Pieminekļi

  • Gunārs Nāgels
  • 21.08.2024.
Plakāts ar Vladimira Putina seju pie Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja. Foto - LETA

Plakāts ar Vladimira Putina seju pie Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja. Foto - LETA

Latvija atguva faktisko neatkarību 1991.gada 21.augustā, pēc tam kad bija izgāzies valsts apvērsums Padomju Savienībā. Viens no pirmajiem redzamajiem darbiem bija Rīgas Ļeņina pieminekļa demontāža, kuru sāka jau 24.augustā. Jau 6.septembrī Padomju Savienība atzina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību, un tā paša gada 12.decembrī Krievijas Augstākā padome ratificēja vienošanos par Neatkarīgo Valstu savienības (NVS) izveidi un denonsēja 1922.gada 30.decembrī parakstīto līgumu par PSRS izveidi. Līdz ar to pati Padomju Savienība beidza eksistēt.

Tā kā Padomju Savienības pamats bija pats Ļeņins, ir saprotami, ka bijušajā Padomju Savienības teritorijā tiek likvidēti pieminekļi šim elkam. Kādu laiku bija pat runas, ka mauzolejā pie Kremļa iebalzamēto Ļeņinu beidzot apglabās, bet tas tomēr nenotika.

Ja Latvija sekmīgi tika vaļā no gandrīz visiem tā sauktajiem ļeņinekļiem, tad ne visur bijušās PSRS teritorijā bija tāda pati attieksme.

Kā zināms, augusta sākumā Ukrainas spēki iebruka dziļi Krievijas teritorijā Kurskas virzienā. Jau pašā sākumā ukraiņi ieņēma lielāko daļu no Sudžas pilsētas, deviņus kilometrus no robežas. Kādu nedēļu vēlāk parādījās fotogrāfija, kurā redzams, ka Sudžas pilsētā vēl stāvēja piemineklis Ļeņinam, tas tagad ir nogāzts. Fotogrāfiju bez datuma ir publicējusi Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomniece Darja Zarivna platformā Telegram.

Latvijas kaimiņu nav pametusi vēlme atjaunot savu impēriju, un redzams, ka tam ir vienalga, kāda tā būtu – ir laba gan cara impērija, gan Ļeņina impērija.

Patlaban Kremļa impērijas vadonis ir Vladimirs Putins, kuram jau ir uzcelti vairāki pieminekļi. Piemēram, Kirgizstānā, kādus 30 kilometrus dienvidos no galvaspilsētas Biškekas, 2019.gadā uzcēla 2,5 metrus augstu Putina pieminekli. Krievijas okupētajā Gruzijai piederošā ciemā Corbīsi, Chinvali rajonā, 2013.gadā uzcēla bronzas pieminekli Putinam.

Kā sava veida anti-pieminekli var minēt uz Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja fasādes pretī Krievijas vēstniecībai izkārto lielizmēra plakātu, kurā attēlota Putina seja, sapludināta ar galvaskausu.

Var arī minēt, ka pieminekļu kari Latvijā nav vēl beigušies - kārtējie ierosinājumi demontēt pieminekļus un piemiņas plāksnes tiks izskatīti Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdē šo piektdien, 23.augustā – Latvijai zīmīgā datumā.

Autors ir laikraksta Latvietis redaktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā