Pieminekļi

  • Gunārs Nāgels
  • 21.08.2024.
Plakāts ar Vladimira Putina seju pie Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja. Foto - LETA

Plakāts ar Vladimira Putina seju pie Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja. Foto - LETA

Latvija atguva faktisko neatkarību 1991.gada 21.augustā, pēc tam kad bija izgāzies valsts apvērsums Padomju Savienībā. Viens no pirmajiem redzamajiem darbiem bija Rīgas Ļeņina pieminekļa demontāža, kuru sāka jau 24.augustā. Jau 6.septembrī Padomju Savienība atzina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību, un tā paša gada 12.decembrī Krievijas Augstākā padome ratificēja vienošanos par Neatkarīgo Valstu savienības (NVS) izveidi un denonsēja 1922.gada 30.decembrī parakstīto līgumu par PSRS izveidi. Līdz ar to pati Padomju Savienība beidza eksistēt.

Tā kā Padomju Savienības pamats bija pats Ļeņins, ir saprotami, ka bijušajā Padomju Savienības teritorijā tiek likvidēti pieminekļi šim elkam. Kādu laiku bija pat runas, ka mauzolejā pie Kremļa iebalzamēto Ļeņinu beidzot apglabās, bet tas tomēr nenotika.

Ja Latvija sekmīgi tika vaļā no gandrīz visiem tā sauktajiem ļeņinekļiem, tad ne visur bijušās PSRS teritorijā bija tāda pati attieksme.

Kā zināms, augusta sākumā Ukrainas spēki iebruka dziļi Krievijas teritorijā Kurskas virzienā. Jau pašā sākumā ukraiņi ieņēma lielāko daļu no Sudžas pilsētas, deviņus kilometrus no robežas. Kādu nedēļu vēlāk parādījās fotogrāfija, kurā redzams, ka Sudžas pilsētā vēl stāvēja piemineklis Ļeņinam, tas tagad ir nogāzts. Fotogrāfiju bez datuma ir publicējusi Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomniece Darja Zarivna platformā Telegram.

Latvijas kaimiņu nav pametusi vēlme atjaunot savu impēriju, un redzams, ka tam ir vienalga, kāda tā būtu – ir laba gan cara impērija, gan Ļeņina impērija.

Patlaban Kremļa impērijas vadonis ir Vladimirs Putins, kuram jau ir uzcelti vairāki pieminekļi. Piemēram, Kirgizstānā, kādus 30 kilometrus dienvidos no galvaspilsētas Biškekas, 2019.gadā uzcēla 2,5 metrus augstu Putina pieminekli. Krievijas okupētajā Gruzijai piederošā ciemā Corbīsi, Chinvali rajonā, 2013.gadā uzcēla bronzas pieminekli Putinam.

Kā sava veida anti-pieminekli var minēt uz Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja fasādes pretī Krievijas vēstniecībai izkārto lielizmēra plakātu, kurā attēlota Putina seja, sapludināta ar galvaskausu.

Var arī minēt, ka pieminekļu kari Latvijā nav vēl beigušies - kārtējie ierosinājumi demontēt pieminekļus un piemiņas plāksnes tiks izskatīti Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdē šo piektdien, 23.augustā – Latvijai zīmīgā datumā.

Autors ir laikraksta Latvietis redaktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Jaunākajā žurnālā