Harijam Veidam (Andris Keišs) gadās vēlreiz izmantot amata prasmes un laimīgi nopūsties — viss kā vecos labos laikos, pēc kuriem viņš joprojām ilgojas. Foto — Jānis Deinats.
JRT iestudētā Mārtina Makdonas traģikomēdija Lai Dievs stāv tev klāt, tu, nabaga cietēj! ir ļoti laba luga
Nekad nebūtu domājusi, ka reiz uzrakstīšu tādu ievadteikumu recenzijai par Alvja Hermaņa iestudējumu, jo tieši viņš savulaik visskaidrāk atklāja, ka izrāde nav vienādojama ar tekstu un pat ne vienmēr no tā izriet. Bet te nu mēs esam, un luga patiesi ir krāšņa. Raksturi, valoda, neparedzams sižets un īru izcelsmes britu dramaturga Makdonas dievišķā nespēja novaldīt smieklus, raugoties, cik aizrautīgi cilvēki kāpj uz pašu pamestajiem grābekļiem.
Lugas oriģinālnosaukums ir Hangmen (Bendes, vēl precīzāk — Kārēji, jo angļu valodā šim amatam ir vairāki apzīmējumi atkarībā no piekoptā nonāvēšanas veida). Norises laiks — 1965. gads, kad Lielbritānijā atcēla nāvessodu, tādējādi vairākiem krietniem vīriem atņemot darbu un prestižu.
