Elektroenerģijas tirgus likumā panāktais kompromiss paātrinās vēja industrijas attīstību

  • Katrīna Duka-Gulbe
  • 10.03.2025.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Līdz ar klimata aizsardzības mērķiem, tiekšanos uz enerģētisko neatkarību un citu resursu pieejamības mazināšanos, vēja industrija iegājusi ļoti straujas attīstības posmā. Saeimā trešajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) iepriekš raisīja kaislības nozarē, saduroties dažādu iesaistīto pušu interesēm. Vēja enerģijas asociācija (VEA) ir gandarīta par Klimata un enerģētikas ministrijas rasto kompromisu ETL, kura galvenais mērķis ir rast risinājumus jaudas pieejamībai.

Svarīgi bija radīt tādus likuma grozījumus, kur tiktu saglabāta pectecība saskaņā ar iepriekšējo regulējumu, tajā pašā laikā dodot iespēju iegūt pieslēgumu arī jauniem komersantiem. Svarīgi bija radīt nosacījumus tā saucamajai ”brīvlaišanai”, kad komersants var atteikties no rezervētās tīkla jaudas, tā radot pieeju attīstītājam, kurš dažādu iemeslu dēļ tīklu nav rezerevējis. Pašlaik ir vēja parku attīstītāji, kuriem ir augstas gatavības projekti, taču nav pieejas tīklam.

Jaudu trūkums – arī citur Eiropā

Līdz ar kopumā labvēlīgo fonu attīstībai, uzņēmēji saredz nozarē iespējas - darbojas daudz spēlētāju, un katrs no tiem meklē veidu, kā vislabāk attīstīt savas ieceres. Citi jau gadiem strādājuši tieši pie vēja enerģijas projektu attīstīšanas, citu stratēģija ir bijusi attīstīt hibrīda tehnoloģiju parkus, kas paredz sākt ar saules tehnoloģiju izbūvēšanu un turpināt ar vēja. Citi patlaban varbūt cenšas ielēkt jau ripojošā vilcienā, kas uzņem arvien lielāku tempu.

Spriedze attiecībā uz vēja parku pieeju elektrotīkliem un tīkla jaudām vērojama ne tikai Latvijā un Baltijas reģionā, bet visā Eiropā. Vēja industrijas asociācija Wind Europe uzsver, ka pieeja elektrotīkliem ir galvenā problēma, kas Eiropā palēnina  vēja enerģijas attīstību – pieeju tīklam gaida vēja enerģijas projekti ar vairāk nekā 500 GW jaudu.

Arī Latvijā saspīlējums nozarē veidojies saistībā ar ierobežoto elektrotīklā pieejamo jaudu, kas patlaban ir viens no galvenajiem attīstību bremzējošajiem faktoriem.

Vēja enerģijas attīstību izšķirs iestāžu kapacitāte un regulējumā noteiktie termiņi

Pašreizējā Elektroenerģijas tirgus likuma redakcija paredz mainīt situāciju vairākiem tirgus spēlētājiem, līdzsvarojot to uzņēmēju intereses, kuriem ir rezervētas jaudas saskaņā ar līdzšinējiem noteikumiem, un to, kuri pašreiz palikuši bez pieejamās jaudas.

Elektroenerģijas tirgus likumā iestrādātie termiņi paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) uzņēmumiem, kuri uzsākuši darbu pie hibrīda tehnoloģiju parku attīstīšanas, sākotnēji izbūvējot saules elektrostacijas, kam tālāk paredzēts pievienot vēja tehnoloģiju bija jāuzsāk līdz 2024.gada 31.decembrim. Savukārt visas atļaujas vēja stacijas celtniecībai būtu jāsaņem līdz 2025.gada 31. decembrim. Ja tas neizdodas, uzņēmumi riskē zaudēt rezervētās jaudas un līdz šim veiktos ieguldījumus infrastruktūras izbūvē.

Lai arī regulējums ir apstiprināts, uzņēmēji bažījas, ka visus nosacījumus izpildīt varētu traucēt pašu valsts iestāžu kapacitāte – vides eksperti, kuri ir tiesīgi veikt ietekmes uz vidi novērtējumus, ir ierobežotā skaitā un, nonākot situācijā, kad jāvērtē ietekme uz vidi vairākos vēja parkos vienlaikus, var rasties risks noteiktos termiņos uzņēmējam atļaujas nesaņemt. Tāpat arī būs svarīga AS Augstsprieguma tīkli operatīva darbība, lai izsniegtu nepieciešamās atļaujas.  Tāpēc vēlamies aicināt iesaistītās valsts institūcijas apzināties savas iespējas un atbildību pret uzņēmumiem, kuru biznesu izšķirs institūciju kapacitāte un jaunie Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktie termiņi.

 

Autore ir Vēja enerģijas asociācijas asociācijas izpilddirektore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā