cilvēktiesības




- Viedoklis
- 30.08.2024.
Cilvēktiesību aizskārumi un to novēršana finanšu nozares uzņēmumu lejupējā vērtību ķēdē


- Viedoklis
- 26.02.2025.
Cilvēktiesības krīzes laikā. Pārdomas Ukrainas kara trešajā gadumijā
Krīzes situācijas, tādas kā hibrīddraudi, bruņoti konflikti, dabas katastrofas, pandēmijas un ekonomiskās krīzes, nereti rada lielus izaicinājumus cilvēktiesību ievērošanā. Šādos apstākļos valstīm un starptautiskajai sabiedrībai jānodrošina, ka pamatbrīvības un tiesības tiek aizsargātas, pat ja situācija prasa drastiskus pasākumus.

- Viedoklis
- 10.01.2025.
Džimija Kārtera vērtībās balstītas ārpolitikas mantojums
Nereti ir izskanējis viedoklis, ka ārpolitikai ir jābūt balstītai pragmatiskā reālpolitikā, neiekļaujot ideālismu vai vērtības savos apsvērumos. Daži apgalvo, ka vērtības kā cilvēktiesības un citas starptautisko tiesību normas ieņem otro vietu aiz aukstasinīgajiem spēka aprēķiniem. Šie eksperti secina, ka ārpolitikā “nav tāda lieta kā progresīva ārpolitika – vai konservatīva ārpolitika”, bet vienīgi nemainīgas valsts intereses, kur vajadzības gadījumā pat jāmet līkumu ap starptautiskajām normām.

- Pasaulē
- 27.11.2024.
«Vai man būtu jāgaida, kamēr visi būs miruši?»
Starptautiskās Krimināltiesas galvenā prokurora Karīma Hana lēmums pieprasīt Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu aresta orderi tiek uzskatīts par vienu no pretrunīgākajiem šīs tiesas vēsturē. Intervijā viņš aizstāv lēmumu un brīdina par tiesas ietekmes iespējamo samazināšanos

- Aktuāli
- 24.10.2024.
Žurnāls: Kā izkļūt no paverdzināšanas palīdzēja e-pasts premjerministrei
Pēc e-pasta, ko viens no diviem indiešu pavāriem nosūtīja Latvijas premjerministrei Evikai Siliņai, izmeklētājiem izdevās atklāt gadījumu, kurā divi Indijas pilsoņi savervēti un piecus mēnešus piespiesti strādāt necilvēcīgos apstākļos restorānā Rīgas mikrorajonā Ziepniekkalnā. Žurnāls Ir sarunājās ar lietas prokuroru Aivaru Bergmani un skaidroja, kā ārzemnieki tiek savervēti darbam Latvijā, bet te nonāk gandrīz vergu stāvoklī.

- Viedoklis
- 30.08.2024.
Cilvēktiesību aizskārumi un to novēršana finanšu nozares uzņēmumu lejupējā vērtību ķēdē
ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (ANO Pamatprincipi) paredz, ka jebkuram uzņēmumam ir jāievēro cilvēktiesības. Tas prasa ieviest un īstenot tādas politikas, procesus un praksi, kas ļautu novērst un mazināt uzņēmuma negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām. Minētais attiecas arī uz finanšu nozares uzņēmumiem, piemēram, bankām, pensiju fondiem un aktīvu pārvaldītājiem. ANO Pamatprincipu gaidas tiek pārņemtas arī ES regulējumā.

- Pasaulē
- 01.04.2024.
VIDEO: Vai Eiropa drīkst deportēt patvēruma meklētājus uz Ruandu?
Apvienotās Karalistes pretrunīgais plāns sūtīt nelegālos robežšķērsotājus uz Ruandu iedvesmojis Eiropas Parlamenta lielāko - Tautas partiju, bet vai tas atbilst cilvēktiesībām? ES kons

- Pusdienās
- 28.02.2024.
- Alise Zita Zeidaka
Paraugprāva




- Intervija
- 08.02.2023.
Esmu lāsīte okeānā

- Komentārs
- 18.01.2023.
- Pauls Raudseps
Naids un tumsa

- Pusdienās
- 28.02.2024.
- Alise Zita Zeidaka
Paraugprāva
Ievu Raubiško no Gribu palīdzēt bēgļiem tiesā kā nelikumīgas robežšķērsošanas organizētāju. Vai valsts tā iebiedē cilvēktiesību aktīvistus?

- Viedoklis
- 13.09.2023.
Vai un kad Latvijai jāatzīst Krievijā pieņemti spriedumi?
Krievijas sāktais karš Ukrainā ir izgaismojis Krievijas politiskā režīma brutalitāti un cilvēktiesību pārkāpumus gan pašā Krievijā, gan ārpus tās. Pirmskara sadarbību ar Krieviju pārskata daudzas valstis, arī Latvija, un tas ir kļuvis ne vien par politiski, bet arī morāli aktuālu jautājumu. Vai, no vienas puses, atzīstot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, Latvija, no otras puses, tomēr var turpināt tāpat kā līdz šim apņemties sniegt tiesisko palīdzību, kas nepieciešama Krievijas tiesiskās sistēmas funkcionēšanai, un atzīt sev par saistošiem Krievijā pieņemtos spriedumus?

- Viedoklis
- 12.07.2023.
Lukašenko režīma līdzdalība kara noziegumos – bērnu deportācija no Ukrainas
Ar plašu rezonansi šā gada martā Starptautiskā krimināltiesa izdeva aresta orderi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un pilnvarotai pārstāvei bērnu tiesības jautājumos Marijai Ļvovai-Belovai par nelikumīgu bērnu deportāciju no okupētajām Ukrainas teritorijām [1].

- Karš Ukrainā
- 15.03.2023.
Kara balsis.* Tagad es dzīvoju labāku dzīvi
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainas pazīstamais cilvēktiesību aktīvists un jurists Masi Najems bija tuvu tam, lai beidzot baudītu mieru. Pēc bērnības, ko viņš pavadīja kara plosītajā Afganistānā, un iesaistīšanās kaujās Donbasā 2015.—2016. gadā Masi papūlējās, lai visu sāktu no baltas lapas.

- Intervija
- 08.02.2023.
Esmu lāsīte okeānā
2022. gada Nobela prēmijas laureāte Oleksandra Matvijčuka ekskluzīvā intervijā Ir stāsta par nepieciešamību sarīkot tribunālu Putinam un kāpēc cilvēktiesībām no jauna jāpiešķir nozīme

- Komentārs
- 18.01.2023.
- Pauls Raudseps
Naids un tumsa
Ārkārtas stāvoklis uz robežas ir arī iekšpolitiskās varas instruments
