Žurnāls: Kā izkļūt no paverdzināšanas palīdzēja e-pasts premjerministrei

  • Ir redakcija
  • 24.10.2024.
Lai gan Ziepniekkalnā strādājušais restorāns tagad ir slēgts, tur aizvien redzama tā izkārtne.
Foto — Baiba Litvina

Lai gan Ziepniekkalnā strādājušais restorāns tagad ir slēgts, tur aizvien redzama tā izkārtne. Foto — Baiba Litvina

Pēc e-pasta, ko viens no diviem indiešu pavāriem nosūtīja Latvijas premjerministrei Evikai Siliņai, izmeklētājiem izdevās atklāt gadījumu, kurā divi Indijas pilsoņi savervēti un piecus mēnešus piespiesti strādāt necilvēcīgos apstākļos restorānā Rīgas mikrorajonā Ziepniekkalnā. Žurnāls Ir sarunājās ar lietas prokuroru Aivaru Bergmani un skaidroja, kā ārzemnieki tiek savervēti darbam Latvijā, bet te nonāk gandrīz vergu stāvoklī.

Tadžikistāna, Uzbekistāna, Indija ir valstis, no kurām visbiežāk nāk cietušie. Pamatā tie ir vīrieši, kuri kādu laiku pirms tam strādājuši Krievijā, «kur gājis ir tā, kā ir gājis», stāsta biedrības Patvērums Drošā māja pārstāve Gita Miruškina. Piemēram, ja uz ielas aptur milicis un tev ir Tadžikistānas pase, nākas maksāt kukuļus, lai neaizturētu. Miruškina uzsver, ka ar šādu pieredzi šie cilvēki ierodas Latvijā un uzreiz notic, pietiek darba devējam pateikt: «mans brālēns strādā policijā, ja tu sūdzēsies, ar tevi būs cauri.» Nav pat fiziski jāiespaido, cilvēks notic un pakļaujas, «cilvēki to pieņem kā faktu, samierinās».

«Tie graši, ko viņiem atmet, ir daudz vairāk, nekā varētu nopelnīt pie sevis,» speciāliste skaidro. Piemēram, kādam no cietušajiem Tadžikistānā ir ģimene ar četriem bērniem, un viņš stāstījis: «Ja savā valstī varētu nopelnīt divus eiro dienā, es nekur nebrauktu.» Realitātē par 2000 eiro vērtu darbu viņš Latvijā saņem 200 eiro, bet ģimenes uzturēšanai ar to pietiek. «Tad iedomājieties, kāda tur ir nabadzība,» viņa saka, bet «mūsu negodīgie darba devēji no tā iedzīvojas.»

Pēdējā laikā uzturēšanās atļaujas ar tiesībām strādāt Latvijā izsniegtas vairākiem tūkstošiem imigrantu — vairāk nekā trīs tūkstoši ik gadu. Lielākā daļa viesstrādnieku ierodas no Uzbekistānas, Indijas, Ukrainas, Tadžikistānas, Baltkrievijas un strādā būvniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sfērā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Aktuāli Dagnija Baltiņa un Maija Treile, LNB

Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests

Lasīšana ir nacionālās drošības un cieņpilnas dzīves atslēga. Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, cik mūsu valstī būs cilvēku, kuri kritiski domā un kvalitatīvi lasa. Rīgas manifests aicina – liksim lasīšanu un grāmatu kultūru par pamatu Latvijas izaugsmei un labklājībai un veidosim nacionāla mēroga lasīšanas stratēģiju, īpaši uzsverot tiesības lasīt latviešu valodā.

Aktuāli Antra Ērgle

Tiešāk un izdevīgāk

Valsts iepirkumu reforma sola vairāk nekā 100 miljonu ietaupījumu

Aktuāli Ir redakcija

Vēlreiz par Stambulas konvenciju

Par Stambulas konvenciju dēvē Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu. To ratificējušas vairāk nekā 30 Eiropas valstis.

Žurnāla «Domuzīme» Dzejas balva piešķirta Ostupam

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu piešķirta Artim Ostupam par dzejas grāmatu "Patiesība".

Jaunākajā žurnālā