Džimija Kārtera vērtībās balstītas ārpolitikas mantojums • IR.lv

Džimija Kārtera vērtībās balstītas ārpolitikas mantojums

17
Ar ASV karogu pārklāto bijušā valsts prezidenta Džimija Kārtera zārku karavīri 9.janvārī iznesa no Kapitolija ēkas, lai dotos uz valsts bērēm uz Vašingtonu. Foto - AP/Jose Luis Magana/Scanpix/LETA
Māris Graudiņš

Nereti ir izskanējis viedoklis, ka ārpolitikai ir jābūt balstītai pragmatiskā reālpolitikā, neiekļaujot ideālismu vai vērtības savos apsvērumos. Daži apgalvo, ka vērtības kā cilvēktiesības un citas starptautisko tiesību normas ieņem otro vietu aiz aukstasinīgajiem spēka aprēķiniem. Šie eksperti secina, ka ārpolitikā “nav tāda lieta kā progresīva ārpolitika – vai konservatīva ārpolitika”, bet vienīgi nemainīgas valsts intereses, kur vajadzības gadījumā pat jāmet līkumu ap starptautiskajām normām.

Šajā ziņā ASV prezidents Džimijs Kārters bija pretstats Donaldam Trampam. Atskatoties uz nesen aizsaulē aizgājušā Kārtera (1977 – 1981) paveikto, kļūst labi redzams, ka ārpolitika tomēr var būt ne tikai vērtībās balstīta, bet arī sekmīga. Turklāt vērtību akcenti var visnotaļ atšķirties no tradicionālas ārpolitikas, kas iestigusi cēlu, bet trafaretu saukļu vienveidībā.

Tuvie Austrumi un miers

Globālā skatījumā Kempdeividas vienošanās, samierinot ienaidniekus Izraēlā un Ēģiptē un pārtraucot Izraēlas okupāciju Sīnaja pussalā, bija Kārtera ārpolitikas augstākais sasniegums. Viņš arī bija pirmais ASV prezidents, kurš atbalstīja Palestīnas valsts izveidi. Tomēr Kārters nespēja ievirzīt Izraēlas politiku tālredzīgākās sliedēs, domājot par tās palestīniešu teritoriju okupāciju. Pirms 18 gadiem, būdams Nobela prēmijas laureāts, bijušais prezidents pārmeta Izraēlai palestīniešu “briesmīgu apspiešanu, vajāšanu un aparteīda politiku” Rietumkrastā.

Kārters apzinājās, ka taisnīgs miers ir būtiska vērtība, kuras labā ir vērts pašaizliedzīgi strādāt. Šodien, izņemot globālās klimata pārmaiņas, vislielāko kaitējumu videi var nodarīt karš. Ekocīds Ukrainā un Gazas totālā iznīcināšana ir skaudri apliecinājumi tam, ka ne velti Eiropas Savienības līguma primārais mērķis ir “miers”.

PSRS: cilvēktiesības un bruņojumu kontrole

Prezidenta Kārtera laikā stingra PSRS atturēšanās politika mijās ar cilvēktiesību aizstāvību un apņēmību – pirmo reizi pēdējo 150 gadu laikā – neiesaistīt ASV bruņotos spēkus ārzemju konfliktos. Vienlaikus viņš atbalstīja ofensīvo ieroču ražošanu un jaunas paaudzes raķešu izvietošanu Eiropā, tādejādi dodot skaidru signālu Padomju Savienībai. Tomēr Kārters, kā bijušais ASV zemūdeņu virsnieks, arī apzinājās nepieciešamību kontrolēt kodolieročus, parakstot SALT II līgumu ar PSRS par kodollādiņu ierobežošanu.

Šodienas kara apstākļu gaisotnē nav populāri runāt par bruņojuma kontroli. Arī 2020. gadā, kad kopā ar Frīdriha Ēberta fondu rīkoju konferenci par bruņojuma kontroli Baltijas jūras reģionā, skeptiķi apšaubīja šādas diskusijas lietderīgumu. Toties, līdz ar Krievijas agresiju Ukrainā redzam, ka kodolieroču draudi vairs nav “melnais gulbis” un tie ir kļuvuši par faktoru, ko drošības politikai ir jāņem vērā. Diemžēl šie draudi arī lika Baidena administrācijai pārāk piesardzīgi dozēt bruņojuma atbalstu Ukrainai.

Laikā, kad kodolieroču skaits Krievijā un ASV ir gandrīz trīskāršojies kopš SALT II līguma, ir palielinājusies arī iespēja, ka notiek nejaušs uzbrukums. Jau aukstā kara laikā piedzīvojām divas dokumentētas epizodes, kurās PSRS virsnieki neizpildīja kļūdainas instrukcijas palaist kodolieroču uzbrukumu uz ASV. Tāpēc aprēķins, ”jo mazāk, jo labāk”, vēl ir spēkā. Un “jo tālāk” – arī. Diemžēl patlaban kodolieroči Kaļiņingradā atrodas tikai 70 km no mūsu robežas un visdrīzāk būtu NATO uzbrukuma mērķis konflikta gadījumā ar Krieviju. Neaizmirstam: radioaktīvi vēji mēdz pūst no rietumiem.

1970-tajos gados baltiešu disidenti Ints Cālītis, Lagle Pareka un citi aicināja uz plašu kodolieroču brīvu zonu Baltijas jūras telpā, lai spertu pirmo soli Baltijas valstu noņemšanai no ASV pretuzbrukuma mērķu kartes. Vienlaikus šāds solis būtu piešķīris atsevišķu statusu denuklearizētām Baltijas republikām.

Pēc Ukrainas kara vērtībās balstīta ārpolitika varētu apsvērt dažādus reģionālus kodolieroču ierobežojumu variantus kā daļu no Latvijas un ES/NATO drošības politikas. Skaidrs, ka jebkādiem ierobežojumiem pārsvarā būtu simboliska saspīlējuma mazināšanas nozīme, bet vecais aforisms – “Kamēr diplomāti runā, lielgabali klusē” – ir vērā ņemams. Viena starptautisko attiecību definīcija mieram ir, ka “nav karš” (“the absence of war”). Arī Kārters to iegaumēja.

Kārteru mēdz atcerēties par nespēju atgūt Irānas revolucionāru sagūstītos ASV ķīlniekus, bet daudzi ir piemirsuši, ka tieši Kārters aktualizēja stingru aizstāvību PSRS – arī Latvijas – disidentiem un noslēdza savu prezidentūru, piesakot boikotu Maskavas olimpiādei pēc padomju agresijas Afganistānā.

Kad Eiropas Parlaments cilvēktiesību pārkāpumu dēļ aicināja valstu vadītājus nepiedalīties Ķīnas 2008.gada un 2022.gada olimpiādes atklāšanas ceremonijās, Latvijas prezidenti un Ārlietu ministrija ignorēja šos aicinājumus, lai gan solidaritātes izpausme, pasīvi nosodot netaisnīgas represijas, nebūtu nozīmīgi kaitējusi mūsu attiecībām ar ĶTR.

Savukārt principiālai nostājai var būt liels spēks. Čehijas prezidents Vāclavs Havels reiz atzina, ka, atrodoties ieslodzījumā, Kārtera politika viņu iedvesmoja un ka tā esot “likusi PSRS zaudēt savu pašpārliecību”. No tā varam secināt, ka arī cilvēktiesības var būt daļa no pragmatiskas ārpolitikas ar reālu ietekmi.

Kārters kā kristietis saprata piedošanas spēku. Viņš piešķīra amnestiju tiem, kuri Vjetnamas kara laikā bija izvairījušies no iesaukšanas ASV armijā.

Ietekmes sfēras un reputācijas kapitāls

Izsludinot ārpolitiku, kam vienīgā vērtība ir ASV intereses, Tramps ir paziņojis par iespējamu Panamas kanāla zonas atkārtotu pārņemšanu. Savukārt tieši Kārters bija tas, kurš, spītējot sabiedriskai domai, sāka likvidēt daļu no ASV koloniālā mantojuma, atdodot kanālu panamiešiem. Tādejādi viņš būtiski stiprināja ASV reputāciju Rietumu puslodē. Tā ir pamācība, ko ir vērtīgi iegaumēt visām lielvalstīm, veidojot attiecības savās iedomātās ietekmes sfērās. Jau Trampa pirmajā valdīšanas laikā izskanēja draudi iebrukt Venecuēlā, kas būtu atkārtojis vairākkārtējās ASV intervences Dienvidamerikā, izmantojot savas varas pozīcijas.

Tie valstu vadītāji, kas ignorē starptautisko normu konvencijas, riskē zaudēt savu spēju piesaistīt atbalstu savas valsts politikai. Tādejādi ASV morālās autoritātes pagrimums pēc Irākas kara padarījis koalīciju veidošanu demokrātisko spēku atbalstam arvien grūtāku. Mūsu ANO pārstāvniecības vadītāja Sanita Pavļuta-Deslandes to plašāk raksturojusi: “Mums liels izaicinājums (..) saglabāt plašo atbalstu Ukrainai un Krievijas nosodījumu, it īpaši ņemot vērā, kā attīstās diskusijas Tuvajos Austrumos.”

Ķīna, zaļā politika un mazas valstis

Vēl citā jomā redzam, ka Ričards Niksons uzsāka tuvākas attiecības ar komunistisko Ķīnu, bet tas bija Kārters, kurš nodibināja pilna apjoma diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku. Vienlaikus viņš arī aicināja vairot reliģiskās brīvības Ķīnā, pieprasot tās valdībai normalizēt kristīgās ticības statusu. Šodien gan redzam, ka arvien totalitārāka Ķīnas vara apspiež gan kristiešus, gan faluņgun reliģiju, gan uiguru musulmaņus u.c. Reliģiskās domas brīvība arī ir nostiprināta ES pamatlīgumos.

Kamēr Kārtera laikā zaļai politikai vēl nebija tik liela ārpolitiska nozīme, viņa rūpes par cilvēciskumu politikā ir pamats tam, kāpēc ir jāvirza ES Zaļo kursu neatkarīgi no tā, vai sabiedrības vairākums to pieprasa. Tīrs gaiss un klimata pārmaiņu izraisīto plūdu un vētru novēršana arī ir daļa no tālredzīgas vērtību ārpolitikas. Šo politiku ir jāprot vadīt, nevis tikai sekot pūļa vairākumam, kas iebilst pie pirmajām neērtībām vai pakalpojumu sadārdzināšanās pazīmēm.

Mazas valstis kā Islande, tai pirmajai atzīstot Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu de iure, ir pierādījušas, ka principiāla politika, atsaucoties uz starptautisko likumu normām, kāda tā bija arī Kārteram, var stiprināt valsti, nevis to vājināt. Mēs varam pateikties ASV prezidentam, ka viņš pasaulei atgādināja šo patiesību. Tiesa, viņa pretinieki to izmantoja, lai nozākātu Kārtera ārpolitiku kā vārgulīgu. Taču garākā vēstures nogrieznī redzam, cik pozitīvs ir bijis šīs politikas “sausais” atlikums, pat dodot grūdienu PSRS iziršanai.

Arī Latvijai ir iespējams spēcīgāk paust vērtības ārpolitikā. Tādas, kas ar savu konsekvenci vairo mūsu un Eiropas drošību.

 

Autors ir politologs (Čikāgas Universitāte), Brīvības un solidaritātes fonda valdes loceklis

Komentāri (17)

Artūrs Ozols 11.01.2025. 12.45

Mūsdienu ASV un ,var teikt , XX gadsimta kapitālisma pasaule , šobrīd atrodas būtisku situācijas izmaiņu priekšā . Ik dienu dzirdam skanam teikumu par to , ka ASV šī brīža pretinieks ir Ķīna un Vašingtonas uzmanība koncentrējas uz Klusā okeāna reģionu . Patiesi , Āzijas IKP summa ir pārsniegusi 42,7 triljonu dolāru skaitli , kamēr ASV gadā tie bija 27,36 triljoni $ , bet ES27 – 19,2 triljoni . SVF IKP izskaitļojums starptautiskajos dolāros (PPP) ir vel uzkrītoši satraucošāks . Ķīnas IKP PPP vienībās ir 37,07 triljoni dolāru , ASV – 29,17 triljoni dolāru . Atsevišķas pozīcijas ir Latvijā nepierasti dīvainas . Ķīna Savienotajās Valstīs ir pārdevusi gadā kopā preces par 501 miljardu $ , elektroniku par – 124,52 miljardiem , tehniku ,kodoltehniku , katlus par – 88.89 miljardiem , transportlīdzekļus bez dzelzceļa tehnikas par – 11,26 miljardiem $ , dzelzceļa tehniku , lokomotīves par – 1,18 miljardiem $ (!!!) . Mēbeles un apgaismojuma līdzekļus par 30,66 miljardiem dolāru , apģērbu par 18,56 miljardiem $ , zāles par 2,2 miljardiem $ . Pasaules tirgū Ķīna gadā ir realizējusi elektronikas izstrādājumus par 700 miljardiem dolāru , seko Honkonga , Ķīnas ekonomiskā zona – 160 miljardi $ , tad D-Koreja – 150 miljardi $ ,ASV devums ir 170 miljardi dolāru . Eiropas valstīm elektronikas tirdzniecībā priekšā ir Taivāna ,Singapūra un pat Vjetnama . Nule ASV presē pazibēja 9 lpp. raksts par kvantu datoriem. Izrādās Ķīna to izstrādei atvēlējusi 15 miljardus $ , bet ASV tikai 3,7 miljardus dolāru . Aprakstot kvantu datortehnikas pārākumu par tradicionālajiem – 1 -0 – tipa datoriem , autors izsaka satraukumu par to , ka šie datori ,ja ķīnieši būs pirmie , atļaus tiem burtiski mēneša laikā uzlauzt pilnīgi visu valstu šī brīža kriptogrāfiju , proti , visu šifrēto . Un tad Trampa pretenzijas pret citām NATO valstīm . procenti no IKP ir neizteiksmīgi. ASV raksta , ka ASV izdod 2767 $ uz 1 iedzīvotāju gadā ,bet ES27 tikai – 726 $ uz 1 iedzīvotāju gadā !!! Piemetu ka Latvijā , šogad tie būs ap 833 eiro uz 1 cilvēku . Patiesi ,kāpēc štatu iedzīvotājiem jāapmaksā mūsu aizsardzība ? Ja esam studējuši kā notika vēsturiskie pārkārtojumi pasaulē gadsimtu gaitā , jādomā , ka šī gadsimta nākošajās desmitgadēs var sākties jauni teritoriālās iekārtas un citi politiska rakstura pārkārtojumi .

+2
-1
Atbildēt

1

    Artūrs Ozols > Artūrs Ozols 12.01.2025. 11.19

    Lai domātu par to ,kas un kā būs turpmāk , uzskatu ,ka jāieskatās vismaz 500 gadu vēsturē . Atskaites punkts parasti ir 1517.gads ,gads ,kad Martins Luters esot oktobra beigās pienaglojis pie Vitenbergas baznīcas durvīm savas 95 tēzes. 1617.gadā šo notikumu atzīmēja kā protestantisma simtgadi . No mūsdienu skata punkta , manuprāt , tēzēs ir jāizceļ vismaz 2 būtiskākie momenti , prasība pārtraukt baznīcā piekopto baznīcas dažādo atļauju izpirkšanu , faktiski tā laika korupciju , un vel svarīgāka prasība, lasīt sprediķus – vāciski . Atzīmēsim ,ka katoļu baznīca tolaik sprediķoja dienas garuma – latīniski . Turpmākajos gados Protestantu baznīca ,kur sprediķus lasīja jau vāciski un vēlāk xx gs. , dažādu mazo valstu valodās, sprediķošana jau notika sestdienās un svētdienās . Vēsturiski šis ir periods kuru sauc par Apgaismības un Reformācijas laikmetiem . Te iekļaujas Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmets, Amerikas atklāšana un pakāpeniska tās kolonizēšana ,bet no 1750.g. jau runājam par rūpnieciska laikmeta parādīšanos un attīstību. 19.gs. – 1800-tie gadi ir rūpnieciskā laikmeta un būtisku politisko pārkārtojumu laikmets.

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Sskaisle > Artūrs Ozols 12.01.2025. 20.31

    Nū … laikam Gūtenberga izgudrojums tomēr bija svarīgāks. Cilvēku izglītošana saņēma nekad agrāk nepieredzētus izglītības pieauguma apmērus. Un visi Luteri, Hobsi, Voltēri utt. , tie visi nāca pēc tam.
    Es domāju, ka tas vilciens ir aizgājis. Noklausījos podkāstu – kāds šveicietis stāsta, ka geits – microsoft ieguldot miljardus MI vaditas informācijas meklēšanas – manipulēšanas sistēmā. Ka MI lietošanu neviens neuzspiedīs, bet cilvēki – tāpat kā šobrid paši debilizē savu tautu, deekonstruē nacionālas valstis, dzimumums, ģimenes institūciju, jā, ka cilveki paši labprātāk izvelēsies MI piedāvāto informāciju, nevis meklēs kādu patiesību, kuru visas tās pusdebilizētās masas tāpat ignorēs.

    Vēl – klausījos, ko ekperti spriež par demokrātiju Vācijā. Tur Habeks – enerģijas ministrs, 3 gadu laikā pieteicis policijai vairāk kā 30 tkt sūdzību par viņam izteiktu ( viņu aizvainojošu) kritiku. Ministrs, ar superpriviliģētu stāvokli sabiedrībā, nevis komunicē ar sabiedrību, nevis skaidro savus amatpersonas lēmumus, bet būtībā virza sabiedrību uz bezierunu pakļaušanos.

    Un kā ir pie mums? Mēģini norādīt, ka Latviju ir izpostījusi korupcija, politiķu bezatbildība, netaisnīgums, tā tu uzreiz esi valsts apmelotājs. Ja tā, tad nestāstiet, ka Krievija vai Ķīna ir totalitāras. Tad mēs esam tikpat un vēl totalitārāka valsts.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Artūrs Ozols > Artūrs Ozols 12.01.2025. 11.51

    Ieskats 500 gadu vēsturē ir nepieciešams , lai varētu uztvert ASV jaunievēlētā prezidenta Trampa pēdējās nedēļās izskanējušās norādes – pretenzijas uz Grenlandi , pat Kanādu . Par ko runa ? Par spēka politikas atgriešanu uz mūsdienu politiskas dzīves skatuves. Faktiski tieša koloniālisma laikmeta spēka politikas pārcelšana zinātniski – tehniskas revolūcijas un demokrātijas laikmetā . Bet pēc būtības tā ir bijis vienmēr ,stiprākais allaž ir mēģinājis diktēt un kontrolēt notikumu gaitu . Tikai pirms 100 gadiem ,pēc I PK sabruka 4 monarhijas , Vācijas ,Austroungārijas , Krievijas un Osmaņu impērijas . Ja 1914.g. uz pasaules kartes bija 49 valstis ,tad pēc 1918.gada un II PK mūsdienās uz kartes ir 196 valstis . Ieskaitot 1918.gadā dibināto Latviju . Un šobrīd ,kad pasaulē sāk parādīties Ķīnas un Āzijas dominantes pazīmes, ASV domājot par savas varenības saglabāšanu , meklē variantus un izsaka iespēju apvienot Ziemeļameriku un Grenlandi. Teritoriāli ASV ir 9,833 miljoni kvadrātkilometru ,Kanāda pat lielāka 9,985 miljoni kvkm , Grenlande – 2,166 miljoni kvkm . Kopā – 21,984 miljoni kvkm ! Teritorija būtu lielāka par Krievijas – 17,075 miljoniem kvkm (!!!) IKP pat grūti salīdzināt , tie būtu nepini 30 triljoni pret 2,3 triljoniem dolāru . Ķīna – 17,79 triljoni dolāru . Trampa vīzijām nebūt nav maza nozīme noteiktu spēku uzskatos par mūsdienu pasauli.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Ilze Graudiņa 11.01.2025. 14.11

Trampa ārpolitika ne tikai bojā ASV reputāciju, vairojot lejupslīdi kopš Irākas, bet neapdomīgie izteicienu par varas izmantošanu Grenlandē krietni apgrūtinās Krievijas tiesāšanu.
Eksprezidents Levits pir tā rūpīgi strādā, bet jāparvar iespaidu, ka “lūk, visi jau tā dara” (gatavi piesavināt citas teritorijas).

+1
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Ilze Graudiņa 12.01.2025. 20.43

    Es nekad neesmu pat domājusi, ka kāds varētu notiesāt putinu. jo ipaši mūsu politiķi un amatpersonas. viņi mūsu pašu bandītus nespēj notiesāt, nu tiesās putinu. smieklīgi.

    protams, es būtu par to, ka putinu aizvāc tikpat teatrāli kā savulaik bin ladenu, bet jādomā, ka to nedara, jo tas neko daudz nemainīs ilgstošakā perspektīvā

    jā un es nedomāju, ka Grendlandes pakļaušana būtu trampa paša ideja, es domāju, ka viņš jau ir paša idejām par vecu un stulbu

    tātad runa ir par globāliem spēlētājiem – tas black box un kas tik tur vēl nē

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Sskaisle 12.01.2025. 22.41

    black rock, protams,bet vai nav vienalga

    0
    0
    Atbildēt

    0

Artūrs Ozols 11.01.2025. 11.57

Pavadīju 3 stundas pie televizora un noskatījos aizgājušā bijušā ASV prezidenta Dž.Kartera ( 1924 -2024) visu bēru ceremoniju Vašingtonā . Ceremoniju , uz kuru bija ieradušies visi dzīvie bijušie ASV prezidenti , otrajā rindā tur sēdēja arī Tramps , bet pirmajā rindā atradās pašreizējais prezidents. Lai arī katedrālē , ceremonija bija uzsvērti laicīga , jo runātāju virkni atklāja aizgājušā mazdēls un arī citi runu teicēji, arī otrs mazdēls , nebija garīdznieki , kamēr kopumā ceremoniju vadīja garīdznieki . Acīs iekrita pirms ceremonijas intensīvās Trampa sarunas ar blakus sēdošo bijušo prezidentu Obamu .

0
0
Atbildēt

1

    Uldis.M42 > Artūrs Ozols 11.01.2025. 12.37

    Galīgi garām. Prezidents Tramps sarunājās ar pagaidām vēl esošo, kuram beidzas trešais prezidentūras termiņš. ASV un visa pasaule var būt laimīga, ka melnādainim neizdevās palikt vēl uz ceturto, jo zirgam ir skaidrs, ka vēl būdams viceprezis, Baidens jau bija nekāds, bet pēdējo četru gadu laikā vispār. Tāpēc jau Obama visus četrus gadus uzturējās Vašingtonā. Saprotams, arī ka vecā mauka Hariss, kas visu savu karjeru mūžā taisīja tikai caur gultu un, droši vien tāpat pabeidza arī augstskolu, nekāda prezidente nebūtu bijusi.
    Es jau reiz uzdevu jautājumu: kurš ir Baltā nama saimnieks. https://www.youtube.com/watch?v=QGRxVITBGOA Vēl mani interesēja, kā nosaukt video. Mans variants bija, Baidens: kurš man nomainīs pamperus?
    Es jūs apskaužu. Man nepietiek laika pat noskatīties Trampa tikšanos ar vēlētājiem un viņa intervijas, es pat nerijot alkoholu ne katru vakaru varu noskatīties filmu, drīzāk es to skatos divus vakarus. Ja mani uzturētu nodokļu maksātājs, kā piemēram Aidi Tomsonu, es būtu spiests noskatīties visus video ar Trampu, kurus skatījušies līdz pat miljardam un nekādā ziņā nestumtu latvietīšiem to visu CNN, NYT, WaPo kontekstā. Žurnālists ir atbildīgs par katru pateiktu vārdu un uz apsūdzēto sola vairs nevar novelt vainu uz citiem.
    Lielā psrs drauga Kartera bēru ceremonijas vietā es laika nosišanai labāk būtu paskatījies Tom & Jerry .

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu