Raksta autores iepazīstina ar savu ideju. Publicitātes foto
Ko mēs pārbaudām biežāk - savu automašīnu vai savu veselību? Latvijā katru gadu auto īpašniekiem nepieciešams iziet automašīnas tehnisko apskati, taču par savas veselības tehnisko pārbaudi atceras retais. Kāpēc valstī, kurā ir vismazāk veselīgi nodzīvoto dzīves gadu Eiropā, mēs biežāk pārbaudām un rūpējamies par savu mašīnu nevis veselību? Un kā motivēt un atgādināt cilvēkiem domāt par savu veselību?
2024. gada 1. decembrī Līva Vita Kaufmane un Kristīne Grīnberga Rīgas Ekonomikas augstskolas Jauno līderu akadēmijā (SSE Riga Future Leaders Academy) iepazīstināja ar savu ideju par ikgadējo tehnisko veselības apskati un vērtējumā ieguva pirmo vietu. “Mēs vēlamies, lai katrs Latvijas iedzīvotājs ikdienā domātu par savu veselību un vērstos pie ārsta ne tikai tad, kad slimība jau ir progresējusi. Mēs vēlamies panākt domāšanas maiņu, ka cilvēki ved savu automašīnu katru gadu uz tehnisko apskati. Kāpēc gan mēs paši reizi gadā nepārbaudāmies?” vaicā jaunās līderes. Piedāvātais risinājums – viena brīva darba diena gadā cilvēkiem virs 40 gadu vecuma, lai to izmantotu, rūpējoties par savu veselību.
Realitāte ir tāda, ka mēs visi piedzimstam un visi nomirsim. Pa vidu šiem punktiem kādā dzīves posmā sākas hroniskās slimības un cilvēks kļūst par pacientu. No šī brīža nepieciešamie resursi veselības aprūpei vienam cilvēkam sāk eksponenciāli pieaugt. Nepieciešami medikamenti, izmeklējumi, ārsta vizītes, māsu darbs un citi resursi. Mēdz teikt “pēdējais mūža gads veselības izdevumu ziņā ir visdārgākais”.
Pateicoties medicīnas attīstībai, mēs tagad varam dzīvot ilgi arī hronisko slimību gadījumā, taču ar mūsu moderno dzīvesveidu saslimstam jaunāki, tādējādi palielinot nepieciešamos veselības aprūpes resursus – gan naudu, gan cilvēkresursus. Vēzis, diabēts un citas slimības kļūst arī par jauniešu slimībām.
Tā kā resursu ir tik, cik ir, tas var arī samazināt pacientu saņemtās aprūpes kvalitāti, radot domino efektu. Jo vairāk ir pacientu, jo garākas rindas, jo citi savlaicīgi netiek pie ārsta un slimības tiek “ielaistas”, radot vēl vairāk hroniskos pacientus. Mērķis ir pēc iespējas šo punktu attālināt, un vienīgais veids, kā to panākt, ir veselībpratības uzlabošana, kas ietver veselīgu dzīvesveidu (sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes, labs miegs, nesmēķēt un nelietot alkoholu vai lietot to pēc iespējas mazāk), nepieciešamo vakcināciju, skrīningus un regulāras profilaktiskās ārsta pārbaudes.
Diemžēl, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, mūsu veselībpratība ir diezgan katastrofāla. 53% cilvēku vecumā virs 45 gadiem nekad nav devušies pie sava ģimenes ārsta uz bezmaksas profilaktisko veselības pārbaudi. Mums ir pieejamas bezmaksas vēža skrīninga programmas, taču to aptvere ir nepietiekami zema, lai valsts apmaksātais skrīnings būtu pietiekami efektīvs, jo īpaši attiecībā uz resnās zarnas vēzi, kura izplatība pēdējā laikā pieaug (SPKC, 2023). Tas ir novedis pie tā, ka mums ir viszemākais veselīgi nodzīvoto gadu skaits no dzimšanas ES. (Eurostat, 2023). Mēs esam absolūtie līderi gan profilaktiski, gan ar ārstēšanu novēršamajā mirstībā no novēršamām un ārstējamām slimībām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD (OECD, 2023).
Un ko mēs varam darīt? Kā panākt, lai cilvēki regulāri apmeklētu savu ģimenes ārstu? Lai veiktu testus, pārbaudes? Kā likt domāt, ka ir obligāti veikt automašīnas tehnisko pārbaudi reizi gadā un tāpēc ir vēl svarīgāk veltīt laiku, lai veiktu ikgadējo veselības pārbaudi sev pašam. Cilvēkiem nepatīk iet pie ārsta, bet viņi labprāt paņemtu brīvu dienu no darba.
Tāpēc tika attīstīta ideja, ka katru gadu ikviens cilvēks Latvijā, kas ir vecāks par 40 gadiem, ir tiesīgs saņemt vienu brīvu dienu no darba, lai pievērstu uzmanību savai veselībai. To var izmantot divos veidos: piedaloties vēža skrīninga programmās vai apmeklējot ģimenes ārstu. Eksistē jau esoša sistēma, kas pastāv, ziedojot asinis Latvijā. Pēc asins ziedošanas var saņemt vienu brīvu dienu no darba. Šo ideju var pārņemt, lai motivētu sabiedrības līdziesaisti primārā veselības aprūpē.
Iespējams, ideja par brīvdienu šķiet pārāk traka, taču skaitļi ir graujoši. Potenciālais iekšzemes kopprodukta zaudējums no vienas brīvdienas būtu apmēram 100 miljoni, kas ir daudz mazāk salīdzinājumā ar to, cik daudz līdzekļu valsts tērē neatbildīgu cilvēku ārstēšanā.
Katru gadu Latvija zaudē 1,1 miljardus potenciālā IKP ieguvuma priekšlaicīgu nāvju dēļ no kardiovaskulārām slimībām un vēža. Salīdzinājumam – aizsardzības budžets 2025. gadā ir apmēram 1,7 miljardi. (FM, 2024)
Ar steigu ir nepieciešams veicināt veselībpratību un stiprināt primāro veselības aprūpi Latvijā. Šādas brīvdienas ieviešana uzlabos pirmāro un sekundāro profilaksi t.sk. slimību agrīnu diagnosticēšanu, ilgtermiņā samazinās veselības aprūpes izmaksas un uzlabos potenciāli veselīgi nodzīvotos mūža gadus.
Ne tikai katram pašam vajag laikus iet pie ārsta, bet katram šo rindu lasītājam vajag, lai arī citi laikus iet pie ārstiem, jo resursu visiem un visam nekad nepietiks. Rīt katram var atklāt vēzi, bet ārsti būs aizņemti ar pacientiem, kuriem jau ir vēzis vēlīnā stadijā, ko varēja novērst, to agrīni atklājot.
Tagad jaunās speciālistes ideju ir prezentējušas Veselības ministrijā ministram Hosamam Abu Meri (JV), parlamentārajam sekretāram Artjomam Uršuļskim, Veselības aprūpes departamenta direktorei Sanitai Jankai, valsts sekretāra vietniekam finanšu jautājumos Borisam Kņiginam. Sarunas laikā tika akcentēts, cik svarīgi ir saglabāt veselību sabiedrība un kā tā ietekmē pilnīgi visas nozares, taču arī secināts, ka šādai idejai būtu ļoti daudz pretinieku. Svarīgi ir visas iesaistītās puses izglītot un rosināt domāt ilgtermiņā. Sarunas laikā abas puses vienojās, ka veselībpratība ir sākumpunkts, ar kuru var ievirzīt sabiedrības domu maiņu, ka veselība ir svarīgs aspekts katra cilvēka dzīvē - katram par to ir jārūpējas, nevis jāgaida valsts atbalsts saslimšanas gadījumā. Uzlabojumi un risinājumi ir rodami kopīgi starpnozaru ceļā. Līdz tam Kristīne un Līva apņemas aktīvi strādāt pie sabiedrības izglītošanas par veselībpratību.
No 11. oktobra līdz 1. decembrim 2024. gadā norisinājās astotā Future Leaders Academy, kuru īsteno Ieva Birka, Dr.sc.pol. Akadēmijas laikā 20 jauniešiem no dažādām nozarēm, sākot ar medicīnu un beidzot ar inženierzinātnēm, ir iespēja satikt un diskutēt ar dažādiem cilvēkiem, nozares ekspertiem un iedvesmas personām, kā arī kopīgi strādāt pie idejas Latvijas attīstībai un iedzīvotāju labklājībai.
Kristīne Grīnberga ir starptautiskās pārvaldības un diplomātijas maģistra strudiju studente Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas ANO Jauniešu delegātu programmas koordinatore. Līva Vita Kaufmane ir ar maģistra grādu molekulārajā bioloģijā un šobrīd mācās medicīnu RSU un interesējas par endokrinoloģiju. Abas meitenes grupā tika iedalīties pēc izlozes principa. Katra no savas nozares, viņas atrada ideju, kura uzvarēja un kura ir vitāli svarīga Latvijas iedzīvotājiem.
Atsauces uz datiem:
- Eurostat. 2022. Healthy life years statistics.
- SPKC. 2023. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022.
- OECD. 2023. Latvija: Valsts veselības pārskats 2023.
- Finanšu ministrija. 01.07.2024. Valsts budžets 2025. gadam.
