Žurnāls: Kā izkļūt no paverdzināšanas palīdzēja e-pasts premjerministrei

  • Ir redakcija
  • 24.10.2024.
Lai gan Ziepniekkalnā strādājušais restorāns tagad ir slēgts, tur aizvien redzama tā izkārtne.
Foto — Baiba Litvina

Lai gan Ziepniekkalnā strādājušais restorāns tagad ir slēgts, tur aizvien redzama tā izkārtne. Foto — Baiba Litvina

Pēc e-pasta, ko viens no diviem indiešu pavāriem nosūtīja Latvijas premjerministrei Evikai Siliņai, izmeklētājiem izdevās atklāt gadījumu, kurā divi Indijas pilsoņi savervēti un piecus mēnešus piespiesti strādāt necilvēcīgos apstākļos restorānā Rīgas mikrorajonā Ziepniekkalnā. Žurnāls Ir sarunājās ar lietas prokuroru Aivaru Bergmani un skaidroja, kā ārzemnieki tiek savervēti darbam Latvijā, bet te nonāk gandrīz vergu stāvoklī.

Tadžikistāna, Uzbekistāna, Indija ir valstis, no kurām visbiežāk nāk cietušie. Pamatā tie ir vīrieši, kuri kādu laiku pirms tam strādājuši Krievijā, «kur gājis ir tā, kā ir gājis», stāsta biedrības Patvērums Drošā māja pārstāve Gita Miruškina. Piemēram, ja uz ielas aptur milicis un tev ir Tadžikistānas pase, nākas maksāt kukuļus, lai neaizturētu. Miruškina uzsver, ka ar šādu pieredzi šie cilvēki ierodas Latvijā un uzreiz notic, pietiek darba devējam pateikt: «mans brālēns strādā policijā, ja tu sūdzēsies, ar tevi būs cauri.» Nav pat fiziski jāiespaido, cilvēks notic un pakļaujas, «cilvēki to pieņem kā faktu, samierinās».

«Tie graši, ko viņiem atmet, ir daudz vairāk, nekā varētu nopelnīt pie sevis,» speciāliste skaidro. Piemēram, kādam no cietušajiem Tadžikistānā ir ģimene ar četriem bērniem, un viņš stāstījis: «Ja savā valstī varētu nopelnīt divus eiro dienā, es nekur nebrauktu.» Realitātē par 2000 eiro vērtu darbu viņš Latvijā saņem 200 eiro, bet ģimenes uzturēšanai ar to pietiek. «Tad iedomājieties, kāda tur ir nabadzība,» viņa saka, bet «mūsu negodīgie darba devēji no tā iedzīvojas.»

Pēdējā laikā uzturēšanās atļaujas ar tiesībām strādāt Latvijā izsniegtas vairākiem tūkstošiem imigrantu — vairāk nekā trīs tūkstoši ik gadu. Lielākā daļa viesstrādnieku ierodas no Uzbekistānas, Indijas, Ukrainas, Tadžikistānas, Baltkrievijas un strādā būvniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sfērā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Līdzīgi raksti

Rīgas domē nomainīsies aptuveni divas trešdaļas deputātu

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ievēlēti septiņi saraksti. Vislielāko balsu skaitu ieguva partija Latvija pirmajā vietā (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas Progresīvie un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti.

Aktuāli Ir redakcija

Pilnās "Ir" intervijas ar Rīgas mēra kandidātiem

Pirms Rīgas domes vēlēšanām žurnāls Ir uz lielo interviju uzaicināja četru populārāko sarakstu līderus.

Vilnis Ķirsis: Uzskatu to par principiālu cīņu

Jaunās Vienotības kandidāts Rīgas mēra amatam Vilnis Ķirsis uzskata, ka pēc vēlēšanām būšot tikai divi varianti. Ja Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Progresīvajiem būs vairākums, tās veidos koalīciju. Ja nebūs, varu Rīgā iegūs promaskaviskie spēki ar Šleseru priekšgalā. Ar Rīgas domes priekšsēdētāju sarunājāmies 2025. gada 22. maijā viņa kabinetā domē. Publicējam intervijas pilno versiju.

Ratnieks: Visiem gribas, lai kāds kaut ko sola

Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks izvairās vērtēt Aināru Šleseru un saka — koalīciju veidos tikai pēc vēlēšanām. Intervija notika 2025. gada 19. maijā Nacionālās apvienības birojā Vecrīgā. Publicējam intervijas pilno versiju.

Jaunākajā žurnālā