Islandes parlamenta deputāte Brindisa Haraldsdotira (Bryndís Haraldsdotira), Ziemeļvalstu Padomes prezidente, šovasar viesojās Latvijā un piedalījās divās diskusijās festivālā Lampa Cēsīs kopā ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV) un Baltkrievijas opozīcijas līderi Svjatlanu Cihanousku. Aicināta uz sarunu, viņa pauda Ziemeļvalstu Padomes nostāju dažādos arī Latvijai būtiskos jautājumos, iezīmēja situāciju Islandē un atsaucās uz ciešām attiecībām starp šo tālo ziemeļu valsti un Latviju.
Islandes delegāciju Ziemeļvalstu Padomē pārstāvat jau kopš 2021. gada, un atbilstoši prezidējošās dalībvalsts rotācijai uz gadu esat ievēlēta par Ziemeļvalstu Padomes prezidenti. Cik svarīgs šis amats ir Islandei?
Ziemeļvalstu Padome ir lielākā starptautiskās sadarbības organizācija Islandē pārstāvju skaita ziņā. Ziemeļvalstu Padomē Islandei ir septiņi pārstāvji, bet citās starptautiskās sadarbības organizācijās, piemēram, NATO, EDSO PA un Eiropas Padomē, – divi vai trīs pārstāvji. Dalība Ziemeļvalstu Padomē Islandei ir nozīmīga, un aptaujas liecina, ka tā uzskata arī valsts iedzīvotāji. Islande nav ES dalībvalsts, un, lai gan tā ir cieši integrēta ES ar dalību Eiropas Ekonomikas zonā un Šengenas zonā, pašlaik ne manis pārstāvētās partijas, ne pārējo Islandes parlamenta partiju darba kārtībā nav diskusiju par Islandes iespējamo pievienošanos ES. Valstiskā līmenī Islandes prioritāte pašlaik ir dalība Ziemeļvalstu Padomē un cieša sadarbība Ziemeļvalstu starpā. Tās Islandi padara stiprāku, kopīgi ar citām Ziemeļvalstīm iestājoties par reģionāli nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, mieru un drošību reģionā, kā arī vides aizsardzību un dzimumu līdztiesību.
Vai prezidentūras gadā jums ir iespēja realizēt arī savas personīgās politiskās prioritātes?
Zināmā mērā – jā. Pēc ievēlēšanas Padomes prezidents nosaka kopējo darbības virzienu, definējot komisiju un ministru atbildības jomas. Šogad Padomes uzmanības centrā ir Arktika. Kopš 2016. gada, kad pirmo reizi tiku ievēlēta Islandes parlamentā, situācija Arktikā un vides jautājumi ir bijušas manas prioritātes. Arktikas padomē strādājam kopā ar pārējām Ziemeļvalstīm, Kanādu, ASV un agrāk arī ar Krieviju, kura pastiprināti interesējas par šo teritoriju. Situāciju Arktikā cieši vēro arī Rietumu Ziemeļvalstu Padome, kas ir Islandes, Grenlandes un Fēru salu sadarbības organizācija. Notikumi Arktikā ir aktuāli ne tikai Islandei – šīs teritorijas pārvaldība ir svarīga visām Ziemeļvalstīm un arī Baltijas valstīm.
Islandes prezidentūras prioritātes ir miers un drošība. Arī Arktikā, bet ne tikai. Drošība aptver daudzus ikdienas dzīves aspektus; un runa nav tikai par militāro drošību. Tā attiecas arī uz pārtikas nodrošinājumu, enerģētiku, ekonomiku, sociālajiem un vēl daudziem citiem aspektiem. Paturot prātā tos visus, šogad mūsu uzmanības centrā ir Arktika.
Drošības jautājums ir aktualizējies arī Ziemeļvalstu Padomē, un tas bija viens no iemesliem jūsu dalībai diskusijā festivālā Lampa kopā ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži. Tā kā Islande atrodas tālu no aktīvajām karadarbības zonām un tās iedzīvotāji dzīvo mierā, vai drošības jautājumi Islandē ir aktuāli?
Drošības jautājumi Islandē ir pat ļoti svarīgi. Islande ir viegli ievainojama, jo tā ir izolēta sala Ziemeļatlantijas vidū. Tāpēc mums nozīmīgs ir aizsardzības līgums ar ASV un dalība NATO. Turklāt Islande ir viena no NATO dibinātājām. Lai gan drošība ir viena no Islandes politiskajām prioritātēm, manuprāt, Baltijas valstu iedzīvotāji daudz labāk izprot reģionālās drošības jautājumus un apzinās drošības apdraudējumu iespējamo ietekmi. Nomaļā atrašanās vieta un fakts, ka Islandei nav armijas, var radīt iespaidu, ka jūtamies droši, un uz mierpilnu dzīvi mēs nudien cerējām. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis noskaņojumu arī Islandē, atgādinot, ka nedzīvojam miera laikos. Redzot, kā var tikt apdraudētas demokrātiskās vērtības, uz kurām balstās Ziemeļvalstis, apzināmies, ka ir jābūt gataviem aizstāvēt valsts neatkarību. Islandes parlamenta deputāti piekrīt reģionālo partneru nostājai, ka Ukraina cīnās par mūsu visu brīvību. Kopumā Islandes iedzīvotāji atbalsta Ukrainu un saprot šāda atbalsta nozīmi, tomēr karš Ukrainā sāk pazust no ziņu virsraktiem, un cilvēki no tā novēršas galvenokārt attāluma dēļ. Politiķi, kuri cieši sadarbojas ar kolēģiem Baltijas valstīs, labāk izprot situāciju Ukrainā, un mūsu pienākums ir skaidrot Islandes iedzīvotājiem, cik šie notikumi ir nozīmīgi un kā tie var apdraudēt mūsu valsts brīvību un demokrātiju.
Vai Islandē ir izplatīti kiberuzbrukumi?
Jā, kiberuzbrukumi notiek arī Islandē. Nesen hakeri uzbruka lielākajam laikrakstam; uzbrucēju pēdas veda pie kādas Krievijas izcelsmes organizācijas. Islandē kiberuzbrukumus izjūtam ik dienas, tomēr, manuprāt, iedzīvotāji neapzinās, cik lielu apdraudējumu tie var radīt demokrātiskā valstī. Islandē nav Krievijas propagandas tādā apmērā kā Latvijā, tomēr pamazām sākam to izjust. Islandes politiķi, ārlietu ministrs un ārlietu komitejas darbinieki ir pamanījuši pārmaiņas sociālajos medijos – kādreiz ierakstiem par karadarbību Ukrainā bija daudz pozitīvu reakciju. Laika gaitā reakciju palika mazāk, un sāka dominēt aizskaroši, agresīvi komentāri. Zinot Islandes sabiedrību, apšaubāms, ka tos rakstījis reāls cilvēks. Tā ir jauna tendence un pārsteidzošs pavērsiens tik mazai valstij un mazai valodai kā Islande. Šie notikumi, iespējams, ir pazīmes kaut kam nopietnākam, ko pašlaik vēl neredzam. Mums jābūt modriem un iedzīvotāji jāinformē par notiekošo. Tā ir nemitīga cīņa. Ziemeļvalstu sabiedrībā uzticības līmenis ir augsts. Ne velti uzticēšanos mēdz uzskatīt par Ziemeļvalstu zeltu – mums jābūt modriem, lai šo “zeltu” mums nozagtu.
Hibrīdkara metodes ir arī nepatiesas informācijas izplatīšana par notikumiem Ukrainā un par Krieviju, kā arī vietējās sabiedrības šķelšana, saasinot jautājumus, kas var vairot dusmas un polarizēt sabiedrību. Vai tas notiek arī Islandē?
Vēl nupat tas notika saistībā ar palestīniešiem un notikumiem Gazā. Islandes parlaments nosoda gan Hamās uzbrukumu Izraēlai, gan Izraēlas darbības, kas rada ciešanas civiliedzīvotājiem Gazā, tomēr pret parlamenta deputātiem un valdību vērstās dusmas izbrīna. Par notikumiem Tuvajos Austrumos un par iespējamiem risinājumiem viedokļi atšķiras. Demokrātiskā sabiedrībā ikvienam ir tiesības paust savu nostāju, tomēr, ņemot vērā Islandes tālo atrašanās vietu, agresijas līmenis un izpausmes veids ir pārsteidzošs. Bieži notiek protesti, un Islandes iedzīvotāju acīs esmu redzējusi nepieredzētu naidu pret ministriem. Nav šaubu, ka notikumi Tuvajos Austrumos ir šausminoši, tomēr ir pamats uzskatīt, ka dažādi notikumi pasaulē tiek izmantoti, lai ar dezinformācijas un propagandas palīdzību sašķeltu sabiedrību. Taču šajā gadījumā tam nav pamata, jo visi vēlamies mieru. Mieru Tuvajos Austrumos vēlamies tikpat ļoti, cik jebkurš. Tāpēc nesaskatu iemeslu Islandes iedzīvotājiem par to savā starpā cīnīties. Iespējams, kāds uztur spriedzi sabiedrībā un nokaitētās diskusijas izmanto savā labā. Diemžēl traģiskie notikumi pasaulē tiek izmantoti mūsu šķelšanai.
Jūs piedalījāties divās diskusijās demokrātijas festivālā Lampa. Cik vērtīgas, jūsuprāt, ir šādas diskusijas un šāda veida festivāli kopumā?
Diskusijas, kurās piedalījos, bija ļoti vērtīgas. Saruna par Baltkrieviju bija nozīmīga, lai neaizmirstu šajā valstī notikušo. Īpaši svarīgi tas ir baltkrievu tautai, taču arī mums – Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm – ir būtiski, lai Baltkrievijā tiktu atjaunota demokrātiska valsts iekārta. Dalība diskusijā bija par drošību kopā ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži bija likumsakarīga, ņemot vērā, cik drošība ir aktuāls izaicinājums Ziemeļvalstīs.
Šajās dienās esmu daudz uzzinājusi par demokrātijas sarunu festivāliem, jo ne vien pirmo reizi viesojos Latvijā, bet arī pirmo reizi apmeklēju demokrātijas festivālu. Saskatu milzīgu potenciālu izvērst šādu pasākumu Islandē. Pašlaik tas ir samērā neliels, un mēs cenšamies to attīstīt. Viesojoties šajā festivālā, redzēju, cik daudz varam mācīties no Latvijas pieredzes. Šādi pasākumi dod iespēju iedziļināties un ieskatīties aiz ziņu virsrakstiem un ierakstiem platformā Instagram vai Facebook. Demokrātiska sabiedrība nav iedomājama bez iespējas diskutēt. Diskusija ļauj izskanēt dažādiem viedokļiem un uzdot jautājumus tā vietā, lai akli pieņemtu plašsaziņas līdzekļos pasniegto informāciju. Manuprāt, šādi pasākumi vairo uzticēšanos, kas ir ne vien Ziemeļvalstu “zelts”, bet no kā atkarīga ikvienas demokrātiskas valsts nākotne.
Kā Ziemeļvalstu Padome sadarbojas ar Baltijas Asambleju?
Sadarbība starp abām organizācijām ir bijusi cieša daudzus gadus; jau ilgi pirms es uzsāku darbu Ziemeļvalstu Padomē. Baltijas Asambleja ir tuvākais Ziemeļvalstu Padomes starptautiskais partneris reģionā, un abu organizāciju locekļi tiekas vairākas reizes gadā. Baltijas Asamblejas struktūra un darbības pamatprincipi lielā mērā veidoti pēc Ziemeļvalstu Padomes un Ziemeļvalstu sadarbības principa. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ietekmes virziens ir mainījies – pastiprināti ieklausāmies Baltijas valstu kolēģos un mācāmies no viņu ilgstošās pieredzes un gadiem ilgiem brīdinājumiem par iespējamo apdraudējumu no Krievijas puses. Sākotnēji Ziemeļvalstis nemanīja iespējamo apdraudējumu, taču situācija ir mainījusies.
Šo pavērsienu uzskatāmi ilustrē Ziemeļvalstu Padomes un Baltijas Asamblejas kopīgi organizētā tikšanās Islandē pirms diviem gadiem. Tās mērķis bija apspriest Krievijas iebrukumu Ukrainā un iespējamo palīdzību no Ziemeļvalstu puses. Ar uzrunu uzstājās Ukrainas parlamenta deputāte Lesija Vasiļenko (Lesia Vasylenko) un žurnāliste Elina-Alema Kenta (Elina-Alem Kent) no Ukrainas plašsaziņas kanāla Kyiv Independent. Piedalījās arī Svjatlanas Cihanouskas (Svjatlana Cihanouska) komandas pārstāvji no Baltkrievijas – valsts, kurai ir īpaša vieta manā sirdī. Toreiz pasākumā piedalījās arī Jevgēnija Kara-Murza (Evgenia Kara-Murza), Krievijas opozicionāra Vladimira Kara-Murzas (Vladimir Kara-Murza) sieva. Bez Baltijas Asamblejas palīdzības šāds pasākums nebūtu noticis. Apliecinot ciešo draudzību, kolēģi arī palīdzēja izveidot viesu sarakstu, precizējot, kuri var droši doties uz Islandi. Šis pasākums atvēra acis daudziem Ziemeļvalstu parlamentu deputātiem – ukraiņi un baltkrievi dalījās personīgos pieredzes stāstos, un mūsu kolēģi no Baltijas valstīm skaidroja, cik tuvs patiesībā ir šis konflikts ar Krieviju. Šajā jomā mums ir daudz ko mācīties no Baltijas valstu kolēģiem.
Sacījāt, ka Baltkrievijai ir īpaša vieta jūsu sirdī – kāpēc tā jums ir tuva?
Pārstāvot EDSO Parlamentāro asambleju, 2019. gadā biju uzaicināta par Baltkrievijas parlamenta vēlēšanu un balsu skaitīšanas novērotāju. Tur redzētais mani dziļi sarūgtināja. Vēlēšanu iecirkņa darbinieki zināja, kāda iemesla dēļ esam ieradušies, taču viņus tas nemaz neuztrauca. Mēs drīkstējām tikai vērot, nevis uzdot jautājumus – mums bija tikai jāpilda atskaites veidlapas. Iecirkņa darbinieki nebija ieinteresēti skaitīt balsis. Derdzās redzēt, kā katra kandidāta balsu skaitu viņi izlēma paši. Starptautiskie novērotāji tika uzaicināti pēc Aleksandra Lukašenko rīkojuma; visticamāk, lai radītu pozitīvu priekšstatu Eiropas kolēģu acīs. Taču vēlēšanas nebija ne brīvas, ne taisnīgas, un Lukašenko to zināja. Nākamajā gadā notika prezidenta vēlēšanas – uz tām starptautiskie novērotāji netika aicināti.
Redzēt tā dēvēto vēlēšanu procesu Baltkrievijā man bija transformējoša pieredze. Es nevarēju iedomāties tik klaju demokrātisku vēlēšanu procesa neievērošanu, jo savā valstī biju pieredzējusi tikai taisnīgas, demokrātiskas vēlēšanas. Satikām arī vietējos iedzīvotājus, kuru viedoklis par situāciju valstī atšķīrās, – vecāka gadu gājuma vīrieti, kurš dzīvoja laukos un atbalstīja Lukašenko, un jaunieti, kura pat negrasījās balsot. Man šķita neiedomājami nepiedalīties, jo uzskatu vēlēšanas par demokrātijas pamatu. Man teica, ka vēlēšanas Baltkrievijā nav īstas vēlēšanas. Un par to es pati pārliecinājos. Manuprāt, vairums ļaužu Ziemeļvalstīs neizprot jēdzienu “neīstas vēlēšanas”, jo ir pieredzējuši tikai tādas, kādas tās ir Ziemeļvalstīs. Biju pagodināta satikt Svjatlanu Cihanousku Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā un Dānijas Kultūras institūta rīkotajā diskusijā festivālā Lampa. Todien viņai vairākkārt tika jautāts, ko varam gaidīt no nākamajām vēlēšanām Baltkrievijā. Viņa atbildēja, ka šo procesu Baltkrievijā nevar īsti dēvēt par vēlēšanām. Tiem, kuri dzīvo demokrātiskā valstī, vēlēšanas nozīmē kaut ko citu.
Kā Ziemeļvalstis uztver Baltkrieviju, tās izredzes atjaunot demokrātiju un iespējamo lomu, veidojot drošību un labklājību reģionā?
Ziemeļvalstis ir cieši saistītas un cieši sadarbojas ar Baltijas valstīm, un es saskatu lielu potenciālu sadarbībai arī ar Ukrainu un Baltkrieviju, tiklīdz tiktu atjaunota demokrātiska pārvalde. Cerams, kādā brīdī arī ar Krieviju, lai gan šobrīd Krievija ir ļoti tālu no tā. Nesen uzzināju, ka Islandi un Baltkrieviju saista arī vēsturiski notikumi. Ceru, ka Baltkrievijā atkal notiks demokrātiskas vēlēšanas, kurās ļaudis paši varēs izvēlēties savus līderus un ievēlēt deputātus, lai rosinātu veiksmīgu sadarbību un kopīgu virzību nākotnē. Līdz tam Ziemeļvalstu Padomei, Baltijas Asamblejai un citām starptautiskām organizācijām būtu jāatbalsta demokrātiskā opozīcija un demokrātiskas diskusijas Baltkrievijā un ar baltkrieviem, kuri spiesti pamest dzimteni.
Slēdzot valstu robežas, Baltkrievijas pilsoņiem ir grūtāk nokļūt Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs. Ko, jūsuprāt, vajadzētu darīt, lai nodrošinātu iespēju izceļot tiem, kuri bēg no šīs valsts?
Robežu slēgšana un bēgļu pārvietošana ir aktuāls temats, un pašlaik nav skaidra risinājuma. Ukrainas parlamenta deputāti un Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji, kuri piedalījās jau minētajā sanāksmē Reikjavikā, uzsvēra, cik svarīgi ir cilvēkiem, kuri spiesti pamest Krieviju un Baltkrieviju, dot patvērumu Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Somijas valdībā tiek lemts par Krievijas robežas slēgšanu, lai ierobežotu Sīrijas bēgļu plūsmu. Sīrijas bēgļus Putins izmanto kā hibrīdkara paņēmienu pret Somiju, Ziemeļvalstīm un Eiropas Savienību kopumā. Man nav gatava risinājuma, tomēr noteikti ir jāturpina aktualizēt šo jautājumu.
Ko Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO ir devusi Islandei un Ziemeļvalstu sadarbībai no ekonomiskā, politiskā un militārā viedokļa?
Ziemeļvalstīs drošības jautājums kļūst tikai aktuālāks. Pēc iebrukuma [red. – Ukrainā] daudz kas ir mainījies. Pašlaik starptautiskā sadarbība attīstās galvenokārt saistībā ar notikumiem Ukrainā. Pirms iebrukuma daudzi Ziemeļvalstu iedzīvotāji bija diezgan naivi, savukārt Baltijas valstu iedzīvotāji bija daudz reālistiskāki un labāk sagatavoti. Nebiju domājusi, ka piedzīvošu fizisku karadarbību, kā iebrukumu Ukrainā. Pieļāvām kibernoziegumu un hibrīduzbrukumu iespējamību, taču nesenie notikumi daudziem Ziemeļvalstu iedzīvotājiem bija pārsteidzošs pavērsiens. Mēs redzējām, kā Somija un Zviedrija steidzās pievienoties NATO. Tas noteikti mainīs sadarbību starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Sadarbība tagad ir ciešāka nekā pirms iebrukuma. Ziemeļvalstu deputātiem ir svarīgi veidot dialogu ar Baltijas valstu deputātiem. Kibernoziegumi ir nopietns izaicinājums arī Ziemeļvalstīs. Baltijas valstis ir soli priekšā kiberdrošības jomā, tāpēc varam no jums daudz ko mācīties.
Islandei nav armijas. Tā ir ļoti maza valsts, lai gan viena no NATO dibinātājām. Mūsu drošības atslēga ir NATO. Protams, mums ir jādod savs pienesums, un to var darīt dažādi. Esmu rosinājusi diskusijas par iespējamu Ziemeļvalstu armijas izveidi. Ziemeļvalstu armijas jau tagad cieši sadarbojas, un, iespējams, šī sadarbība pārtaps kopējā spēkā Ziemeļvalstīs. Varbūt pat Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopējā spēkā, jo tagad visas šīs valstis ir NATO dalībvalstis. Uzskatu, ka nesenā NATO paplašināšanās daudz ko mainīs.
Islande NATO budžetā joprojām iemaksā mazāk nekā 2% no IKP…
Islande aizsardzībā tērē mazāk nekā 2% no IKP, jo mums nav armijas. Islandē civilās aizsardzības sistēma ir veidota citādi. Vulkāna izvirdumu dēļ bijām spiesti evakuēt visus 4000 Grindavīkas iedzīvotājus. Būvējam aizsargmūrus, lai lava neieplūstu pilsētā un neapdraudētu elektrostaciju. Citās valstīs šādā gadījumā tiktu iesaistīta armija. Islandē šādus darbus veic valsts policijas un citu dienestu darbinieki. Protams, Islande kā NATO dalībvalsts varētu vairāk ieguldīt aizsardzībā, tomēr valsts atrašanās vieta ir ģeopolitiski nozīmīga; īpaši Arktikas reģiona kontekstā. Ziemeļvalstu Padome ir aktualizējusi drošību Arktikā galvenokārt kaimiņvalsts dēļ – Krievija pārvalda aptuveni pusi Arktikas. Drošību Arktikā regulē starptautiskie tiesību akti, un drošības pamatā ir pieņēmums, ka starptautiskie tiesību akti tiek ievēroti. Bet kas notiks, ja tie tiks pārkāpti? Tur ir plaša ledusjūras teritorija, kuru būtu grūti aizsargāt…
Ko politiķi var darīt, lai rosinātu jauniešu interesi par politiku un dalību vēlēšanās, kas šogad notiek daudzās valstīs?
Šajā ziņā man nav bažu par Islandes jauniešiem, jo viņi ir diezgan aktīvi. Viņi ne pārāk aktīvi izvēlas, kuru politisko partiju atbalstīt, tomēr viņi ir aktīvi pilsoniskās līdzdalības ziņā. Jaunieši iesaistās un ir gatavi cīnīties par to, kas viņiem rūp. Tiek uzskatīts, ka nesenajās Islandes prezidenta vēlēšanās Hallai Tomasdotirai (Halla Tómasdóttir) uzvaru nodrošināja tas, ka viņa aktīvi uzrunāja jauniešus; arī sociālajos tīklos.
Ziemeļvalstu Padomē darbojas arī Ziemeļvalstu Jaunatnes padome. Tajā ir pārstāvēti aktīvi jaunieši, kuri veic svarīgu darbu. Augustā ar šiem jauniešiem no visām Ziemeļvalstīm tikos Utojas pilsētā (Utøya), Norvēģijā. Ir daudz iespēju, kā jauniešus ieinteresēt politikā. Man ir dēli pusaudžu vecumā, un, jāatzīst, mani satrauc tas, kādu informāciju viņi iegūst platformā TikTok un citos sociālajos tīklos. Ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot medijpratību un vairot izpratni par sociālajos tīklos publicētā satura iespējamo ietekmi gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Medijpratība būtu jāiekļauj arī izglītības programmās. Saskatu daudz iespēju, kā iesaistīt jauniešus. Turklāt mēs, kas esam mazliet vecāki, varam no viņiem daudz ko mācīties, piemēram, to, kā viņi aktivizējas grupās, aptverot plašu interešu loku.
Cik vienlīdzīgas ir Ziemeļvalstis tā dēvētajā Ziemeļvalstu ģimenē? Vai Islande tiek uztverta kā mazā māsa?
Zināmā mērā Islande Ziemeļvalstu kontekstā ir mazākā māsa, taču mēs neiebilstam. Mums ir tiesības un iespēja izteikties, un, kad mums ir kas sakāms, jūtamies sadzirdēti. Tādā ziņā valda vienlīdzība. Tomēr Grenlandē, Fēru salās un Ālandu salās noskaņojums mazliet atšķiras. Katrai no šīm teritorijām Ziemeļvalstu Padomē ir divi pārstāvji un vājāka līdzdalība Ziemeļvalstu sadarbības organizācijās, tāpēc viņi nejūtas vienlīdzīgi. Tas ir raisījis diskusijas par iespējamiem grozījumiem Helsinku līgumā, lai nodrošinātu līdzvērtīgu iesaisti. Šīs trīs teritorijas nav neatkarīgas valstis, lai gan Grenlandes un Fēru salu pārvalde ir samērā autonoma – tajās ir parlaments un ministri. Šīs teritorijas nav tieši iesaistījušās ārlietās, lai gan, turpinot sarunas ar Dāniju, tas pamazām mainās. Islandes iedzīvotāji jūt spēcīgu piederību Fēru salu un Grenlandes iedzīvotājiem. Joprojām svaigā atmiņā ir neatkarības cīņas un tas, ko nozīmē nebūt autonomiem un vienlīdzīgiem ar citiem starptautiskajiem partneriem. Tāpēc labi izprotam šo teritoriju iedzīvotāju ilgas.
Kādi ir jūsu iespaidi par Latviju, un kādas ir neizmantotās sadarbības iespējas starp Latviju un Islandi?
Latvija ir skaista zeme, un es šeit saskatu vairākas līdzības ar Ziemeļvalstīm. Manuprāt, šajā ziņā esam tuvas nācijas. Līdzības ir pamanāmas gan arhitektūrā, gan dabā. Rīga un Cēsis ir brīnišķīgas pilsētas, un redzu daudz iespēju sadarbībai starp Islandi un Latviju, papildus tam, kas jau notiek. Latvijā ir atvērtas vairāku Islandes uzņēmumu pārstāvniecības, tomēr tūrisms starp abām valstīm varētu būt intensīvāks. Pozitīvi, ka tiešie lidojumi notiek vairākas reizes nedēļā, taču tūrisma ziņā vēl ir daudz neizmantota potenciāla. Islandes iedzīvotāji noteikti novērtētu saulaino laiku vasarā; neesmu gan pārliecināta, cik saistoši Latvijas iedzīvotājiem būtu doties uz Islandi, kur saulaino dienu ir mazāk. Islandē biežāk ir vējains un lietains laiks, tomēr arī šiem laikapstākļiem piemīt sava burvība.
Intervija notika angļu valodā. Teksts oriģinālvalodā pieejams šeit.
Ziemeļvalstu Ministru padomes (ZMP) birojs Latvijā ir oficiāla Ziemeļvalstu sadarbības pārstāvniecība Latvijā, kas izveidota 1991. gadā. Tās misija ir veicināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, veidojot saikni ar vietējām iestādēm un partneriem un veicinot sabiedrības informētību par sadarbības iespējām un priekšrocībām. ZMP pārstāvniecība Latvijā strādā ar dažādiem sadarbības projektiem un piedāvā atbalstu grantu veidā, kas pieejams valsts pārvaldes un privātām struktūrām un privātpersonām.
Pagaidām nav neviena komentāra