Marija Petrova, sporta vingrotāja

Marijas Petrovas vārds pavisam nesen ierakstīts sporta vingrošanas vēsturē.
Foto — Edgars Pohevičs

Marijas Petrovas vārds pavisam nesen ierakstīts sporta vingrošanas vēsturē. Foto — Edgars Pohevičs

Kad 23. septembra rītā liepājniece Marija Petrova (17) ieraudzīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas lēmumu, meitene neticēja savām acīm. Sauca mammu, jo nebija pārliecināta, vai sapratusi pareizi. Viņas vārdā tagad nosaukts sporta vingrošanas elements! Federācija norāda, ka tas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem, ko vingrotājai var piešķirt, un «padara viņu nemirstīgu». Nevienai Latvijas sportistei līdz šim nekas tāds nebija izdevies. Tagad Marija no saviem treneriem bieži dzird: «Petrova, izpildi Petrovu!»

Liepājnieces vārdā nosaukts elements, ko veic uz līdztekām. Tas paredz, ka vingrotāja pārlec pāri zemākajai, gaisā apgriežoties ap savu asi par 360 grādiem, un tad ķeras pie augstākās. Elementu pirms diviem gadiem izdomāja Marijas trenere Irina Daņilova, kura trenē arī Latvijas izlasi. «Viņa bieži izdomā kaut ko neparastu. Citi treneri uzreiz var pateikt — tā ir Daņilovas audzēkne,» stāsta Marijas mamma Anna. Viņa piedalās sarunā, jo Marija neslēpj, ka ir ļoti uztraukusies. No pēkšņās publicitātes jūtas apmulsusi. Jaunums ātri aplidoja ne tikai Liepājas medijus, bet sasniedza arī nacionālos ziņu portālus un pat Latvijas Televīzijas Sporta ziņas

Lai elementu nosauktu vingrotājas vārdā, tas vispirms jānofilmē un jāiesniedz Starptautiskās Vingrošanas federācijas tehniskajai komitejai. Komiteja katram elementam piešķir grūtības pakāpi no A līdz J. Marijas veiktais elements novērtēts ar D. «Tā ir ceturtā grūtības pakāpe, ļoti augsta,» paskaidro otra Marijas trenere Larisa Roslova. Pēc tam elements starptautiskās sacensībās jāveic bez kļūdām. Liepājniece to izdarīja Eiropas čempionātā, kas maija sākumā notika Itālijas pilsētā Rimini. Tātad atbildi gaidīja apmēram pusgadu. 

Kā vispār veicās čempionātā? «Mans sasniegums bija tur nokļūt,» atbild Marija. Viņa ir trešā labākā sporta vingrotāja Latvijā, bet treniņu apstākļi Liepājā nav salīdzināmi ar tiem, kādi ir citu valstu un arī citu Latvijas pilsētu sportistēm. Zāle, kurā Liepājas meitenes trenējas, nav atbilstoša sporta vingrošanas parametriem. Trūkst arī modernu treniņu rīku, piemēram, nav bedres ar porolona klučiem, kas palīdz apgūt sarežģītus akrobātiskos lēcienus.

Turklāt Marija ir daudz garāka nekā citas sporta vingrotājas. Viņas augums sasniedz 1,75 metrus. Eiropas čempionātā pārējās sportistes bija «kā tādi nogriezti krūmiņi, tikai es tāda gara», meitene ar smaidu stāsta. Tāpēc ir pateicīga visiem saviem treneriem Irinai, Larisai un Ņikitam Gertmanam par to, ka noticējuši viņas spējām nodarboties ar šo sportu.

Lai varētu pilnvērtīgāk nodoties treniņu procesam, no šā gada Marija pārgājusi uz mācībām attālināti Rīgas Tālmācības vidusskolā. Pirms tam mācījās Liepājas Raiņa vidusskolā. Viņa uzskata, ka panākumu pamatā ir darbs, nevis talants. Sporta vingrošanā meitene trenējas no sešu gadu vecuma. Ģimenē aug trīs bērni, un vecāki uzskatīja, ka visiem nepieciešams nodarboties ar kādu sporta veidu. Nevis lai kļūtu par profesionāliem sportistiem, bet savas veselības un rakstura rūdīšanas dēļ. «Galvenais, ko iemāca sporta vingrošana, ir nebaidīties un nežēlot sevi,» uzskata Marija.

[video width="848" height="480" mp4="https://ir.lv/wp-content/uploads/2024/10/WhatsApp-Video-2024-10-01-at-09.24.52.mp4"][/video]

Reklāma

Līdzīgi raksti

1 no 2 miljoniem Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir

Māris no Līvbērzes paša spēkiem sakopj Latviju

Māris Strautnieks (34) ir ugunsdzēsējs, kurš brīvajā laikā uzņēmies misiju sakopt Latviju, savācot mežos un ceļmalās netīreļu izmētātos atkritumus. Tas sācies pirms pieciem gadiem vietā, kur pats dzīvo, Līvbērzē Jelgavas pusē, un līdz šim viņš sakopis 173 vietas visā Latvijā. Šis skaitlis katru nedēļu pieaug.

Pirmais, kurš ieraudzīja Taigas čipsti – Atis Ļahs

Ata nofotografētā taigas čipste Foto — no personīgā arhīvaPietika ar piecām sekundēm, lai putnu vērotājs Atis Ļahs 17. oktobra rītā Liepājā pamanītu un nofotografētu taigas čipsti. Tas ir pirmais oficiālais šīs putnu sugas novērojums Latvijā. «Satriecoša sajūta! Milzīgs kaifs,» viņš raksturo emocijas. Par redzēto uzreiz ziņoja vietnē Dabasdati.lv. Tas bija mērķtiecīga darba rezultāts.Taigas čipstes ligzdo Āzijā, kā arī Krievijas Eiropas daļā, bet ziemu dodas pārlaist uz Indiju, Nepālu. Reizēm gan putniem «saplīst kompass», un dienvidu vietā

Roberts Gāže, skaļās lasīšanas čempions

Kad Roberts pats vēl lasīt neprata, kā jau vairumam bērnu, arī viņam vecāki pirms gulētiešanas skaļi lasīja priekšā dažādas grāmatas. «Tas kļuva par rituālu — viņš katru vakaru gaidīja kādu stāstu,» atceras Roberta mamma Laura. Kad zēns paaugās un iemācījās lasīt pats, vēlme dzirdēt jaunus stāstus nerimās — viņš lasīja grāmatas citu pēc citas. «Ģimenē lasa visi, bet tik daudz kā Roberts — neviens!» saka Laura. 12 gadu vecumā zēns ir izlasījis jau vairāk nekā 200 grāmatu. Bibliotekāres sen vairs neprasot uzrādīt lasītāja karti, jo Roberts uz bibliotēku nāk vismaz reizi nedēļā, katru reizi nododot jau izlasītu grāmatu un vietā paņemot ko jaunu. «Visvairāk man patīk detektīvi, bet lasu arī citas grāmatas. Arī no opja grāmatu plaukta, kur nav tik daudz ilustrāciju. Pēdējā, ko lasīju, bija par kādu ģimeni, kas izsūtīta uz Sibīriju,» viņš atklāj. Par lasīto ģimene nereti arī sarunājas. «Mēs runājam gan par pašām grāmatām, gan par tēmām, kas tajās aprakstītas,» saka Roberta mamma. «Tā var daudz iemācīties!» piebalso zēns.Kaut arī interese Robertam veidojusies dabiski, lasīt viņu un skolasbiedrus ar da

Vicečempione — 11 gadus vecā Karolīna

Karolīna labākā! Karolīna labākā! Ar šādu saukli Grobiņas vidusskolas 6. klases skolnieci pēc jauno satiksmes dalībnieku Eiropas finālsacensībām pie skolas sagaidīja klasesbiedri un pedagogi. Karolīna ir viena no četriem bērniem, kas veidoja Latvijas izlasi un septembra beigās Serbijā izcīnīja sudraba godalgu. Vēl komandā bija Anete Pumpure no Gulbenes novada, Marks Gojs no Rīgas 25. vidusskolas un Toms Žuravļovs no Priekuļu pamatskolas.

Jaunākajā žurnālā