Taisnīgas konkurences nodrošināšana Latvijā – kad?

  • Jānis Lielpēteris
  • 09.08.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Konkurences neitralitāte ir būtisks princips, lai nodrošinātu godīgu un efektīvu tirgus darbību. Šis princips ir īpaši svarīgs Latvijā, kur ekonomikas izaugsme un ilgtspēja ir cieši saistītas ar privāto un publisko sektoru līdzsvarotu attīstību.

Vēlos atgādināt, ka konkurences neitralitātes mērķis ir nodrošināt, ka visi tirgus dalībnieki, gan publiskie, gan privātie, darbojas vienlīdzīgos apstākļos. Publiskām personām un to kapitālsabiedrībām ir pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, nedodot priekšrocības savai kapitālsabiedrībai un nediskriminējot privātos tirgus dalībniekus.

Kāda ir realitāte?

Esošais tiesiskais regulējums ir ļoti saudzīgs, un tā ievērošana lielā mērā balstās uz publisku personu goda prātu, faktiski radot situāciju, ka tiesību normu ierobežojumi darbojas tiktāl, ciktāl to pieļauj paši subjekti, kuriem šie ierobežojumi ir paredzēti. Tiesiskajam regulējumam trūkst piespiedu mehānismu, kas garantētu tā izpildi. Pašlaik tiesību sistēma paredz, ka publiskām personām nav atbildība par tiesību normu nepildīšanu. Ir situācijas, kad ir negatīvi Konkurences padomes atzinumi, ka publiskām personām nav pamata nodarboties ar komercdarbību, taču šādi atzinumi netiek ņemti vērā.

Savukārt, ja privātpersona nepilda tiesību normas, tad vienmēr tiek izstrādāti instrumenti, kas paredz atbildību par normu nepildīšanu, kas attiecīgi rada nevienlīdzīgu attieksmi starp tiesību subjektiem, kas darbojās vienā tirgū. Tādējādi arī nereti publiskie līdzekļi tiek izlietoti nesaimnieciski vai pat izšķērdīgi. Piemēram, veselības aprūpē ēkas un būves tiek nodotas bezatlīdzības lietošanā vai tiek veikti ieguldījumi pamatkapitālā zaudējumu segšanai, kultūras nozarē nevienlīdzīgu konkurenci rada publiskā sektora kapitālsabiedrību pieeja infrastruktūrai, publiskajam līdzfinansējumam un informācijai, savukārt profesionālajā izglītībā, arī sporta un izglītības jomā, publisku personu izglītības iestādes saņem gan valsts finansējumu, gan peļņu no dalības dažādos apmācību projektos. Šo piemēru vēl ir ne mazums, turklāt vairākās nozarēs.

Arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veidotais Ekonomikas pārskats par Latviju, kurā cita starpā norādīts, ka izvērtējums par regulējuma un valsts kapitālsabiedrību klātbūtnes ietekmi uz konkurenci joprojām ir vājš. Šķēršļi jaunu uzņēmumu ienākšanai pakalpojumu nozarēs ir augsti. Kā viens no ieteikumiem norādīts paplašināt Konkurences padomes pilnvaras attiecībā uz tirgus izpētes veikšanu un normatīvo aktu novērtēšanas uzsākšanu, kā arī valsts kapitālsabiedrību lietderības izvērtēšanu, lai nodrošinātu konkurences neitralitāti.[1]

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Patiesībā, tas, ka uz nepilnībām godīgas konkurences nodrošināšanai sāk norādīt arī OECD, ne tikai nevalstiskais sektors, ir patiešām satraucoši. Vēl jo vairāk – arī dati par situāciju tuvējās kaimiņvalstīs liecina, ka Latvijas gadījums ir sevišķs – Lietuvā kopumā ir 44 valsts kapitālsabiedrības, bet valsts ņem dalību vēl 27 citās kapitālsabiedrībās, bet pašvaldībām pieder 225 kapitālsabiedrības, Igaunijā kopumā ir 28 valsts kapitālsabiedrības un 150 pašvaldību kapitālsabiedrības, kamēr Latvijā šie skaitļi ir ievērojami lielāki – Latvijā ir 77 valsts kapitālsabiedrības, valsts kapitālsabiedrības ir dalībnieces vēl 66 kapitālsabiedrībās, bet Latvijā kopumā ir 313 pašvaldību kapitālsabiedrības[2]. Zinot visu trīs Baltijas valstu ekonomiskās attīstības rādītājus, kurus vēlreiz neatkārtošu, ir jābūt skaidram, ka privātā kapitāla attīstība un aizsardzība ir visas sabiedrības interesēs, jo tikai veselīga uzņēmējdarbības vide tirgus ekonomikas apstākļos var veicināt visas sabiedrības labklājību. Ir jārada konkurētspējīgāka vide valsts attīstībai. No godīgas konkurences iegūs visa sabiedrība.

 Foto - 

Patiesībā, tas, ka uz nepilnībām godīgas konkurences nodrošināšanā sāk norādīt arī OECD, ne tikai nevalstiskais sektors, ir patiešām satraucoši. Vēl jo vairāk – arī dati par situāciju tuvējās kaimiņvalstīs liecina, ka Latvijas gadījums ir sevišķs. Piemēram, Lietuvā kopumā ir 44 valsts kapitālsabiedrības, un valsts kapitālsabiedrības ņem dalību vēl 27 citās kapitālsabiedrībās, savukārt pašvaldībām pieder 225 kapitālsabiedrības. Igaunijā ir 28 valsts kapitālsabiedrības un 150 pašvaldību kapitālsabiedrības. Kamēr Latvijā šie skaitļi ir ievērojami lielāki – Latvijā ir 77 valsts kapitālsabiedrības, valsts kapitālsabiedrības ir dalībnieces vēl 66 kapitālsabiedrībās, un kopumā Latvijā ir 313 pašvaldību kapitālsabiedrības.

Šie skaitļi liecina, ka Latvijā valsts un pašvaldību līdzdalība uzņēmējdarbībā ir daudz lielāka nekā kaimiņvalstīs. Zinot visu trīs Baltijas valstu ekonomiskās attīstības rādītājus, ir skaidrs, ka privātā kapitāla attīstība un aizsardzība ir visas sabiedrības interesēs. Tikai veselīga uzņēmējdarbības vide tirgus ekonomikas apstākļos var veicināt visas sabiedrības labklājību. Ir jārada konkurētspējīgāka vide valsts attīstībai, jo no godīgas konkurences iegūs visa sabiedrība.

Konkurences kropļošanas izbeigšana ir politisks jautājums. Kopumā, visās nozarēs, lai likvidētu konkurences kropļojumus ir nepieciešams papildināt tiesisko regulējumu. Pirmkārt, ir būtiski palielināt kompetento iestāžu un organizāciju atzinumu juridisko svaru, lai nodrošinātu, ka to sniegtie vērtējumi tiek ņemti vērā lēmumu pieņemšanā. Otrkārt, jāievieš pienākums izbeigt līdzdalību komercdarbībā, ja kompetentā institūcija ir konstatējusi, ka tiesiska pamata šādai iesaistei nav. Tas palīdzēs novērst situācijas, kurās publiskās iestādes bez tiesiska pamata konkurē ar privāto sektoru. Treškārt, jānosaka amatpersonu atbildība par tiesību normu nepildīšanu vai pārkāpumiem, lai nodrošinātu, ka visi rīkojas atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem.

 

Autors ir LTRK valdes loceklis, politikas daļas direktors

[1] Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veidotais Ekonomikas pārskats par Latviju

[2] Publiski pieejami dati par kapitālsabiedrību daudzumu Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Pieejams šeit.

https://www.fin.ee/en/public-procurement-state-aid-and-assets/state-assets/state-stakeholdings; https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/GP2022_LV_Parskats-par-valsts-un-pasvaldibu-kapitalsabiedribam-un-dalam-2022-gada.pdf; https://governance.lt/wp-content/uploads/2023/11/VKC-VVI-Metine-Ataskaita_2023_EN_.pdf;

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Jaunākajā žurnālā