Mums jāspēj aizstāvēties!

Komisāre Henna Virkunena skaidro, kā Eiropas Komisijai sokas cīņā ar sociālo tīklu kaitējumu

Tehnoloģiskā neatkarība, drošība un demokrātija Eiropas Savienībā — šie trīs «karstie kartupeļi» ir somu politiķes Hennas Virkunenas atbildībā kopš decembra, kad viņa jaunajā Eiropas Komisijā kļuva par priekšsēdētājas izpildvietnieci. Virkunena ieņēmusi dažādus ministru amatus Somijas valdībā, bet kopš 2014. gada bijusi Eiropas Parlamenta deputāte. Tagad viņas redzamākais cīņas lauks ir Digitālo pakalpojumu akta ieviešana — ES mērojas spēkiem ar globālām soctīklu platformām, kuru slepenie algoritmi kļuvuši par draudu godīgām vēlēšanām. Eiropas raidorganizācija ARTE par to janvāra beigās intervēja komisāri Briselē sadarbībā ar vairāku valstu neatkarīgiem medijiem, tajā skaitā žurnālu Ir.

Kopš gada sākuma platformas X un Īlona Maska vārds dominē publiskās diskusijās. Kāda ir aktuālā situācija ar EK izmeklēšanām?
Šobrīd ir kopumā desmit izmeklēšanas par lielajām platformām, kas neievēro visus Digitālo pakalpojumu akta noteikumus. Platforma X bija pati pirmā, pret kuru Eiropas Komisija sāka izmeklēšanu pirms nedaudz vairāk kā gada. Sākotnējais iemesls bija teroristu satura izplatīšana. Jūlijā publicējām pirmos provizoriskos secinājumus. Ceru, ka ļoti drīz varēsim pabeigt izmeklēšanas pirmo daļu, bet tehniskā komanda joprojām strādā.

Vai tas, ka Masks vairs neslēpj simpātijas pret Eiropas galēji labējām partijām, kaut ko maina izmeklēšanā?
Eiropā mums, protams, ir vārda brīvība. Bet lielām platformām, kā Facebook, Instagram, X, TikTok, ir jāizvērtē un jāsamazina sistēmiskie riski, ko tās rada vēlēšanu procesiem, pilsoniskajām debatēm un cilvēku labklājībai. Visām platformām ir jāuzņemas atbildība. Un tieši to komisija izmeklē — kā platformas izvērtē un mazina šos riskus.

Daži likumdevēji pārmet komisijai dubultmorāli — tā ātri vērsās pret TikTok, bet attiecībā uz X stiepjat gumiju.
Šie gadījumi atšķiras, jo par X mums jau bija sākta izmeklēšana un gada laikā tās apjoms ir paplašinājies. Janvāra vidū pieņēmu lēmumu, ka nosūtīsim vēl jaunus jautājumus X un padziļināsim izmeklēšanu. Bet TikTok gadījumā nebija aktīvas izmeklēšanas, tāpēc komisija decembrī nolēma to sākt saistībā ar vēlēšanu riskiem [Rumānijā].

Saprotu, ka likumdevēji prasa ātru rīcību. Bet jāatceras, ka visiem mūsu lēmumiem vajag stingru juridisko pamatojumu un ir jāsavāc pierādījumi. Tas prasa laiku.

Vairāku valstu līderi ir lūguši komisiju rīkoties, lai arī platformu īpašnieki uzņemtos atbildību par to, kas notiek viņu tīklos. Vai tas iespējams pašreizējā likumu ietvarā vai nepieciešams to vēl stiprināt?
Digitālo pakalpojumu akts stājās spēkā tikai nedaudz vairāk kā pirms gada. Manuprāt, akts ir ļoti līdzsvarots un spēcīgs regulējums, mums ir visi būtiskie instrumenti. Taču akta būtība ir tāda, ka pašām platformām ir jāievieš procedūras un jārīkojas, lai novērtētu riskus un tos mazinātu, kā arī nodrošinātu savas darbības caurskatāmību. Komisija nav tā, kas izlemj, kā platformām būtu jāvada savas sistēmas.

Piemēram, viens no jautājumiem — pēc kādiem principiem platformu lietotājiem tiek rādīts ieteiktais saturs? Visām platformām ir problēmas ar to, pērn neatkarīgs audits konstatēja, ka lietotājiem nav skaidrs, kāpēc viņiem tiek ieteikts noteikts saturs.

Meta paziņojusi, ka atsakās no faktu pārbaudītājiem, — vai viņi drīkst atkāpties no savām saistībām?
Eiropā visām tiešsaistes platformām ir jāievēro mūsu noteikumi. Mēs nesakām, ka platformām ir jāizmanto faktu pārbaudītāji, bet tām ir jābūt izveidotai sistēmai, lai netiktu izplatīta dezinformācija.

Meta ir apstiprinājusi, ka Eiropā turpinās izmantot faktu pārbaudītājus. X ir cita sistēma, viņi izmanto kopienas piezīmes Eiropā. Abi veidi ir iespējami. Svarīgākais, lai platformas cīnās pret dezinformāciju un arī naida runu. Visām platformām ir šīs saistības Eiropā.

Mēs runājam par regulāciju, taču attiecībā uz inovācijām ASV un Ķīna ir tālu priekšā. Kā ES varētu atgriezties sacensībā?
Taisnība, pastāv milzīga inovāciju plaisa, mēs atpaliekam. Tomēr Eiropai ir arī savi trumpji. Mums Eiropā ir labākie pētnieki, ja runa ir par mākslīgo intelektu, kvantu tehnoloģijām, arī pusvadītājiem. Mums ir ļoti spēcīgi jaunuzņēmumi. Ļoti spēcīga tradicionālā rūpniecības bāze. Tas, ka vēlamies panākt taisnīgu, drošu un demokrātisku vidi arī attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem, dod ļoti labas iespējas inovācijām. Taču mums ir jāsamazina birokrātija.

Vai nevajag arī lielākas investīcijas?
Jā, noteikti vajadzīgi lielāki ieguldījumi. Publiskais finansējums tehnoloģijām Eiropā ir diezgan labā līmenī, bet problēma ir privātais finansējums — mums ir grūti piesaistīt riska kapitālu un privātās investīcijas. Tur mums nākotnē jābūt pievilcīgākiem.

ASV prezidents nesen paziņoja par 500 miljardu dolāru investīcijām, nupat redzējām DeepSeek panākumus Ķīnā. Kur salīdzinoši esam mēs?
Esmu pārliecināta, ka šajā jomā varam būt ļoti konkurētspējīgi. Jā, ASV plāno ļoti lielas privātas investīcijas. Taču Ķīnas piemērs parāda, ka ar daudz mazāku naudu var gūt lielus panākumus. Tāpēc esmu pārliecināta, ka varam būt ļoti sekmīgi, jo pašlaik ieguldām lielu naudu — ne jau simtiem miljardu, bet tomēr — mūsu superdatoros. Ja piešķiram šo skaitļošanas jaudu mūsu jaunuzņēmumiem, kas bieži vien ir ļoti mazi, bet ar labām idejām, mēs varam apvienot mūsu spēcīgo nozari un gūt lielus panākumus. Ne vienmēr ir jāiegulda milzīgi līdzekļi, jo tehnoloģijas attīstās ļoti strauji.

Jūsu pienākumos ietilpst arī demokrātijas stiprināšana. Kā mums rīkoties, redzot situācijas attīstību Krievijā, ASV, Ķīnā?
Ir izšķiroši svarīgi, ka aizstāvam savas vērtības un demokrātiju. Pašlaik pret mums tiek vērsts uzbrukums. Pret mūsu vēlēšanu procesiem, mūsu sabiedrībām. Tāpēc mums ir jāstiprina sabiedrības noturība. Runa ir par cilvēkiem — jārūpējas par izglītību, digitālajām prasmēm, medijpratību. Arī par to, lai mums būtu neatkarīgi mediji. Jo citādi, ja izglītības līmenis būs zems, ja nebūs brīvu mediju un cilvēki tikai sekos informācijai sociālajās platformās, tur ir ļoti viegli izplatīt propagandu un kaitēt sabiedrībai. Tāpēc mums jāiegulda cilvēkos.

Vārda brīvība ir viens no demokrātijas pīlāriem. Masks un citi amerikāņu tehnoloģiju giganti sludina totālu izteiksmes brīvību. Vai Eiropa spēj aizstāvēt savu vārda brīvības izpratni?
ASV priekšstats par vārda brīvību ir citāds nekā Eiropā. Eiropā tā ir viena no pamatvērtībām, bet vienlaikus jālīdzsvaro ar citām brīvībām — piemēram, nedrīkstam aizskart cilvēku privātumu vai izplatīt naida runu. Tātad vārda brīvībai ir robežas. Un dalībvalstīs ir ļoti skaidri noteikts, kas ir likuma pārkāpums. Arī attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem mēs ievērosim tos pašus principus — kas ir nelikumīgs sabiedrībā, tas ir nelikumīgs arī tiešsaistē.

Tomēr kopš Trampa inaugurācijas dzird baumas, ka varētu notikt darījums — Eiropa piekāptos Digitālo pakalpojumu akta piemērošanā, lai izbēgtu no muitas tarifiem.
Digitālo pakalpojumu akts ir balstīts uz mūsu pamatvērtībām, jo vēlamies drošu, taisnīgu un demokrātisku vidi. Nevar būt tā, ka digitālajā pasaulē mums nav noteikumu vai ir pavisam citi noteikumi nekā sabiedrībā, jo tā ir tik svarīga mūsu ikdienas dzīves un ekonomikas daļa. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs — ikvienam, kas veic uzņēmējdarbību Eiropā, jāievēro mūsu noteikumi. Tāpat kā mūsu uzņēmumi ievēro vietējos noteikumus citās pasaules malās.

Tātad nevaram kaulēties par muitas tarifiem uz vērtību rēķina?
Protams, par daudzām lietām vienmēr var risināt sarunas, bet mūsu vērtības nav apspriežamas.

Vai tiešām? Trampa inaugurācijā redzējām tehnoloģiju oligarhus plecu pie pleca ar ASV valdību, daži pat kļuvuši daļa no tās. Vai mēs varētu slēgt X vai citu platformu, kā pērn izdarīja Brazīlija, un sagaidīt, ka viņi ievēro mūsu noteikumus?
Veidojot Digitālo pakalpojumu aktu, mūsu mērķis nebija slēgt kādu platformu. Ideja ir tāda, ka mēs definējam noteikumus un tie jāievēro visiem, kas vēlas sniegt pakalpojumus Eiropā. Tāpēc tagad strādājam ar platformām, izmeklējam to atbilstību. Vienlaikus notiek arī dialogs. Janvārī visas lielās platformas apņēmās ievērot mūsu kodeksu pret naida runu. Notiek arī pozitīvas lietas, bet diskusijas ar platformām vienmēr ir smagas.

Vai esat sazvanījusies ar Masku vai citiem platformu vadītājiem?
Nē, neesmu personīgi runājusi ar platformu īpašniekiem. Mūsu juristu komandas veic izmeklēšanu, viņu juristu komandas atbild — tas notiek šādā līmenī.

Noslēgumā — vai Eiropas liberālā demokrātija joprojām ir pievilcīga citām pasaules daļām?
Manuprāt, liela daļa cilvēku pasaulē vēlētos dzīvot tā, kā Eiropā. Mūsu dzīvesveids mums pašiem ir jāaizsargā un jāaizstāv. Vienlaikus saprotot, ka mēs to nespēsim izdarīt, ja nebūsim konkurētspējīgi. Tāpēc ir tik svarīgi ieguldīt līdzekļus mūsu konkurētspējā, lai arī nākotnē varam dzīvot labklājīgi.

Kā ES cīnās?

Pērnvasar Eiropas Komisija guva pirmo uzvaru cīņā ar soctīklu platformām. Aprīlī sāktā izmeklēšana par TikTok lojalitātes programmu, kurā komisija saskatīja atkarību risku lietotāju veselībai, augustā beidzās ar ķīniešu piekāpšanos, platforma pārtrauca šīs lojalitātes programmas darbību Eiropā. Ja TikTok mēģinās lēmumu apiet, saņems sodu. Soda naudas var sasniegt līdz pat 6% no globālā apgrozījuma.

Pārējās Komisijas izmeklēšanas joprojām turpinās. Pret X ierosinātas divas pārbaudes — viena par zilo autentifikācijas zīmju maldinošu lietojumu, kā arī datu un reklāmas sistēmas necaurskatāmību, bet otra daudz nopietnāka — par trūkumiem naida runas ierobežošanā un kopienas piezīmju sistēmā.

Kopš aprīļa turpinās arī izmeklēšana par Facebook un Instagram īpašnieka Meta politiku attiecībā uz maldinošām reklāmām un politisko saturu.

Jaunākā pārbaude sākta decembrī — par TikTok pārkāpumiem saistībā ar prezidenta vēlēšanu ietekmēšanu Rumānijā, kur masīva kampaņa šajā platformā deva pēkšņus panākumus prokremliskam prezidenta kandidātam.