Žurnāls: Kā izkļūt no paverdzināšanas palīdzēja e-pasts premjerministrei

  • Ir redakcija
  • 24.10.2024.
Lai gan Ziepniekkalnā strādājušais restorāns tagad ir slēgts, tur aizvien redzama tā izkārtne.
Foto — Baiba Litvina

Lai gan Ziepniekkalnā strādājušais restorāns tagad ir slēgts, tur aizvien redzama tā izkārtne. Foto — Baiba Litvina

Pēc e-pasta, ko viens no diviem indiešu pavāriem nosūtīja Latvijas premjerministrei Evikai Siliņai, izmeklētājiem izdevās atklāt gadījumu, kurā divi Indijas pilsoņi savervēti un piecus mēnešus piespiesti strādāt necilvēcīgos apstākļos restorānā Rīgas mikrorajonā Ziepniekkalnā. Žurnāls Ir sarunājās ar lietas prokuroru Aivaru Bergmani un skaidroja, kā ārzemnieki tiek savervēti darbam Latvijā, bet te nonāk gandrīz vergu stāvoklī.

Tadžikistāna, Uzbekistāna, Indija ir valstis, no kurām visbiežāk nāk cietušie. Pamatā tie ir vīrieši, kuri kādu laiku pirms tam strādājuši Krievijā, «kur gājis ir tā, kā ir gājis», stāsta biedrības Patvērums Drošā māja pārstāve Gita Miruškina. Piemēram, ja uz ielas aptur milicis un tev ir Tadžikistānas pase, nākas maksāt kukuļus, lai neaizturētu. Miruškina uzsver, ka ar šādu pieredzi šie cilvēki ierodas Latvijā un uzreiz notic, pietiek darba devējam pateikt: «mans brālēns strādā policijā, ja tu sūdzēsies, ar tevi būs cauri.» Nav pat fiziski jāiespaido, cilvēks notic un pakļaujas, «cilvēki to pieņem kā faktu, samierinās».

«Tie graši, ko viņiem atmet, ir daudz vairāk, nekā varētu nopelnīt pie sevis,» speciāliste skaidro. Piemēram, kādam no cietušajiem Tadžikistānā ir ģimene ar četriem bērniem, un viņš stāstījis: «Ja savā valstī varētu nopelnīt divus eiro dienā, es nekur nebrauktu.» Realitātē par 2000 eiro vērtu darbu viņš Latvijā saņem 200 eiro, bet ģimenes uzturēšanai ar to pietiek. «Tad iedomājieties, kāda tur ir nabadzība,» viņa saka, bet «mūsu negodīgie darba devēji no tā iedzīvojas.»

Pēdējā laikā uzturēšanās atļaujas ar tiesībām strādāt Latvijā izsniegtas vairākiem tūkstošiem imigrantu — vairāk nekā trīs tūkstoši ik gadu. Lielākā daļa viesstrādnieku ierodas no Uzbekistānas, Indijas, Ukrainas, Tadžikistānas, Baltkrievijas un strādā būvniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sfērā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Līdzīgi raksti

Žurnāla «Domuzīme» Dzejas balva piešķirta Ostupam

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu piešķirta Artim Ostupam par dzejas grāmatu "Patiesība".

LŽA «Izcilības balvu 2025» saņem Ir žurnāliste Ilze Šķietniece

Ģertrūdes ielas teātrī 5. septembra vakarā pasniegtas prestižās ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvas. Godalgoto kolēģu vidū arī Ir žurnāliste Ilze Šķietniece.

Aktuāli Domuzīme

Žurnāla Domuzīme Dzejas balvai nominēti pieci krājumi

Pirmdien, 8. septembrī, literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls Domuzīme piekto reizi pasniegs gada balvu par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu. Vērtēti tika 24 balvai iesūtītie krājumi, kas laisti klajā no 2024. gada septembra līdz 2025. gada augustam.

Žurnālistu asociācijas «Izcilības balvai 2025» nominēti četri Ir žurnālisti

Žūrija ir izvirzījusi nominantus deviņās kategorijās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvai par sniegumu 2025.gadā, viņu vidū ir arī četri Ir žurnālisti: Baiba Litvina, Ilze Šķietniece, Agnese Meiere un Ieva Jakone.

Jaunākajā žurnālā