patlaban mūsu atkritumi silda citu valstu ekonomiku tiešā un pārnestā nozīmē, kamēr paši maksājam par to apsaimniekošanu. Šie resursi jānotur Latvijā – vietējai enerģijas ražošanai, darbavietām un nodokļu ieņēmumiem –, bet stingrāki atkritumu apglabāšanas nosacījumi jāievieš kopā ar vietējās pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību.

Ziņa par to, ka visai cienījamā valsts iestādē komandas veidošanai izmanto numeroloģiju, vasarā pāršalca mediju vidi. Un tad noplaka.

Katru rudeni sabiedrības uzmanības centrā nonāk pensiju indeksācija – pensiju pieaugums, kas palīdz senioriem saglabāt pirktspēju laikā, kad aug cenas. Taču šodien strādājošajiem daudz būtiskāka ir pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācija, kas ietekmē mūsu nākotnes pensijas apmēru. Tās rezultātā katru gadu tiek palielināts aprēķinātais pensiju kapitāls, ņemot vērā algu un darba tirgus attīstību. Vienkāršoti sakot, šodienas ekonomikas izaugsme kļūst par daļu no mūsu nākotnes pensijas.