Janvārī Latvijā sākās aktīvas diskusijas par klātienes darba atjaunošanu valsts pārvaldē un Saeimā, izraisot plašu sabiedrības rezonansi un rosinot parakstu vākšanu vietnē manabalss.lv par attālinātā darba saglabāšanu. Pieredze un darbinieku apmierinātības mērījumi apliecina attālinātā darba priekšrocības, taču rodas jautājums – cik lielā mērā šīs atziņas tiek ņemtas vērā, plānojot valsts pārvaldes nākotni, un vai tiek meklēts līdzsvars starp tradīcijām un mūsdienīgiem darba modeļiem?
Skaļi vārdi bez skaidra plāna
Kopš paziņojuma par attālinātā darba beigām šīs tēmas aizstāvji cenšas mazināt publiskās kaislības, piedāvājot dažādas atrunas. Viens no spilgtākajiem Valsts kancelejas atkāpes plāniem – pilnīga pāreja uz klātienes darbu nav iespējama visās iestādēs. Tiek solīts arī meklēt elastīgākus risinājumus vecākiem ar maziem bērniem. Tomēr konkrētība izpaliek, un valstsvīru komunikācija vairāk līdzinās kakofonijai, nevis skaidram vēstījumam sabiedrībai, kulminējot ar “inovatīvo” veidu, kā tika pasniegta ideja par DOGE (Department of Government Efficiency) izveidi Latvijā. Joprojām nav skaidrs, kas patiesībā motivē šo lēmumu — vai tās ir bažas par produktivitāti, grūtības pieņemt lēmumus, zems socializēšanās līmenis vai sabiedrības uzticības trūkums valsts pārvaldei? Pēdējais gan ir krasā pretrunā ar nesenajām apmierinātības aptaujām, kas liecina par pretējo tendenci.
Lai gan kopš Covid-19 pagājuši pieci gadi, tā ietekme uz darba organizāciju joprojām ir jūtama. Pandēmija paātrināja valsts pārvaldes digitalizāciju, attīstīja e-pakalpojumus un nostiprināja attālinātā darba kultūru, nodrošinot iestāžu darbības nepārtrauktību un veicinot turpmāku digitalizāciju. Vai atteikšanās no attālinātā darba patiešām stiprinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un veicinās produktivitāti, vai, gluži pretēji, radīs jaunus izaicinājumus?
Vairāki ieguvumi vienā risinājumā
Darbinieku mentālās veselības jautājumi arvien biežāk nonāk darba devēju dienaskārtībā, savukārt tās pasliktināšanās kļūst par vienu no nopietnākajiem izaicinājumiem. Pētījumu uzņēmuma Kantar aptauja liecina, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju pēdējos gados ir saskārušies ar izdegšanu un depresiju. Vienlaikus pētījumi un darba vides novērojumi apliecina, ka elastīgs darba režīms, arī iespēja strādāt ārpus biroja, daudzos gadījumos ne tikai veicina produktivitāti un darbinieku lojalitāti, bet arī mazina stresu. Tas ir īpaši nozīmīgi uz introversiju vērstiem cilvēkiem, kuriem klusums un miers ir neaizstājams resurss efektīvam darbam – pretstatā atvērtā tipa birojiem, kur koncentrēties var būt sarežģīti. Turklāt novērots, ka attālinātā darba dēļ ir samazinājies arī īslaicīgo darba nespējas lapu skaits. Protams, ne visas profesijas ļauj strādāt attālināti, un ir situācijas, kur klātienes darbs ir efektīvāks, piemēram, radošajās ideju apmaiņās, stratēģiskajās sanāksmēs vai specifiskās tikšanās reizēs.
Ja darbinieku mentālā veselība nav pietiekams arguments, attālinātajam darbam ir arī būtiski praktiski un finansiāli ieguvumi. Samazinās izdevumi par biroja telpu īri, enerģijas patēriņu un ikdienas uzturēšanu. Šogad daļai uzņēmumu jāsniedz pārskati par ilgtspējas iniciatīvām, tai skaitā konkrētiem plāniem CO₂ pēdas samazināšanai. Mazāks transporta lietojums nozīmē arī mazāku kaitīgo izmešu daudzumu, kas veicina videi draudzīgāku uzņēmējdarbību. Samazinās arī biroja atkritumi, tostarp papīra patēriņš un vienreizlietojamo materiālu izmantošana. Finansiāli gudra politika un darbinieku labbūtība vairs nav pretmeti – tie kļūst par savstarpēji pastiprinošiem faktoriem, kas veicina ilgtspējīgu, efektīvu un darba ņēmējiem pievilcīgu darba vidi.
Izeja no darba tirgus bezizejas
Jau tagad katrs trešais Latvijas uzņēmums saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus, un darbaspēka trūkums kļūst arvien akūtāks. Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka līdz 2030.–2040. gadam Latvijā būtiski pietrūks augsti kvalificētu speciālistu zinātnes, inženierzinātņu, veselības aprūpes un citās nozarēs, kā arī vidējās kvalifikācijas profesiju pārstāvju, piemēram, būvniecībā un individuālo pakalpojumu sektorā3. Šādos apstākļos uzņēmumiem ir kritiski svarīgi stiprināt konkurētspēju un kļūt saistošākiem potenciālajiem darbiniekiem. Elastīgs darba modelis, īpaši attālināta darba iespējas, izvirzās kā izšķirošs faktors darba ņēmēju izvēlē. Piemēram, valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieku internetaptauja rāda, ka 67% darbinieku to uzskata par būtisku kritēriju4. Uzņēmumi ar elastīgiem darba nosacījumiem var piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus speciālistus, vienlaikus paplašinot talantu loku bez papildu izdevumiem par relokāciju un biroja uzturēšanu. Šāda pieeja ļauj uzņēmumiem efektīvāk konkurēt globālajā tirgū, nodarbinot augstākās klases profesionāļus neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, kā arī sekmējot sabalansētāku reģionu attīstību.
Pašreizējie amatpersonu izteikumi par klātienes darba atjaunošanu ir pretrunā ar Ministru kabinetā 2023. gadā apstiprināto Valsts pārvaldes modernizācijas plānu, kas paredz viedas darba vides izveidi, ietverot arī attālinātā darba saglabāšanu. Neskaidra stratēģija un komunikācijas trūkums rada jautājumus par šī lēmuma patieso mērķi. Efektīvai sistēmai būtisks ir vienots kvalitātes un pārvaldības standarts, nevis mehāniska darba organizācijas vienādošana. Lēmumam par darba formātu jāpaliek iestāžu vadītāju kompetencē, pielāgojot to specifiskām vajadzībām. Bez rūpīgas izvērtēšanas klātienes darba atjaunošana var izvērsties par organizatorisku katastrofu ar negatīvām sekām. Lai izvairītos no šāda scenārija, nepieciešama visaptveroša darba organizācijas analīze, kas balstīta uz konkrētiem mērķiem, skaidru stratēģiju un efektīvu komunikāciju, iekļaujot arī DOGE redzējumu, ja šāda struktūra tiešām tiks izveidota. Pretējā gadījumā klātienes darba modelis drīz piedzīvos katastāzi, jo darba tirgus un darbinieku prasības nepielūdzami virzās uz elastīgākiem risinājumiem.
Autore ir sabiedrisko attiecību konsultante
1 2024. gada pētījumu un konsultāciju kompānijas Kantar veiktais pētījums par Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem
2 2024. gada janvārī uzņēmuma Eco Baltia pasūtīts un sabiedriskās domas pētījumu centra Norstat veikts pētījums, telefoniski uzrunājot 700 uzņēmumu
3 Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums “Par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm”
4 Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieku internetaptauja
Pagaidām nav neviena komentāra