Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Līdz pat pagājušajai nedēļai šis gads solījās apstrādes rūpniecībai būt mērenu uzlabojumu laiks – lai arī turpināsim peldēt drīzāk pret straumi, taču sasniegsim labākus rezultātus nekā 2024. gadā, kad ražošana samazinājās par 2,6%. Ražošanas pieaugums 2025. gadā joprojām ir ticamākais scenārijs, taču pasaules ekonomika ieiet arvien lielākas nenoteiktības ērā.
ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par 25% ievedmuitas tarifu lielākajai daļai Kanādas un Meksikas preču, kā arī 10% tarifiem importam no Ķīnas. Tāpat ir sniegts skaidrs mājiens, ka kārta pienāks arī Eiropai. Ziemeļamerikas valstu uzņēmēji jau sūdzas par neziņu – vai pasākumi būs spēkā tikai dažas dienas vai pastāvīgi, kas ļoti traucē pieņemt lēmumus ilgtermiņā.
Tarifu paaugstināšana pati par sevi nebija pārsteigums, taču notikušais pārliecinoši iekļaujas prognožu spektra pesimistiskajā galā. To apliecina arī finanšu tirgu reakcija, kuriem naivumu nevarētu pārmest, un spēcīgi viļņojas gandrīz viss – valūtu tirgi, procentu likmes, akciju indeksi.
Ietekme uz pasaules ekonomiku būs ļoti daudzveidīga un kopumā nelabvēlīga. Ir skaidrs, ka pat tarifu drīzas atcelšanas gadījumā šim notikumam būs ilglaicīgas sekas.
Piemēram, uzņēmēji ņems vērā, ka eksports uz ASV būs saistīts ar paaugstinātu risku, tātad vēlēsies augstāku atdevi no savām investīcijām, attiecīgi cenšoties iekasēt no pircējiem ASV augstāku cenu.
Šiem tarifiem būs ietekme arī ārpus Ziemeļamerikas, un dažas izpausmes var būt Latvijai ļoti svarīgas. Ja Kanādas kokzāģētavām vairs nebūs izdevīgi pārdot savus produktus ASV, tās centīsies eksportēt uz Eiropu, sagādājot lielāku konkurenci mūsu ražotājiem. Šiem produktiem un daudziem citiem sagaidāms cenu pieaugums ASV, bet cenu kritums visā pārējā pasaulē.
Valūtu tirgos jau ir redzams krass Kanādas un Meksikas valūtu kritums. Eiro kurss ir pazeminājies no 1,0492 dolāriem par eiro pirms nedēļas līdz 1,0248 šodien. Tas nedaudz palīdzēs mūsu ražotājiem konkurēt. Vēl ticamāka ir kļuvusi kursa pazemināšanās zem paritātes jeb viens dolārs par vienu eiro. Par to nebūtu īpaši jāuztraucas, līdz šim zemākais eiro kurss bija 84 ASV centi par eiro 2001. gadā, tas nekādu krīzi neizraisīja, inflācija eirozonā tajā brīdī bija mērena.
Tajā pašā laikā jāsecina, ka atsevišķas šī notikuma izpausmes var būt patīkamas. Eirozonā procentu likmes strauji krīt, piemēram, Vācijas divgadīgā likme ir samazinājusies no 2,278% ceturtdien līdz 2,041%. Tātad vēl straujāk samazināsies parādu apkalpošanas izmaksas. Sagaidāmais Euribor likmju līmenis gada beigās ir pazeminājies no apmēram 2% pirms nedēļas līdz ~1,8% šobrīd.
Lai arī mūsu ražotāji kārtējo reizi sāk gadu ar bažām par nākotni, vismaz varam priecāties par to, ka pērnā gada nogalē situācija uzlabojās. Apstrādes rūpniecībā decembrī pret novembri bija pat visai straujš kāpums, par 2,2%, pieaugumam gada griezumā sasniedzot 3,2%, kas ir labākais rādītājs vairāk nekā divu gadu laikā.
Decembra dati “noapaļo” pērnā gada kopējo stāstu, kura galvenie punkti ir:
- Pārtikas pārstrādē ražošanas apjoms gandrīz nemainījās (0,2%), bet ir redzams mērens paātrinājums gada beigās, pateicoties investīcijām jaudu palielināšanā;
- Arī kokapstrādei klājas viduvēji (-0,3%), taču tā diezgan strauji iziet no krīzes, ko radīja produktu cenu kritums 2022. gada otrajā pusē. Ražošana 4. ceturksnī gada griezumā pieauga par 4,4%.
- Inženierijas nozares (metālu ražošana, apstrāde, mašīnbūve un elektronika) pārdzīvo krīzi, ko izraisījis pārdošanas tirgu vājums, ko savukārt nosaka vispārējā ekonomiskā situācija eksporta tirgos, pandēmijas laika krājumu pārmērības u.c. faktori. Gada kopējais rezultāts elektronikā, iekārtu ražošanā un autobūvē ir kritums par padsmit procentiem. Pretēji pārējām divām lielajām nozarēm, situācija gada gaitā pasliktinājās, autobūvē kritums decembrī pārsniedza pat 30%.
Mazākajām nozarēm kopumā 2024. gadā klājās diezgan labi, tās daļēji kompensēja ar metāliem saistīto nozaru kritumu. Aizpērn dziļas krīzes māktā poligrāfija auga par 7,4%, ķīmijas rūpniecība par 5,9%, bet papīra izstrādājumu ražošana par 3,5%. Nemetālisko minerālu jeb galvenokārt būvmateriālu ražošanā bija apakšnozaru starpā straujākais uzlabojums gada ietvaros, tajā caurmēra rezultāts bija +3,5%, bet decembrī sasniegts kāpums pat par 15,7%.
Autors ir bankas Luminor ekonomists
