Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja no modes vārda kļuvusi par vienu no svarīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības virzieniem. Eiropas Savienība pieņem arvien stingrākus normatīvos aktus, uzņēmumi pārskata savas piegādes ķēdes, bet patērētāji arvien biežāk izvēlas produktus, kuru iepakojums ir pārstrādājams vai ražots no videi draudzīgākiem materiāliem.

Publiskajā telpā aktualizējoties diskusijai par konkurences līmeni Baltijas valstu pasta un piegādes pakalpojumu tirgū, nepietiekoša uzmanība ir pievērsta kādam nozīmīga faktam. Kamēr Igaunijas un Lietuvas pasta operatori par universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšanu pieprasa vai saņem kompensāciju no valsts miljonu eiro apmērā, “Latvijas Pasts” par 2025. gadu neprasa ne centu. Turklāt šāds rezultāts sasniegts laikā, kad saglabājam plaši pieejamu pakalpojumu pārklājumu visā valstī.

Diskusijas par jaunā Valsts kancelejas direktora izraudzīšanos vēlreiz aktualizējušas jautājumu par to, kā izvēlēties piemērotāko vadītāju augstākajiem amatiem. Pēc tam, kad Saeima grozīja Valsts civildienesta likumu, paredzot iespēju Ministru prezidentam atsevišķos gadījumos Valsts kancelejas vadītāju iecelt bez atklāta konkursa, sabiedrībā raisījušās diskusijas ne tikai par atlases procedūru, bet arī par kritērijiem, pēc kuriem vispār iespējams novērtēt kandidāta piemērotību tik atbildīgam amatam.

Kā zināms, pirmais Cīņas kluba noteikums ir – nerunāt par Cīņas klubu. Šis princips attiecas gan uz karu Tuvajos Austrumos, gan uz tirdzniecību, kas balstās uz šo karu. Iet bojā cilvēki, tiek sagrautas ēkas un cilvēku likteņi. It kā taču notiek karš? Taču publiski tiek runāts vien par "darījumu", kas tiek īstenots "pašaizsardzības" ietvaros "speciālās operācijas" laikā.

Arvien biežāk dzirdam stāstus par cilvēkiem, kuri nosūta desmitiem darba pieteikumu, taču uzaicinājumu uz darba interviju tā arī nesaņem. Tajā pašā laikā darba devēji atzīst, ka atrast patiešām piemērotus darbiniekus kļūst arvien sarežģītāk. Šķietami paradoksāla situācija - kandidātu netrūkst, tomēr atrast īsto cilvēku ir grūtāk nekā jebkad agrāk. Kas mūsdienās patiesībā nosaka cilvēka konkurētspēju darba tirgū?

Latvijā ik gadu tiek uzsākti vairāki desmiti kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tomēr tikai daļa no tiem nonāk līdz tiesai. Saskaņā ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūras datiem aptuveni 35 % gadījumu piemērotais soda mērs ir sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzība vai īslaicīgs liegums turēt dzīvnieku, bet tikai ceturtajā daļā gadījumu tiek piemērota reāla brīvības atņemšana.

Izglītības un zinātnes ministre nesen norādīja, ka bērna pārcelšana uz citu skolu neatrisina bulinga problēmu, tā tikai pārceļ problēmu uz citu vietu. Tomēr bieži vien tieši skolas vai pat izglītības formas nomaiņa ir vienīgais veids, kā bērns var atkal justies droši.

Pagājušās nedēļas notikumi parādīja, cik ātri viena publiska ieraksta radīta diskusija var pāraugt daudz plašākā stāstā. No jautājuma par valsts finansējumu atsevišķām organizācijām dažu dienu laikā esam nonākuši līdz situācijai, kurā “NVO” sociālajos tīklos teju kļuvis par lamuvārdu. Un zem šiem trim burtiem tiek salikts ļoti daudz kas, radot ērtu mērķi, pret kuru novirzīt sabiedrības neapmierinātību un dusmas.

Būt vientuļam mazam spēlētājam globālās konkurences apstākļos nav sevišķi racionāli. Ne velti ārvalstu investori un uzņēmumi redz Baltiju drīzāk kā vienotu tirgu, kamēr mēs paši joprojām kautrīgi domājam: te – mēs, tur – lietuvieši un igauņi. Latvijas uzņēmējiem – gan valsts kapitālsabiedrībām, gan privātajam sektoram – vajadzētu audzēt ambīcijas un par savu darbību domāt plašāk – vismaz Baltijas mērogā.

Runājot par Baltijas valstu ekonomikām, jau ilgstoši ir ierasts uz Latviju raudzīties kā pastarīti, kas attīstības ziņā atpaliek no abām savām kaimiņvalstīm.