Uzņēmēju DNS: manas pieredzes ceļojums

  • Astra Šepa
  • 12.02.2025.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Par to, ka Latvijai ir kritiski vajadzīga uzņēmējdarbības un tās vides attīstība, runāts ir daudz – aktuāla ir Latvijas konkurētspēja pasaules tirgos, valsts un cilvēku ilgtermiņa labklājības izaicinājumi. Manuprāt, tikpat svarīgi ir sabiedrībā patiesi novērtēt uzņēmēju pienesumu, kā arī veicināt cilvēku, it sevišķi jauniešu vēlmi startēt uzņēmējdarbībā, kas nenoliedzami saistīta arī ar drosmi un uzdrīkstēšanos.

Mana bērnība noritēja padomju laikos, taču mani vecāki, pēc profesijas inženieri, jau tolaik bija uzņēmēji. Tikai gadiem ejot, sapratu, ka dzīvot šādā uzņēmējdarbības gēna, uzdrīkstēšanās un arī smaga darba burbulī ir bijusi privilēģija. Acīmredzot tāpēc arī profesionālo gājumu esmu izvēlējusies tādu, kur plecu pie pleca strādāt kopā ar uzņēmējiem, mācīties un iedvesmoties no viņiem un, cerams, reizēm iedvesmot arī viņus. Esmu palīdzējusi augt un attīstīties astoņiem uzņēmumiem Latvijā un eksporta tirgos gan padomes, gan valdes priekšsēdētājas vai locekles lomās. Nesen man bija iespēja vēlreiz apkopot savas domas gan par uzņēmējdarbības nozīmi, gan arī to, ko esmu savas pieredzes ceļojumā izpratusi par uzņēmējiem un viņu DNS.

Kļūšana par uzņēmēju ir neracionāls lēmums

Forbes publicētie dati liecina, ka 90% jauno biznesu nonāk stagnācijā vai neizdodas. Šo pašu apliecina arī privātā kapitāla fondi – no 10 investīcijām jaunuzņēmumos jācer, ka viena atpelnīs pārējo 9 radītos zaudējumus. Bet – kā atzīst grāmatas Bagātais tētis, nabagais tētis autors Roberts T. Kijosaki: "Cilvēki, kuri izvairās no neveiksmes, izvairās arī no panākumiem." Lai gan riskants, šis lēmums, iespējams, var būt dzīves labākais, ienesīgākais un svētīgākais. Uzņēmējiem parasti piemīt augstāka riska tolerance jeb vēlme uzņemties risku nekā cilvēkiem vidēji. Viņi redz iespējas tur, kur citi redz izaicinājumus.

 “Kāpēc ne?”, nevis “Kāpēc “nē””

Tas, kas mums, Latvijai kopumā, ir ļoti nepieciešams – drosme, uzņēmība un pārliecība. Manā skatījumā Latvijas uzņēmēji ir mūsu lielie varoņi, kas būtu jāizceļ un jāgodina līdzīgi kā mūsu pasaules līmenī izcilie sportisti un kultūras jomas pārstāvji. Uzņēmumi, jo īpaši eksportējošie, ir tie, kas nodrošina Latvijas izaugsmi, veicina inovācijas un rada jaunas darba vietas. Latvijā ir ļoti daudz fantastisku veiksmes stāstu: Mikrotīkls, LGOI, Printful un Printify, Latvijas Finieris un daudzi citi. Taču īpaši svarīgs ir arī ikviens Latvijas mazais uzņēmums, jaunuzņēmums. Tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir ekonomikas mugurkauls.

Iedzimtība vai vide?

Lai gan daudz pētīts, vai uzņēmēja gēnu nosaka iedzimtība vai vide, vienprātīga atbilde nav atrasta. Taču, ja iedzimtību mēs ietekmēt īsti nevaram, labā ziņa ir tā, ka no zināma vecuma mēs varam paši veidot un izvēlēties savu vidi. Uzņēmējdarbības ceļā ir svarīgi meklēt vidi un cilvēkus, kas iedvesmo un liek gribēt ko vairāk. Vidi, kur gūt savam biznesam praktiskas zināšanas. Piemēram, Latvijā ir fantastiskas tehnoloģiju uzņēmēju komūnas – StartSchool, StartUp House. Tāpat ir arī visdažādāko nozaru asociācijas. Apkārtējā vide un laika gaitā izveidotais domu biedru loks ir ārkārtīgi svarīgs.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Idejas ir svarīgas, bet to izpilde ir daudz svarīgāka

Ar 8 miljardiem pasaules iedzīvotāju ir ļoti ticami, ka līdzīga ideja, visticamāk, būs ienākusi prātā lielam skaitam cilvēku. Tāpēc daudz biežāk par ideju svarīgāka ir sagatavotība, ieguldītais darbs, neatlaidība. Arī sadarbība - daloties ar ideju, to daudzos gadījumos var krietni labāk notestēt, turklāt, iespējams, atrast līdzgaitniekus vai klientus.

Svarīga panākumu atslēga ideju īstenošanā ir arī finanšu ciparu pārzināšana, kas ne visiem ir mīļi. Mūsdienu ātrajā informācijas apritē gan arvien vairāk runā par riska uzņemšanos bez datiem – eksperimentējot un riskējot. Taču mana atziņa ir, ka nevar pieņemt pareizus lēmumus ar nepareiziem datiem vai tad, ja datu nav vispār. Lielākoties uzņēmējiem būtu vērtīgi vairāk ieguldīties finanšu plānošanā, lai varētu audzēt savu biznesu.

Cerēt uz veiksmi un neatkāpties

Bieži vien uzņēmējdarbībā ir svarīga tāda nekontrolējama parādība kā veiksme. Tā nereti ir noteicošais panākumu faktors. Pilnīgi noteikti ir virkne uzņēmumu vai uzņēmēju, kuri ir vienādi gudri, ieguldījuši līdzvērtīgu darbu, bet vienam paveicies vairāk nekā citiem. Lai gan mēdzam piešķirt izšķirošāku nozīmi dažādiem praktiskiem faktoriem, bieži vien, diemžēl vai par laimi, daudz ko gan dzīvē, gan arī uzņēmējdarbībā izšķir sakritība vai veiksme.

Taču te atkal jāatgriežas pie punkta par uzņēmēju vēlmi un spēju uzņemties risku un kļūdas. Bieži vien veiksmīgi uzņēmēji gluži vienkārši ir mēģinājuši daudz vairāk reižu nekā citi, un kādā no reizēm viņiem ir paveicies. Ir tāds izplatīts teiciens - nesauciet mani par veiksmīgu, esmu izgāzies vairāk reižu nekā jūs esat mēģinājuši.

Kopības sajūta jeb labi uzņēmēji mīl cilvēkus

Juris Žagars vienā pasākumā brīnišķīgi pateica: “Jums jāiemīl jūsu klients.” Droši vien ikviens no mums zina, cik labi ir justies sadzirdētam, saprastam, saņemt īpašu, tieši jums piemērotu attieksmi. Tāpat sadarbības spējas ar cilvēkiem ir ļoti svarīgas, lai veidotu un motivētu komandu. Un, lai saprastu citus, bieži vien ir jāsāk ar sevis labāku izpratni.

Vēl cilvēkiem nepieciešama kopības un piederības sajūta, proti, mēs visi gribam būt daļa no kā lielāka. Gandrīz vienmēr uzņēmumu attīstībai un komandas motivācijai ir svarīga iedvesma, ka ar ieguldīto darbu mēs darām ko labu citiem – klientiem, sabiedrībai, valstij vai visai pasaulei. Tas pats attiecas arī uz klientiem.

Noslēgumā jāsaka, ka, gadiem ejot, esmu sapratusi, ka savu dzīves filozofiju laikam esmu aizņēmusies no Nike saukļa “Just do it”. Manuprāt, šī ir ļoti raksturīga iezīme jebkuram uzņēmējam – kādā brīdī ir jāveic uzticības lēciens un jālec. Un ja jūs ar savu uzņēmējdarbību varēsiet padarīt pasauli par labāku vietu, tas noteikti būs bijis tā vērts.

 

Autore ir Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā