Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Janvārī Latvijā sākās aktīvas diskusijas par klātienes darba atjaunošanu valsts pārvaldē un Saeimā, izraisot plašu sabiedrības rezonansi un rosinot parakstu vākšanu vietnē manabalss.lv par attālinātā darba saglabāšanu. Pieredze un darbinieku apmierinātības mērījumi apliecina attālinātā darba priekšrocības, taču rodas jautājums – cik lielā mērā šīs atziņas tiek ņemtas vērā, plānojot valsts pārvaldes nākotni, un vai tiek meklēts līdzsvars starp tradīcijām un mūsdienīgiem darba modeļiem?
Skaļi vārdi bez skaidra plāna
Kopš paziņojuma par attālinātā darba beigām šīs tēmas aizstāvji cenšas mazināt publiskās kaislības, piedāvājot dažādas atrunas. Viens no spilgtākajiem Valsts kancelejas atkāpes plāniem – pilnīga pāreja uz klātienes darbu nav iespējama visās iestādēs. Tiek solīts arī meklēt elastīgākus risinājumus vecākiem ar maziem bērniem. Tomēr konkrētība izpaliek, un valstsvīru komunikācija vairāk līdzinās kakofonijai, nevis skaidram vēstījumam sabiedrībai, kulminējot ar “inovatīvo” veidu, kā tika pasniegta ideja par DOGE (Department of Government Efficiency) izveidi Latvijā. Joprojām nav skaidrs, kas patiesībā motivē šo lēmumu — vai tās ir bažas par produktivitāti, grūtības pieņemt lēmumus, zems socializēšanās līmenis vai sabiedrības uzticības trūkums valsts pārvaldei? Pēdējais gan ir krasā pretrunā ar nesenajām apmierinātības aptaujām, kas liecina par pretējo tendenci.
