Ierēdņu nesaimnieciskā domāšana noved pie budžeta veidošanas izaicinājumiem • IR.lv

Ierēdņu nesaimnieciskā domāšana noved pie budžeta veidošanas izaicinājumiem

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Arunas Mickevicius

Plašsaziņu līdzekļos lasām, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta un var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā. Kā viens no ietaupījuma veidiem budžeta sagatavošanas procesā tiek piedāvāts ministrijās un valsts kapitālsabiedrībās samazināt izdevumus, vispirms ķeroties klāt kancelejas preču izdevumiem un dažādiem pakalpojumiem. Arī valdības sociālie partneri sagaida sabiedriskā sektora izdevumu samazināšanas plānu.

Kāds sakars budžeta veidošanas izaicinājumiem ar telekomunikācijas nozari? Mēs jau ilgstoši redzam, ka ministrijas un citas valsts iestādes savos mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos rīkojas nesaimnieciski, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu. Citiem vārdiem sakot, ir iestādes, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā, jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai valsts iestādes varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka valsts iestāde izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc valsts iestādes apzināti izvēlas pārmaksāt?

Sistemātiskas problēmas telekomunikāciju iepirkumos

Valsts iestāžu telekomunikāciju pakalpojumu iepirkumos vērojamas sistemātiskas problēmas, iespējams, atbalstot un veicinot favorītismu, kas rada nepamatotas priekšrocības konkrētam pasūtītāja izraudzītam pretendentam. Lai nodrošinātu iepriekš izraudzīta pretendenta uzvaru iepirkumā, kā populārākie vērtēšanas kritēriji, kam tiek piešķirts nepamatoti liels punktu skaits, tiek izmantoti – lielākais bāzes staciju vai klientu apkalpošanas centru skaits, vai novecojušie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktie pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultāti.

Dažu pēdējo gadu valsts iestāžu izsludināto mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu rezultātos vērojam, ka bieži vien tiek prioritizēts konkrētais operators, kas piedāvā augstāku cenu, neskatoties uz iespēju saņemt līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumus no citiem pakalpojumu sniedzējiem par zemākām cenām. Tā rezultātā tiek pārmaksāts par mobilo sakaru pakalpojumiem, radot sev papildu finansiālo slogu un nelietderīgi tērējot nodokļu maksātāju naudu.

Nesamērīgi dārgu un finansiāli neizdevīgu iepirkumu piemēri

Ja valsts iestāde vēlas saņemt izdevīgāko piedāvājumu, ir būtiski veicināt konkurenci iepirkuma procesā, panākot, ka piedāvājumus iesniedz vairāki tirgus spēlētāji. Tiklīdz iepirkumos ir iespēja piedalīties vairākiem pretendentiem, notiek cīņa par cenu, taču, ja atlases vai vērtēšanas kritēriji ir formulēti tā, lai varētu startēt un uzvarēt tikai viens konkrēts pretendents, cena pakalpojumam ir būtiski lielāka. Tas rada tiešu ietekmi uz iestādes “maku”, kas ir kritiski, ņemot vērā problēmas ar valsts budžetu, kas šogad nepildās. Turklāt nākamā gada fiskālā telpa jauniem izdevumiem ir negatīva jeb mīnus 13 miljoni eiro.

Spilgtākais piemērs ir Zemkopības ministrijas centralizētais mobilo sakaro iepirkums, par kuru jau publiski izteicās multipakalpojumu uzņēmums Tele 2, kura veiktie aprēķini liecina par iespējamo pārmaksu par aptuveni miljonu eiro. Zemkopības ministrija iepirkumā pieprasīja nodrošināt Multi-SIM pakalpojumu viesabonēšanā Android un Apple viedierīcēm, kas nav objektīvi nepieciešama valsts iestādēm, lai pildītu savas funkcijas. Publiski pieejama informācija liecina, ka tikai viens mobilo sakaru komersants Latvijā var nodrošināt minēto pakalpojumu. Secināms, ka iepirkumā to ietver, lai ierobežotu pretendentu loku. Tāpat šajā iepirkumā pasūtītājs ir paredzējis ar punktiem vērtēt bāzes staciju skaita kritērija izpildi. Par bāzes staciju vislielāko skaitu ir paredzēti 45 punkti pretēji Satiksmes ministrijas vadlīnijās norādītajam – tikai objektīvās nepieciešamības gadījumā šādu kritēriju var ietvert, piešķirot par to ne vairāk kā 10 punktus. Iepirkumā piedāvājumu iesniedza viens pretendents, tas arī uzvarēja ar finanšu piedāvājumu 40 eiro.

Savukārt Tieslietu ministrijas padotībā esošā tiešās pārvaldes iestāde Valsts zemes dienests 2022. gada mobilo pakalpojumu iepirkumā ir salīdzinājusi operatoru pakalpojumu kvalitāti pēc novecojušiem SPRK mērījumu rādītājiem, kas veikti 2020. gadā.

Paraudzīsimies uz vēl vienu gadījumu, proti, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas šā gada iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, kur Bite Latvija būtu startējusi, ja nebūtu kvalifikācijas prasības, kas ierobežo konkurenci, piemēram, prasība nodrošināt Multi-SIM/e-SIM Eiropas Ekonomiskajā zonā jeb Eiropā ārpus Baltijas valstīm pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšanu gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā. Iepirkuma rezultātā līgums tika noslēgts ar operatoru, kurš piedāvā 11,50 eiro par pieslēgumu, taču, piemēram, Bite Latvija piedāvājums būtu bijis starp 3 un 3,5 eiro par pieslēgumu. Šis ir piemērs, kā kvalifikācijas prasības var ierobežot konkurenci un rezultēties augstākās izmaksās pasūtītājam.

Iepirkumu kritēriju izstrādes nozīme

Ministrijām un citām valsts iestādēm, kas iepērk mobilo sakaru pakalpojumus, jāpievērš uzmanība iepirkuma prasību, atlases un vērtēšanas kritēriju izstrādei, lai nodrošinātu efektivitāti un godīgu konkurenci. Ir jāvērtē, vai visas noteiktās pamatprasības ir objektīvi pamatotas un atbilst iestādes vajadzībām. Turklāt jāapsver, cik daudz punktus piešķirt par kritērijiem, kuri paredz sniegt publiski pieejamu informāciju.

Jāuzsver, ka Satiksmes ministrija ir izstrādājusi publisko iepirkumu vadlīnijās mobilo un fiksēto sakaru iepirkumiem, kur skaidroti prasību pretendentiem noteikšanas pamatprincipi, kā arī mobilo un fiksēto sakaru tīkla pakalpojumu pieejamības vērtēšana. Tiesa, lai arī iestāžu vidū ir daži pozitīvi piemēri, ir virkne iestāžu, kas tās neievēro, jo vadlīnijas nav obligātas. Arī Konkurences padome ir publiski aicinājusi mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu atlases un vērtēšanas kritērijos neiekļaut, piemēram, bāzes staciju skaitu, apliecinot, ka tas ierobežo konkurenci, un norādot, ka iepirkumi jāveido tā, lai tie atbilstu godīgas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principiem.

Vairāku gadu griezumā novērojam, ka veidi, kā nodrošināt priekšrocības konkrētam piegādātājam, mainās un attīstās, kas nozīmē, ka sistēma ir jāmaina saknē, nevis jācīnās pret atsevišķām nejēdzībām.

E-katalogs kā racionāls risinājums finanšu resursu optimizēšanai iepirkumos  

Nevar noliegt, ka ir jāmeklē risinājumi, kā uzlabot konkurenci tirgū. Šajā ziņā e-kataloga izveide, piedāvājot valsts sektoram iespēju iepirkumos izvēlēties un iegādāties standartizētus mobilo sakaru pakalpojumus, piemēram, balss, SMS un mobilos datus, ir viens no racionāliem risinājumiem. Tas atvieglotu iepirkumu procedūru, nodrošinot vienkāršotu un standartizētu pamatpakalpojumu iegādi, kā arī veicinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, nodrošinot optimālu resursu izmantošanu un efektīvāku publisko līdzekļu pārvaldību. Mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu sistēma, izmantojot e-katalogu, veiksmīgi darbojas citās valstīs, piemēram, Lietuvā, kur svarīgākas pamatprasības ir standartizētas un vienotas, un kā atklāj 2023. – 2024. gadā veiktais KPMG pētījums, tas ļauj pasūtītājiem efektīvāk izmantot iespējas iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Redzam valdības vēlmi veicināt godīgu konkurenci nozarē, kā arī esam pateicīgi par digitālo transformāciju valsts pārvaldē atbildīgajiem ierēdņiem no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas par gatavību rast tehniskus risinājumus e-kataloga izveidē, tomēr vispirms mājasdarbs jāveic par nozari atbildīgajai ministrijai. Satiksmes ministrija pēc divu nozares spēlētāju ilgstošas un uzstājīgas komunikācijas ir uzsākusi sarunas ar citām valsts iestādēm par e-kataloga izveides nepieciešamību. Mobilo sakaru pakalpojumu e-kataloga izveide būs ierēdņu atbalsts valdības centieniem mazināt birokrātiskos šķēršļus, veicināt ekonomikas izaugsmi un ārvalstu investoru aktivitātes.

 

Autors ir Bite Latvija ģenerāldirektors

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu