Pieminekļi

  • Gunārs Nāgels
  • 21.08.2024.
Plakāts ar Vladimira Putina seju pie Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja. Foto - LETA

Plakāts ar Vladimira Putina seju pie Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja. Foto - LETA

Latvija atguva faktisko neatkarību 1991.gada 21.augustā, pēc tam kad bija izgāzies valsts apvērsums Padomju Savienībā. Viens no pirmajiem redzamajiem darbiem bija Rīgas Ļeņina pieminekļa demontāža, kuru sāka jau 24.augustā. Jau 6.septembrī Padomju Savienība atzina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību, un tā paša gada 12.decembrī Krievijas Augstākā padome ratificēja vienošanos par Neatkarīgo Valstu savienības (NVS) izveidi un denonsēja 1922.gada 30.decembrī parakstīto līgumu par PSRS izveidi. Līdz ar to pati Padomju Savienība beidza eksistēt.

Tā kā Padomju Savienības pamats bija pats Ļeņins, ir saprotami, ka bijušajā Padomju Savienības teritorijā tiek likvidēti pieminekļi šim elkam. Kādu laiku bija pat runas, ka mauzolejā pie Kremļa iebalzamēto Ļeņinu beidzot apglabās, bet tas tomēr nenotika.

Ja Latvija sekmīgi tika vaļā no gandrīz visiem tā sauktajiem ļeņinekļiem, tad ne visur bijušās PSRS teritorijā bija tāda pati attieksme.

Kā zināms, augusta sākumā Ukrainas spēki iebruka dziļi Krievijas teritorijā Kurskas virzienā. Jau pašā sākumā ukraiņi ieņēma lielāko daļu no Sudžas pilsētas, deviņus kilometrus no robežas. Kādu nedēļu vēlāk parādījās fotogrāfija, kurā redzams, ka Sudžas pilsētā vēl stāvēja piemineklis Ļeņinam, tas tagad ir nogāzts. Fotogrāfiju bez datuma ir publicējusi Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomniece Darja Zarivna platformā Telegram.

Latvijas kaimiņu nav pametusi vēlme atjaunot savu impēriju, un redzams, ka tam ir vienalga, kāda tā būtu – ir laba gan cara impērija, gan Ļeņina impērija.

Patlaban Kremļa impērijas vadonis ir Vladimirs Putins, kuram jau ir uzcelti vairāki pieminekļi. Piemēram, Kirgizstānā, kādus 30 kilometrus dienvidos no galvaspilsētas Biškekas, 2019.gadā uzcēla 2,5 metrus augstu Putina pieminekli. Krievijas okupētajā Gruzijai piederošā ciemā Corbīsi, Chinvali rajonā, 2013.gadā uzcēla bronzas pieminekli Putinam.

Kā sava veida anti-pieminekli var minēt uz Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja fasādes pretī Krievijas vēstniecībai izkārto lielizmēra plakātu, kurā attēlota Putina seja, sapludināta ar galvaskausu.

Var arī minēt, ka pieminekļu kari Latvijā nav vēl beigušies - kārtējie ierosinājumi demontēt pieminekļus un piemiņas plāksnes tiks izskatīti Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdē šo piektdien, 23.augustā – Latvijai zīmīgā datumā.

Autors ir laikraksta Latvietis redaktors

Līdzīgi raksti

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Jaunākajā žurnālā