Apmaldīties Vakaros

Liepājas teātra izrāde Rītausma Vakaros — detektīvs ar atsaucēm

Mākslā, tāpat kā dzīvē, mēdz būt svarīgi zināt, kur atrodies. Google karte rāda, ka Vakari atrodas Igaunijā, bet Rītausmas — Latvijā, Bauskas rajonā. Tāpēc, pirms esam paguvuši apmaldīties, vērts atzīmēt, ka dramaturga Klāva Meļļa un režisora Matīsa Budovska (viņš arī lugas līdzautors) izrāde Rītausma Vakaros pašlaik meklējama Liepājas teātrī. Un vispār — rītausma tur ir tikai viena.

Liepājas jaunais iestudējums nosaukts par izmeklēšanu divās daļās, un, lai arī krimiķu sižetu pieklājīgi cilvēki neatstāsta, kritiķiem reizēm nākas. Viss sākas, kad aktiera Rolanda Berķa atveidotais Izmeklētājs pie kafijas tasītes satiekas ar Kaspara Kārkliņa spēlēto Doktoru. Vārds pa vārdam, un no dzīves nogurušo Izmeklētāju uzvar profesionāla ziņkāre, un viņš dodas nevis uz kūrortu atpūtināt nervus, bet gan uz Vakariem, kur nogalināts Dzejnieks, ko atveido Mārtiņš Kalita. Vakaros kādreiz mita deviņi iedzīvotāji, bet Dzejnieka nāve iedzīvotāju skaitu neparastā kārtā ir nevis samazinājusi, bet palielinājusi. Un vispār — pamazām rodas aizdomas, ka notikušajam ar Izmeklētāju ir vairāk sakara, nekā varēja domāt.

Zināt, kur atrodies, ir svarīgi, tāpēc ieintriģētais skatītājs jābrīdina, ka Meļļa un Budovska luga principā nav latviešu versija par Midsomeru, pat ja tajā var saskatīt žanra klišejas. Vakaru iedzīvotāji sagaida Izmeklētāju atplestām rokām un visādiem noslēpumiem. Solisti (aktrise Agnese Jēkabsone), kas klīst par Vakariem liktenīgās sievietes gaitā, nesen ciema pašdarbības sieviešu grupā pārspējusi Mūziķe (aktrise Agnija Dreimane), kuras vīrs Padomnieks (Kaspars Gods) mēra atbūtnē pārņēmis vadību. Savukārt Skolotāja (Inese Kučinska) ar bažām gaida parādāmies savu laulāto draugu, paužot aizdomas, ka šoreiz viņu savaldīt nebūs tik viegli, kā izlabot vakarnieku pieļautās stila kļūdas. Policists (Gatis Maliks) visu pieraksta blociņā, bet šo intīmo informāciju atsakās izpaust. Viesnīcnieks (Edgars Ozoliņš) un Mantinieks (Hugo Puriņš) pārvietojas pārī un allaž šķiet iznirstam visnepiemērotākajos brīžos. Un tad jau vēl Bezdarbniece (Madara Kalna) un neesošos mazbērnus mūždien ciemos gaidošā Ausma (Anda Albuže), kurām notiekošajā ir kāda slēpta loma. Viņi visi zina to, ko Izmeklētājs (un kopā ar viņu skatītājs) vēl ilgi neapjautīs — ka mēs nemaz neatrodamies kriminālžanra darbā.

Un te nu gan kritiķe paklusēs, nelaupot skatīšanās prieku, tikai norādīs aptuvenās koordinātas, kurās mēģināt orientēties. Mellis un Budovskis radījuši dramaturģisku darbu, kas ir pārsātināts ar estētiskām atsaucēm. Teātra koordinātās var pieminēt absurdu, arī ekspresionismu un sirreālismu; tie, kuriem tuvāks kino, atcerēsies Robertu Vīni, Mārtinu Skorsēzi un Deividu Linču, un droši vien ne jau viņus vien. Izrādē realitāte patiešām ir šķietama, un patiesība ir jāmeklē kaut kur aiz tās.

Režisora Matīsa Budovska rokās estētiskie pavedieni savijušies blīvā audumā, kura stils ir vienkārši perfekts. Aktieri spēlē lieliski, virskārtas reālismu piesātinot ar smalkiem mājieniem par kādu citu realitāti. Kostīmu māksliniece Marta Treine varoņu raksturošanai asprātīgi izmantojusi apģērba klišejas. Scenogrāfa Kristapa Kramiņa telpa paver ceļu visādiem trikiem, kas «nostrādā» ar brīnuma spēku — gulta te spēj pārtapt dzērienu automātā, bet bārkstainās kulises aprij un izstumj izrādes varoņus kā no nebūtības. Komponists Edgars Mākens uzbur atmosfēru un spēlējas ar muzikāliem citātiem. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss telpu ietin te ļauni vēstošā tumsā, te izceļ spilgtos toņus kā pamatu skatuves bildēm. Šis nu reiz ir gadījums, kad visa komanda strādā vienam mērķim un skaistums nav tikai pašmērķis, bet arī jēdzieniski un emocionāli piepildīta zīme.

Atklātības vārdā gan jāatzīst, ka skatīties šo skaistumu ne viscaur ir ārkārtīgi interesanti. Personiski es vainoju absurda stilistiku, jo ar šo estētiku man ir sarežģītas attiecības — ļoti patīk idejas un rosinātās pārdomas, bet reti gadījies teātrī redzēt to baudāmi iestudētu. Tāpēc paliksim pie tā, ka izrāde vienkārši ir ļoti laba. (Labajam nav obligāti jābūt interesantam, pat ja tas neskādē.) Un varbūt arī ar potenciālu, jo par daudziem jokiem, kuri izrādes vakarā īsti nesasmīdināja, tagad atceroties iespurdzos. Kāpēc lai izrāde, satiekoties ar dzīvu skatītāju, neiemācītos šo potenciālu izmantot?

Katrā ziņā Liepājā jūs gaida baudījums. Noteikti intelektuāls un vizuāls, bet var gadīties — arī dzirkstoša prieka piepildīts. Pamaldīties Vakaros ir vērts.

ooooc

Rītausma Vakaros Liepājas teātrī. Nākamās izrādes 7. decembrī, 11. janvārī. 15—35 €.