Marija Petrova, sporta vingrotāja

Marijas Petrovas vārds pavisam nesen ierakstīts sporta vingrošanas vēsturē.
Foto — Edgars Pohevičs

Marijas Petrovas vārds pavisam nesen ierakstīts sporta vingrošanas vēsturē. Foto — Edgars Pohevičs

Kad 23. septembra rītā liepājniece Marija Petrova (17) ieraudzīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas lēmumu, meitene neticēja savām acīm. Sauca mammu, jo nebija pārliecināta, vai sapratusi pareizi. Viņas vārdā tagad nosaukts sporta vingrošanas elements! Federācija norāda, ka tas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem, ko vingrotājai var piešķirt, un «padara viņu nemirstīgu». Nevienai Latvijas sportistei līdz šim nekas tāds nebija izdevies. Tagad Marija no saviem treneriem bieži dzird: «Petrova, izpildi Petrovu!»

Liepājnieces vārdā nosaukts elements, ko veic uz līdztekām. Tas paredz, ka vingrotāja pārlec pāri zemākajai, gaisā apgriežoties ap savu asi par 360 grādiem, un tad ķeras pie augstākās. Elementu pirms diviem gadiem izdomāja Marijas trenere Irina Daņilova, kura trenē arī Latvijas izlasi. «Viņa bieži izdomā kaut ko neparastu. Citi treneri uzreiz var pateikt — tā ir Daņilovas audzēkne,» stāsta Marijas mamma Anna. Viņa piedalās sarunā, jo Marija neslēpj, ka ir ļoti uztraukusies. No pēkšņās publicitātes jūtas apmulsusi. Jaunums ātri aplidoja ne tikai Liepājas medijus, bet sasniedza arī nacionālos ziņu portālus un pat Latvijas Televīzijas Sporta ziņas

Lai elementu nosauktu vingrotājas vārdā, tas vispirms jānofilmē un jāiesniedz Starptautiskās Vingrošanas federācijas tehniskajai komitejai. Komiteja katram elementam piešķir grūtības pakāpi no A līdz J. Marijas veiktais elements novērtēts ar D. «Tā ir ceturtā grūtības pakāpe, ļoti augsta,» paskaidro otra Marijas trenere Larisa Roslova. Pēc tam elements starptautiskās sacensībās jāveic bez kļūdām. Liepājniece to izdarīja Eiropas čempionātā, kas maija sākumā notika Itālijas pilsētā Rimini. Tātad atbildi gaidīja apmēram pusgadu. 

Kā vispār veicās čempionātā? «Mans sasniegums bija tur nokļūt,» atbild Marija. Viņa ir trešā labākā sporta vingrotāja Latvijā, bet treniņu apstākļi Liepājā nav salīdzināmi ar tiem, kādi ir citu valstu un arī citu Latvijas pilsētu sportistēm. Zāle, kurā Liepājas meitenes trenējas, nav atbilstoša sporta vingrošanas parametriem. Trūkst arī modernu treniņu rīku, piemēram, nav bedres ar porolona klučiem, kas palīdz apgūt sarežģītus akrobātiskos lēcienus.

Turklāt Marija ir daudz garāka nekā citas sporta vingrotājas. Viņas augums sasniedz 1,75 metrus. Eiropas čempionātā pārējās sportistes bija «kā tādi nogriezti krūmiņi, tikai es tāda gara», meitene ar smaidu stāsta. Tāpēc ir pateicīga visiem saviem treneriem Irinai, Larisai un Ņikitam Gertmanam par to, ka noticējuši viņas spējām nodarboties ar šo sportu.

Lai varētu pilnvērtīgāk nodoties treniņu procesam, no šā gada Marija pārgājusi uz mācībām attālināti Rīgas Tālmācības vidusskolā. Pirms tam mācījās Liepājas Raiņa vidusskolā. Viņa uzskata, ka panākumu pamatā ir darbs, nevis talants. Sporta vingrošanā meitene trenējas no sešu gadu vecuma. Ģimenē aug trīs bērni, un vecāki uzskatīja, ka visiem nepieciešams nodarboties ar kādu sporta veidu. Nevis lai kļūtu par profesionāliem sportistiem, bet savas veselības un rakstura rūdīšanas dēļ. «Galvenais, ko iemāca sporta vingrošana, ir nebaidīties un nežēlot sevi,» uzskata Marija.

[video width="848" height="480" mp4="https://ir.lv/wp-content/uploads/2024/10/WhatsApp-Video-2024-10-01-at-09.24.52.mp4"][/video]

Reklāma

Līdzīgi raksti

1 no 2 miljoniem Evelīna Paula Vāvere

Gunda Šabanova, pasaules čempione kamanu suņu sportā

Uzreiz kā satiekamies suns pielec pakaļkājās, lai sveicinātos ar fotogrāfi. Mirkli vēlāk cilpo uz mežu, kur ar prieku joņo pēc saimnieces mestā zara.

Znotiņu ģimene dzimtas mājās atrod noslēptu Latvijas karogu

Labojot mājas jumtu, ko 12. oktobra rītā bija sabojājis vēja nolauzts zars, saldenieks Jānis Znotiņš (69) pažobeles kabatā ieraudzīja brūna papīra vīstokli. Tā vienu galu bija sabojājis mitrums un kodes, tāpēc skatam atklājās tā saturs — sarkanbaltsarkans audums. Saimnieks uzreiz saprata — tas ir Latvijas karogs. Paslēptuvē, visticamāk, glabājies vairāk nekā 70 gadu. Jānis domā, ka to varētu būt noglabājis viņa tēvs, arī Jānis Znotiņš, kad 50. gadu sākumā būvēja ģimenes māju.Izstāstot Znot

1 no 2 miljoniem Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir

Māris no Līvbērzes paša spēkiem sakopj Latviju

Māris Strautnieks (34) ir ugunsdzēsējs, kurš brīvajā laikā uzņēmies misiju sakopt Latviju, savācot mežos un ceļmalās netīreļu izmētātos atkritumus. Tas sācies pirms pieciem gadiem vietā, kur pats dzīvo, Līvbērzē Jelgavas pusē, un līdz šim viņš sakopis 173 vietas visā Latvijā. Šis skaitlis katru nedēļu pieaug.

Pirmais, kurš ieraudzīja Taigas čipsti – Atis Ļahs

Ata nofotografētā taigas čipste Foto — no personīgā arhīvaPietika ar piecām sekundēm, lai putnu vērotājs Atis Ļahs 17. oktobra rītā Liepājā pamanītu un nofotografētu taigas čipsti. Tas ir pirmais oficiālais šīs putnu sugas novērojums Latvijā. «Satriecoša sajūta! Milzīgs kaifs,» viņš raksturo emocijas. Par redzēto uzreiz ziņoja vietnē Dabasdati.lv. Tas bija mērķtiecīga darba rezultāts.Taigas čipstes ligzdo Āzijā, kā arī Krievijas Eiropas daļā, bet ziemu dodas pārlaist uz Indiju, Nepālu. Reizēm gan putniem «saplīst kompass», un dienvidu vietā

Jaunākajā žurnālā