Marija Petrova, sporta vingrotāja

Marijas Petrovas vārds pavisam nesen ierakstīts sporta vingrošanas vēsturē.
Foto — Edgars Pohevičs

Marijas Petrovas vārds pavisam nesen ierakstīts sporta vingrošanas vēsturē. Foto — Edgars Pohevičs

Kad 23. septembra rītā liepājniece Marija Petrova (17) ieraudzīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas lēmumu, meitene neticēja savām acīm. Sauca mammu, jo nebija pārliecināta, vai sapratusi pareizi. Viņas vārdā tagad nosaukts sporta vingrošanas elements! Federācija norāda, ka tas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem, ko vingrotājai var piešķirt, un «padara viņu nemirstīgu». Nevienai Latvijas sportistei līdz šim nekas tāds nebija izdevies. Tagad Marija no saviem treneriem bieži dzird: «Petrova, izpildi Petrovu!»

Liepājnieces vārdā nosaukts elements, ko veic uz līdztekām. Tas paredz, ka vingrotāja pārlec pāri zemākajai, gaisā apgriežoties ap savu asi par 360 grādiem, un tad ķeras pie augstākās. Elementu pirms diviem gadiem izdomāja Marijas trenere Irina Daņilova, kura trenē arī Latvijas izlasi. «Viņa bieži izdomā kaut ko neparastu. Citi treneri uzreiz var pateikt — tā ir Daņilovas audzēkne,» stāsta Marijas mamma Anna. Viņa piedalās sarunā, jo Marija neslēpj, ka ir ļoti uztraukusies. No pēkšņās publicitātes jūtas apmulsusi. Jaunums ātri aplidoja ne tikai Liepājas medijus, bet sasniedza arī nacionālos ziņu portālus un pat Latvijas Televīzijas Sporta ziņas

Lai elementu nosauktu vingrotājas vārdā, tas vispirms jānofilmē un jāiesniedz Starptautiskās Vingrošanas federācijas tehniskajai komitejai. Komiteja katram elementam piešķir grūtības pakāpi no A līdz J. Marijas veiktais elements novērtēts ar D. «Tā ir ceturtā grūtības pakāpe, ļoti augsta,» paskaidro otra Marijas trenere Larisa Roslova. Pēc tam elements starptautiskās sacensībās jāveic bez kļūdām. Liepājniece to izdarīja Eiropas čempionātā, kas maija sākumā notika Itālijas pilsētā Rimini. Tātad atbildi gaidīja apmēram pusgadu. 

Kā vispār veicās čempionātā? «Mans sasniegums bija tur nokļūt,» atbild Marija. Viņa ir trešā labākā sporta vingrotāja Latvijā, bet treniņu apstākļi Liepājā nav salīdzināmi ar tiem, kādi ir citu valstu un arī citu Latvijas pilsētu sportistēm. Zāle, kurā Liepājas meitenes trenējas, nav atbilstoša sporta vingrošanas parametriem. Trūkst arī modernu treniņu rīku, piemēram, nav bedres ar porolona klučiem, kas palīdz apgūt sarežģītus akrobātiskos lēcienus.

Turklāt Marija ir daudz garāka nekā citas sporta vingrotājas. Viņas augums sasniedz 1,75 metrus. Eiropas čempionātā pārējās sportistes bija «kā tādi nogriezti krūmiņi, tikai es tāda gara», meitene ar smaidu stāsta. Tāpēc ir pateicīga visiem saviem treneriem Irinai, Larisai un Ņikitam Gertmanam par to, ka noticējuši viņas spējām nodarboties ar šo sportu.

Lai varētu pilnvērtīgāk nodoties treniņu procesam, no šā gada Marija pārgājusi uz mācībām attālināti Rīgas Tālmācības vidusskolā. Pirms tam mācījās Liepājas Raiņa vidusskolā. Viņa uzskata, ka panākumu pamatā ir darbs, nevis talants. Sporta vingrošanā meitene trenējas no sešu gadu vecuma. Ģimenē aug trīs bērni, un vecāki uzskatīja, ka visiem nepieciešams nodarboties ar kādu sporta veidu. Nevis lai kļūtu par profesionāliem sportistiem, bet savas veselības un rakstura rūdīšanas dēļ. «Galvenais, ko iemāca sporta vingrošana, ir nebaidīties un nežēlot sevi,» uzskata Marija.

[video width="848" height="480" mp4="https://ir.lv/wp-content/uploads/2024/10/WhatsApp-Video-2024-10-01-at-09.24.52.mp4"][/video]

Reklāma

Līdzīgi raksti

Šrenku ģimene, krāsaina iglu būvētāji

Kamēr vīrs Andis strādāja uz kuģa jūrā, Linda Egle-Šrenka ģimenes mājās Saulkrastos radīja ledus ķieģeļu «cepli». Sociālajā medijā Instagram bija redzējusi piemērus, kuros cilvēki savām rokām uzbūvē iglu. «Mīnusi bija, neviens nesolīja, ka tie noturēsies tik ilgi. Likās, ka jāķeras klāt, kamēr var,» viņa janvāra sākumā nodomāja. Lindas dienas paiet ar datiem, skaitļiem un statistiku. Viņa vada uzņēmumu Gemius, taču allaž atrod veidu, kā ārpus darba izpausties radoši.Vispirms bija jās

Kristofers Kleinšmits, donoru dienas rīkotājs

Šonedēļ pie Rīgas 34. vidusskolas durvīm piestāja Valsts asinsdonoru centra specializētais autobuss. Šo akciju iniciējis Kristofers, 12. klases skolnieks, kurš, neraugoties uz personīgiem veselības izaicinājumiem, atradis veidu, kā palīdzēt citiem. «Katru dienu sociālajos tīklos iespējams sekot līdzi asinsdonoru centra datiem. Gandrīz visu laiku trūkst, tāpēc biju nolēmis — tiklīdz kļūšu 18 gadus vecs, ziedošu asinis,» stāsta Kristofers. Diemžēl šai iecerei treknu svītru pārvilka slimība. «Aizpagājušajā vasarā man pēkšņi sāka sāpēt papēži,» stāsta jaunietis. Vēlāk arī locītavas. Pēc ilgiem izmeklējumiem beidzot izdevās noteikt diagnozi — juvenilais artrīts un sakroileīts jeb locītavu pietūkums. Izrādījās, slimības dēļ viņš nedrīkst ziedot asinis. «Bet citi taču drīkst!» puisis iesaucas. Kad skolā zinātniski pētnieciskajā darbā bija jāraksta projekts, Kristofers izlēma — organizēs donoru dienu! Liekot lietā savas brīvprātīgā darba prasmes un enerģiju, izstrādāja skolas projektu, uzrunāja VADC komandu, piesaistīja vietējos uzņēmējus kā sponsorus un sāka motivācijas kampaņu, lai iedrošinātu tos, kuri ikdienā ir pasīvi vai baidās spert pirmo soli donoru kustībā. Uzrunāja skolēnus, kam jau ir 18 gadu, vecākus un skolotājus. Taču atklājusies vēl viena problēma — asinis gribējuši ziedot daudzi, bet daudz mazāk bijis to, kas drīkst. «Izrādās, daudziem cilvēkiem veselības dēļ asins ziedošana liegta.» Tāpēc jaunieši piesaistīja arī citas skolas, organizācijas un biedrības. Jaunietis ir pārliecināts — nav jēgas dzīvot parastu dzīvi, viņam gribas pasauli padarīt labāku, bet paša dzīvi i

1 no 2 miljoniem Evelīna Paula Vāvere

Kā klājas Latvijas skaistākajai kaziņai?

Puķīte janvāra beigās tika ierauta pēkšņā popularitātes vilnī. Viņa bija kļuvusi par Latvijas skaistāko kazu. Kronētā kaziņa mājo Tukuma novada Vānes pagasta saimniecībā Laimīgo kolliju zeme.

1 no 2 miljoniem Evelīna Paula Vāvere

Anita Zagorska, zefīra ziedu meistare

Anitas aizrautība cēlusies no mīlestības pret zefīru. Tā ir viņas bērnības garša. Tagad Daugavpils meistare iemanījusies pagatavot īstus mākslas darbus — gan lielākus, gan mazākus rožu, peoniju, tulpju un citu ziedu pušķus no šī garduma.

Jaunākajā žurnālā