Pieminekļi

  • Gunārs Nāgels
  • 21.08.2024.
Plakāts ar Vladimira Putina seju pie Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja. Foto - LETA

Plakāts ar Vladimira Putina seju pie Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja. Foto - LETA

Latvija atguva faktisko neatkarību 1991.gada 21.augustā, pēc tam kad bija izgāzies valsts apvērsums Padomju Savienībā. Viens no pirmajiem redzamajiem darbiem bija Rīgas Ļeņina pieminekļa demontāža, kuru sāka jau 24.augustā. Jau 6.septembrī Padomju Savienība atzina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību, un tā paša gada 12.decembrī Krievijas Augstākā padome ratificēja vienošanos par Neatkarīgo Valstu savienības (NVS) izveidi un denonsēja 1922.gada 30.decembrī parakstīto līgumu par PSRS izveidi. Līdz ar to pati Padomju Savienība beidza eksistēt.

Tā kā Padomju Savienības pamats bija pats Ļeņins, ir saprotami, ka bijušajā Padomju Savienības teritorijā tiek likvidēti pieminekļi šim elkam. Kādu laiku bija pat runas, ka mauzolejā pie Kremļa iebalzamēto Ļeņinu beidzot apglabās, bet tas tomēr nenotika.

Ja Latvija sekmīgi tika vaļā no gandrīz visiem tā sauktajiem ļeņinekļiem, tad ne visur bijušās PSRS teritorijā bija tāda pati attieksme.

Kā zināms, augusta sākumā Ukrainas spēki iebruka dziļi Krievijas teritorijā Kurskas virzienā. Jau pašā sākumā ukraiņi ieņēma lielāko daļu no Sudžas pilsētas, deviņus kilometrus no robežas. Kādu nedēļu vēlāk parādījās fotogrāfija, kurā redzams, ka Sudžas pilsētā vēl stāvēja piemineklis Ļeņinam, tas tagad ir nogāzts. Fotogrāfiju bez datuma ir publicējusi Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomniece Darja Zarivna platformā Telegram.

Latvijas kaimiņu nav pametusi vēlme atjaunot savu impēriju, un redzams, ka tam ir vienalga, kāda tā būtu – ir laba gan cara impērija, gan Ļeņina impērija.

Patlaban Kremļa impērijas vadonis ir Vladimirs Putins, kuram jau ir uzcelti vairāki pieminekļi. Piemēram, Kirgizstānā, kādus 30 kilometrus dienvidos no galvaspilsētas Biškekas, 2019.gadā uzcēla 2,5 metrus augstu Putina pieminekli. Krievijas okupētajā Gruzijai piederošā ciemā Corbīsi, Chinvali rajonā, 2013.gadā uzcēla bronzas pieminekli Putinam.

Kā sava veida anti-pieminekli var minēt uz Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja fasādes pretī Krievijas vēstniecībai izkārto lielizmēra plakātu, kurā attēlota Putina seja, sapludināta ar galvaskausu.

Var arī minēt, ka pieminekļu kari Latvijā nav vēl beigušies - kārtējie ierosinājumi demontēt pieminekļus un piemiņas plāksnes tiks izskatīti Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdē šo piektdien, 23.augustā – Latvijai zīmīgā datumā.

Autors ir laikraksta Latvietis redaktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Olavs Rāciņš

Inovāciju temps valsts pārvaldē - kā paātrināt modernizāciju?

Par inovācijām valsts pārvaldē pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti plaši, paužot gan ļoti optimistiskus, gan piesardzīgus viedokļus, bet kopumā Latvijā šobrīd tiek īstenota mērķtiecīga valsts pārvaldes modernizācija, ieviešot digitālus rīkus, mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un jaunas sadarbības platformas.

Viedoklis Māris Graudiņš

Kāpēc Latvijas sabiedriskā doma atbalsta Eiropas armiju?

Kaut mūsu plašsaziņas līdzekļiem un pat aizsardzības ministriem tas acīmredzot ir palicis nepamanīts, Latvijas pilsoņi jau sen ir izteikuši nozīmīgu atbalstu spēcīgiem starptautiskajiem Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem, t.s. "Eiropas armijai".

Viedoklis Juris Beikmanis

Kad birokrātija stāv ceļā dzīvībai

Gadījums ar retas slimības pacientu, kurš lūdz valsts augstāko amatpersonu palīdzību izdzīvot, nav tikai personīga traģēdija, bet gan viens no vairākiem gadījumiem, bērnus ieskaitot, kas kopumā atklāj nopietnas sistēmiskas problēmas Latvijas veselības aprūpē.

Jaunākajā žurnālā