Uzņēmēju DNS: manas pieredzes ceļojums

  • Astra Šepa
  • 12.02.2025.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Par to, ka Latvijai ir kritiski vajadzīga uzņēmējdarbības un tās vides attīstība, runāts ir daudz – aktuāla ir Latvijas konkurētspēja pasaules tirgos, valsts un cilvēku ilgtermiņa labklājības izaicinājumi. Manuprāt, tikpat svarīgi ir sabiedrībā patiesi novērtēt uzņēmēju pienesumu, kā arī veicināt cilvēku, it sevišķi jauniešu vēlmi startēt uzņēmējdarbībā, kas nenoliedzami saistīta arī ar drosmi un uzdrīkstēšanos.

Mana bērnība noritēja padomju laikos, taču mani vecāki, pēc profesijas inženieri, jau tolaik bija uzņēmēji. Tikai gadiem ejot, sapratu, ka dzīvot šādā uzņēmējdarbības gēna, uzdrīkstēšanās un arī smaga darba burbulī ir bijusi privilēģija. Acīmredzot tāpēc arī profesionālo gājumu esmu izvēlējusies tādu, kur plecu pie pleca strādāt kopā ar uzņēmējiem, mācīties un iedvesmoties no viņiem un, cerams, reizēm iedvesmot arī viņus. Esmu palīdzējusi augt un attīstīties astoņiem uzņēmumiem Latvijā un eksporta tirgos gan padomes, gan valdes priekšsēdētājas vai locekles lomās. Nesen man bija iespēja vēlreiz apkopot savas domas gan par uzņēmējdarbības nozīmi, gan arī to, ko esmu savas pieredzes ceļojumā izpratusi par uzņēmējiem un viņu DNS.

Kļūšana par uzņēmēju ir neracionāls lēmums

Forbes publicētie dati liecina, ka 90% jauno biznesu nonāk stagnācijā vai neizdodas. Šo pašu apliecina arī privātā kapitāla fondi – no 10 investīcijām jaunuzņēmumos jācer, ka viena atpelnīs pārējo 9 radītos zaudējumus. Bet – kā atzīst grāmatas Bagātais tētis, nabagais tētis autors Roberts T. Kijosaki: "Cilvēki, kuri izvairās no neveiksmes, izvairās arī no panākumiem." Lai gan riskants, šis lēmums, iespējams, var būt dzīves labākais, ienesīgākais un svētīgākais. Uzņēmējiem parasti piemīt augstāka riska tolerance jeb vēlme uzņemties risku nekā cilvēkiem vidēji. Viņi redz iespējas tur, kur citi redz izaicinājumus.

 “Kāpēc ne?”, nevis “Kāpēc “nē””

Tas, kas mums, Latvijai kopumā, ir ļoti nepieciešams – drosme, uzņēmība un pārliecība. Manā skatījumā Latvijas uzņēmēji ir mūsu lielie varoņi, kas būtu jāizceļ un jāgodina līdzīgi kā mūsu pasaules līmenī izcilie sportisti un kultūras jomas pārstāvji. Uzņēmumi, jo īpaši eksportējošie, ir tie, kas nodrošina Latvijas izaugsmi, veicina inovācijas un rada jaunas darba vietas. Latvijā ir ļoti daudz fantastisku veiksmes stāstu: Mikrotīkls, LGOI, Printful un Printify, Latvijas Finieris un daudzi citi. Taču īpaši svarīgs ir arī ikviens Latvijas mazais uzņēmums, jaunuzņēmums. Tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir ekonomikas mugurkauls.

Iedzimtība vai vide?

Lai gan daudz pētīts, vai uzņēmēja gēnu nosaka iedzimtība vai vide, vienprātīga atbilde nav atrasta. Taču, ja iedzimtību mēs ietekmēt īsti nevaram, labā ziņa ir tā, ka no zināma vecuma mēs varam paši veidot un izvēlēties savu vidi. Uzņēmējdarbības ceļā ir svarīgi meklēt vidi un cilvēkus, kas iedvesmo un liek gribēt ko vairāk. Vidi, kur gūt savam biznesam praktiskas zināšanas. Piemēram, Latvijā ir fantastiskas tehnoloģiju uzņēmēju komūnas – StartSchool, StartUp House. Tāpat ir arī visdažādāko nozaru asociācijas. Apkārtējā vide un laika gaitā izveidotais domu biedru loks ir ārkārtīgi svarīgs.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Idejas ir svarīgas, bet to izpilde ir daudz svarīgāka

Ar 8 miljardiem pasaules iedzīvotāju ir ļoti ticami, ka līdzīga ideja, visticamāk, būs ienākusi prātā lielam skaitam cilvēku. Tāpēc daudz biežāk par ideju svarīgāka ir sagatavotība, ieguldītais darbs, neatlaidība. Arī sadarbība - daloties ar ideju, to daudzos gadījumos var krietni labāk notestēt, turklāt, iespējams, atrast līdzgaitniekus vai klientus.

Svarīga panākumu atslēga ideju īstenošanā ir arī finanšu ciparu pārzināšana, kas ne visiem ir mīļi. Mūsdienu ātrajā informācijas apritē gan arvien vairāk runā par riska uzņemšanos bez datiem – eksperimentējot un riskējot. Taču mana atziņa ir, ka nevar pieņemt pareizus lēmumus ar nepareiziem datiem vai tad, ja datu nav vispār. Lielākoties uzņēmējiem būtu vērtīgi vairāk ieguldīties finanšu plānošanā, lai varētu audzēt savu biznesu.

Cerēt uz veiksmi un neatkāpties

Bieži vien uzņēmējdarbībā ir svarīga tāda nekontrolējama parādība kā veiksme. Tā nereti ir noteicošais panākumu faktors. Pilnīgi noteikti ir virkne uzņēmumu vai uzņēmēju, kuri ir vienādi gudri, ieguldījuši līdzvērtīgu darbu, bet vienam paveicies vairāk nekā citiem. Lai gan mēdzam piešķirt izšķirošāku nozīmi dažādiem praktiskiem faktoriem, bieži vien, diemžēl vai par laimi, daudz ko gan dzīvē, gan arī uzņēmējdarbībā izšķir sakritība vai veiksme.

Taču te atkal jāatgriežas pie punkta par uzņēmēju vēlmi un spēju uzņemties risku un kļūdas. Bieži vien veiksmīgi uzņēmēji gluži vienkārši ir mēģinājuši daudz vairāk reižu nekā citi, un kādā no reizēm viņiem ir paveicies. Ir tāds izplatīts teiciens - nesauciet mani par veiksmīgu, esmu izgāzies vairāk reižu nekā jūs esat mēģinājuši.

Kopības sajūta jeb labi uzņēmēji mīl cilvēkus

Juris Žagars vienā pasākumā brīnišķīgi pateica: “Jums jāiemīl jūsu klients.” Droši vien ikviens no mums zina, cik labi ir justies sadzirdētam, saprastam, saņemt īpašu, tieši jums piemērotu attieksmi. Tāpat sadarbības spējas ar cilvēkiem ir ļoti svarīgas, lai veidotu un motivētu komandu. Un, lai saprastu citus, bieži vien ir jāsāk ar sevis labāku izpratni.

Vēl cilvēkiem nepieciešama kopības un piederības sajūta, proti, mēs visi gribam būt daļa no kā lielāka. Gandrīz vienmēr uzņēmumu attīstībai un komandas motivācijai ir svarīga iedvesma, ka ar ieguldīto darbu mēs darām ko labu citiem – klientiem, sabiedrībai, valstij vai visai pasaulei. Tas pats attiecas arī uz klientiem.

Noslēgumā jāsaka, ka, gadiem ejot, esmu sapratusi, ka savu dzīves filozofiju laikam esmu aizņēmusies no Nike saukļa “Just do it”. Manuprāt, šī ir ļoti raksturīga iezīme jebkuram uzņēmējam – kādā brīdī ir jāveic uzticības lēciens un jālec. Un ja jūs ar savu uzņēmējdarbību varēsiet padarīt pasauli par labāku vietu, tas noteikti būs bijis tā vērts.

 

Autore ir Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dace Tauriņa

Alga nav tikai cipars, tas ir cieņas jautājums

Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. 2025. gadā minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. Šogad tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.

Viedoklis Toms Nāburgs

Latvijas pirmais hibrīdparks iezīmē jaunu posmu valsts enerģētikas attīstībā

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Viedoklis Edgars Čerkovskis

Aiz cipariem ir īsti bērni, vai Latvijā ir apdraudētas skolas – sociālie uzņēmumi?

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas  pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Viedoklis Juris Grišins

Baltijas obligāciju tirgus – izaugsmes un diversifikācijas izaicinājumi

Daudz jau runāts par to, ka pēdējo gadu laikā obligācijas kļuvušas par nozīmīgu finansējuma piesaistes instrumentu Baltijas valstīs, taču mazāk par to, ka Latvijā šī izaugsme koncentrējas ap patēriņa kreditēšanas un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem. Tas liek uzdot jautājumus, kādas ir iespējas šajā tirgū izveidot diversificēt obligāciju portfeli?

Jaunākajā žurnālā