Šis gads pagāja tik ātri, ka es pat nepaspēju nomest svaru.
Pie psihiatra atnāk Ziemassvētku vecītis: «Ziniet, arī es pats neticu savai eksistencei!»
Bērnībā mamma man pateica, ka Ziemassvētku vecītis neeksistē. Tagad es atmaksāju, paziņojot, ka ekstrasensu nav, horoskopi ir muļķības, bet reliģija — pilnīgas pasaciņas.
Vīrs: «Ko mūsu skapī dara Ziemassvētku vecītis?!»
Sieva: «Izpilda manas vēlēšanās.»
Ziemassvētku vecītis puisēnam: «Kādu dāvanu tu vēlies?»
«PlayStation».
«Vai vari līdz galam noskaitīt šo pantiņu?
Balta, balta ziema nāca —
Zīda svārki, zelta loki,
Vēl bij pāri pārkaisīti
Dimantiņa ...»
«Bumbiņas?»
«Pareizi! Lūk, tev būs dāvanā bumbiņa! Citādi visi grib tikai PlayStation, PlayStation…»
Mans tētis ļoti baidās no Ziemassvētku vecīša — ik reizi, kad viņš atnes dāvanas, tētis kaut kur ir noslēpies.
