Elektroenerģijas tirgus likumā panāktais kompromiss paātrinās vēja industrijas attīstību

  • Katrīna Duka-Gulbe
  • 10.03.2025.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Līdz ar klimata aizsardzības mērķiem, tiekšanos uz enerģētisko neatkarību un citu resursu pieejamības mazināšanos, vēja industrija iegājusi ļoti straujas attīstības posmā. Saeimā trešajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) iepriekš raisīja kaislības nozarē, saduroties dažādu iesaistīto pušu interesēm. Vēja enerģijas asociācija (VEA) ir gandarīta par Klimata un enerģētikas ministrijas rasto kompromisu ETL, kura galvenais mērķis ir rast risinājumus jaudas pieejamībai.

Svarīgi bija radīt tādus likuma grozījumus, kur tiktu saglabāta pectecība saskaņā ar iepriekšējo regulējumu, tajā pašā laikā dodot iespēju iegūt pieslēgumu arī jauniem komersantiem. Svarīgi bija radīt nosacījumus tā saucamajai ”brīvlaišanai”, kad komersants var atteikties no rezervētās tīkla jaudas, tā radot pieeju attīstītājam, kurš dažādu iemeslu dēļ tīklu nav rezerevējis. Pašlaik ir vēja parku attīstītāji, kuriem ir augstas gatavības projekti, taču nav pieejas tīklam.

Jaudu trūkums – arī citur Eiropā

Līdz ar kopumā labvēlīgo fonu attīstībai, uzņēmēji saredz nozarē iespējas - darbojas daudz spēlētāju, un katrs no tiem meklē veidu, kā vislabāk attīstīt savas ieceres. Citi jau gadiem strādājuši tieši pie vēja enerģijas projektu attīstīšanas, citu stratēģija ir bijusi attīstīt hibrīda tehnoloģiju parkus, kas paredz sākt ar saules tehnoloģiju izbūvēšanu un turpināt ar vēja. Citi patlaban varbūt cenšas ielēkt jau ripojošā vilcienā, kas uzņem arvien lielāku tempu.

Spriedze attiecībā uz vēja parku pieeju elektrotīkliem un tīkla jaudām vērojama ne tikai Latvijā un Baltijas reģionā, bet visā Eiropā. Vēja industrijas asociācija Wind Europe uzsver, ka pieeja elektrotīkliem ir galvenā problēma, kas Eiropā palēnina  vēja enerģijas attīstību – pieeju tīklam gaida vēja enerģijas projekti ar vairāk nekā 500 GW jaudu.

Arī Latvijā saspīlējums nozarē veidojies saistībā ar ierobežoto elektrotīklā pieejamo jaudu, kas patlaban ir viens no galvenajiem attīstību bremzējošajiem faktoriem.

Vēja enerģijas attīstību izšķirs iestāžu kapacitāte un regulējumā noteiktie termiņi

Pašreizējā Elektroenerģijas tirgus likuma redakcija paredz mainīt situāciju vairākiem tirgus spēlētājiem, līdzsvarojot to uzņēmēju intereses, kuriem ir rezervētas jaudas saskaņā ar līdzšinējiem noteikumiem, un to, kuri pašreiz palikuši bez pieejamās jaudas.

Elektroenerģijas tirgus likumā iestrādātie termiņi paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) uzņēmumiem, kuri uzsākuši darbu pie hibrīda tehnoloģiju parku attīstīšanas, sākotnēji izbūvējot saules elektrostacijas, kam tālāk paredzēts pievienot vēja tehnoloģiju bija jāuzsāk līdz 2024.gada 31.decembrim. Savukārt visas atļaujas vēja stacijas celtniecībai būtu jāsaņem līdz 2025.gada 31. decembrim. Ja tas neizdodas, uzņēmumi riskē zaudēt rezervētās jaudas un līdz šim veiktos ieguldījumus infrastruktūras izbūvē.

Lai arī regulējums ir apstiprināts, uzņēmēji bažījas, ka visus nosacījumus izpildīt varētu traucēt pašu valsts iestāžu kapacitāte – vides eksperti, kuri ir tiesīgi veikt ietekmes uz vidi novērtējumus, ir ierobežotā skaitā un, nonākot situācijā, kad jāvērtē ietekme uz vidi vairākos vēja parkos vienlaikus, var rasties risks noteiktos termiņos uzņēmējam atļaujas nesaņemt. Tāpat arī būs svarīga AS Augstsprieguma tīkli operatīva darbība, lai izsniegtu nepieciešamās atļaujas.  Tāpēc vēlamies aicināt iesaistītās valsts institūcijas apzināties savas iespējas un atbildību pret uzņēmumiem, kuru biznesu izšķirs institūciju kapacitāte un jaunie Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktie termiņi.

 

Autore ir Vēja enerģijas asociācijas asociācijas izpilddirektore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Olavs Rāciņš

Inovāciju temps valsts pārvaldē - kā paātrināt modernizāciju?

Par inovācijām valsts pārvaldē pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti plaši, paužot gan ļoti optimistiskus, gan piesardzīgus viedokļus, bet kopumā Latvijā šobrīd tiek īstenota mērķtiecīga valsts pārvaldes modernizācija, ieviešot digitālus rīkus, mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un jaunas sadarbības platformas.

Viedoklis Māris Graudiņš

Kāpēc Latvijas sabiedriskā doma atbalsta Eiropas armiju?

Kaut mūsu plašsaziņas līdzekļiem un pat aizsardzības ministriem tas acīmredzot ir palicis nepamanīts, Latvijas pilsoņi jau sen ir izteikuši nozīmīgu atbalstu spēcīgiem starptautiskajiem Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem, t.s. "Eiropas armijai".

Viedoklis Juris Beikmanis

Kad birokrātija stāv ceļā dzīvībai

Gadījums ar retas slimības pacientu, kurš lūdz valsts augstāko amatpersonu palīdzību izdzīvot, nav tikai personīga traģēdija, bet gan viens no vairākiem gadījumiem, bērnus ieskaitot, kas kopumā atklāj nopietnas sistēmiskas problēmas Latvijas veselības aprūpē.

Jaunākajā žurnālā